Foto: UNESCO

Ne–cilvēks un viņa māksla 1

VILMA VELDRE

“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi 23
“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
Lasīt citas ziņas

Pirmā māksla – petroglifi

Mēneša sākumā kāda klints netālu no Norvēģijas ziemeļu pilsētas Kirkenēsas radīja sarežģījumus naftas termināla “Norterminal” īpašniekiem: uz tās tika atrasti 6200 līdz 7500 gadu seni klinšu zīmējumi, kuro attēloti ziemeļbrieži un aļņi. Norvēģijas Arktiskās universitātes Kultūras studiju departamenta projektu menedžere Anja Rota Niemi atradumu klasificē kā unikālu: “Lielākajai daļai arheologu tas nav atklājums, ko pieredzi vienreiz mūžā, bet gan atklājums, ko nepiedzīvo nekad.”

CITI ŠOBRĪD LASA

10 līdz 40 centimetrus lielie zīmējumi liks meklēt atbildi uz jautājumu, kā sadzīvot senatnes saglabāšanas un tūrisma interesēm ar šajā apvidū plānoto naftas terminālu – to iecerēts izmantot gan Krievijas naftas pārsūknēšanai, gan arī gadījumam, ja nafta tiktu atrasta Barenca jūras Norvēģijas teritorijā.

Savukārt vēl joprojām atbildes tiek meklētas uz jautājumu, kas tad īsti ir petroglifi.

Ir uzskats, ka pirmie cilvēces mākslas pieminekļi ir petroglifi, gleznojumi uz klinšu sienām un vēlīnā paleolīta skulptūras, kas tapušas laikā aptuveni pirms 40–10 tūkstošiem gadu. Turklāt esot iespējams arī izsekot cilšu sabiedrības mākslas attīstības likumsakarībām: tā virzījusies no naturālisma uz nosacītību, un visnosacītākie tēli tapuši periodā, kad tikko sākuši parādīties valstiskie veidojumi. Savukārt daudzu paleolīta darbu pārsteidzošais naturālisms, kas tik krasi kontrastē ar mezolīta, neolīta un dzelzs laikmeta nosacīto mākslu, neliek šaubīties par to, ka tā ir īstena māksla. Taču, izrādās, tikai pirmajā acumirklī…

Kromaņoniešu reālisms

Atbilstoši formālajām pazīmēm vēlīnā paleolīta māksla it kā izkrīt laukā no jebkādas periodizācijas, no jebkādiem principiem, tāpēc, kā pauž pētnieki, jāsecina, ka paleolīta māksla vispār nepakļaujas nekādai interpretācijai kulturoloģiskajos terminos. Mūsdienu cilvēkam vienkārši nav tādas kultūras pieredzes, kas ļautu interpretēt paleolīta mākslu. Daudzos parametros šie darbi ievērojami atšķiras no visa tā, kas zīmēts, gleznots krāsās un atveidots skulptūrās visas iepriekšējās cilvēces vēstures gaitā.

Vispirms jau tas attiecināms uz attēlu “sakārtotību” jeb to, ko parasti dēvē par kompozīciju, kas raksturīga visu laiku un tautu ornamentiem. Tieši pirmatnējai un tradicionālajai jeb tautas mākslai raksturīga galēji strikta attēla izvietojuma telpas organizācijā. Turklāt vēl bez telpiskās parasti novērojama arī jēdzieniskā un sižetiskā sakārtotība, un šim elementam, sākot ar mezolītu un līdz pat mūsdienu avangarda uzplaukumam, piemita ne mazāka loma par formas sakārtotību. Savukārt paleolīta alās nav nedz viena, nedz otra elementa. Atsevišķas figūras pārklāj viena otru, attēli izvietoti visviet, kur vien tikai iespējams, un to nav tikai tur, kur tie arī nemaz nevar būt atbilstoši klints virsmas kvalitātei.

Viens no sakārtotības izpausmes veidiem ir vispārinājums. Taču daudzi paleolīta attēli ir tik lielā mērā nepilnīgi, ka nav iespējams pat runāt par to, vai tie ir puslīdz konkrēti vai vispārināti. Tomēr, ja spriež pēc 1997. gadā Šovē grotā, kā arī Lasko un Altamirā atklātajiem tehniski pilnīgajiem senatnes pieminekļiem, jāatzīst, ka tajos attēloti vienīgi konkrēti īpatņi. Piemēram, Zimbabves Ngomokurirā saglabājušies seši zebru attēli, kurus bušmeņi uzzīmējuši aptuveni pirms 3–6 tūkstošiem gadu. Zebru kontūras ir ļoti līdzīgas slavenajiem “ķīniešu zirgiem” no Lasko. Abās šajās vietās attēli izpildīti tā dēvētajā glezniecības tehnikā.

Tiesa, ar to arī līdzība beidzas. Attēli abās šajās vietās ir pilnībā atšķirīgi stila ziņā. Autors bušmenis neapšaubāmi ir vispārinājis. Kromaņonietis rūpīgi sekojis vissīkākajām zirga figūras detaļām. Bušmenis zīmējis tāpat, kā mūsdienu profesionālais mākslinieks: dažiem triepieniem iezīmējis kontūru un tad sācis izstrādāt detaļas. Kromaņonietis gluži kā līniju pēc līnijas klājis detaļu pēc detaļas. Bušmenis patiešām attēlojis, proti, ar krāsu palīdzību īstenojis tēlu, kas viņam radies galvā. Kromaņonietis rīkojies gluži pretēji: it kā centies uztaustīt reālo dzīvnieku…

Un ir vēl viena mēraukla – stilistiskā evolūcija. Taču paleolīta attēli, tiecoties uz maksimālu naturālismu, vispār nav aprakstāmi ar jēdzienu “stils”. Stils paredz obligātu reālā objekta izkropļojumu. Un tas var būt dažāds – attiecīgā stila proporciju sistēma, tīša līniju kropļošana un noteiktu krāsu izmantošana. Bet galvenais: attiecīgā stila ietvaros katrs vēlāk tapušais attēls vismaz daļēji it kā turpinājis iepriekšējos. Citiem vārdiem sakot, stilistiskā tradīcija orientēta ne tik daudz uz reālo attēla objektu, cik uz tā paša stila agrākajiem paraugiem.

Bet paleolīta mākslā nekā tāda nav: proporcijas ja arī ir izkropļotas, tad katrā ziņā bez jebkādas sistēmas, par līnijām neko konkrētu nav iespējams pateikt, bet no pigmentiem izmantoti vienkārši visi tie, kuri bija pieejami.

Kurš tad īsti zīmējis alās?

Raugoties no gluži formālā viedokļa, paleolīta attēliem ir maz kopīga ar to, kas bija tēlotāja māksla mezolīta ēras sākumā. Tāpēc rodas jautājums: kurš tad radījis paleolīta attēlus? Izrādās, atbilde ir gluži negaidīta.

Paleolīta cilvēces “progresa” tempi nav salīdzināmi ne ar vēstures, ne filogēnijas tempiem. Bioloģiskas sugas vidējais eksistēšanas laiks ir 1,5–2 miljoni gadu, proti, ja pielīdzina cilvēka mūžam, tās ir aptuveni 60 000 paaudzes (rēķinot vienu paaudzi uz 30 gadiem). Vēlīnā paleolīta ilgums, ja par tādu uzskata sugas Homo sapiens eksistēšanu līdz mezolīta sākumam, atbilstoši ģenētikas datiem, ko daļēji apstiprina arī arheoloģiskie dati, ir ne mazāk par 100 un ne vairāk par 250 tūkstošiem gadu.

No mezolīta līdz mūsdienām pagājuši ne vairāk par 12 000 gadu, proti, nomainījušās aptuveni 400 paaudzes. Un šajā laikā cilvēks mērojis ceļu no akmens un kaula ieročiem līdz personiskajam datoram. Tādējādi, sākot ar mezolītu, tehnikas progress risinājies ļoti straujos tempos, kas nav samērojami ar vēlīnā paleolīta tempiem, nemaz nerunājot par vidējo un agrīno paleolītu. Kopš mezolīta sākuma līdz brīdim, kad parādījās pirmās zemkopības kultūras, nomainījās ne mazāk par 150 paaudzēm. Vēl 100 paaudzes vajadzēja, lai izveidotos pirmās valstis.

Ja paliekam šajā koordinātu sistēmā, kas fiksē tikai cilvēces progresa kvalitatīvos lēcienus un ignorē sīkākas pārejas, nāksies atzīt, ka vēlīnajā paleolītā dzīvojušās 3000 vai pat 8000 paaudzes vispār nav piedzīvojušas nekādas vērā ņemamas izmaiņas. Un ilguma ziņā vēlīnais paleolīts ieņem tieši tādu starpstāvokli starp filogēniju un vēsturi: suga pastāv 50–60 tūkstošus paaudžu, vismaz 3000 paaudzes dzīvojušas vēlīnajā paleolītā un 400 paaudzes bijušas kopš mezolīta sākuma līdz mūsdienām.

Lai iespējami labāk būtu saskatāmi aplūkojamie mērogi, jāatgādina, ka kopš laika, kad izveidojās vienota Ēģiptes valsts (aptuveni 3200. gads pirms mūsu ēras), un līdz mūsu dienām, nomainījušās tikai 173 paaudzes. Tādā izgaismojumā, piemēram, Maķedonijas Aleksandrs kļūst teju vai par mūsu laikabiedru. Daiļrunīgi ir arī fiziskās antropoloģijas dati: tajā gadījumā, ja ņem talkā kritēriju saistībā ar galvas smadzeņu izmēru izmaiņām, iezīmējas ļoti interesanta aina, proti, šis cilvēkam tik ļoti svarīgais orgāns evolūcijas gaitā neapšaubāmi palielinājies, taču kopš vēlīnā paleolīta vidēji ievērojami samazinājies!

Pirmscilvēks vai ne–cilvēks?

Tātad: vai ir iespējams cilvēku, kura kultūra praktiski nav evolucionējusi vismaz 100 tūkstošus gadu (lai gan viņš pats turpināja fiziski mainīties), uzskatīt par cilvēku šā vārda pilnā izpratnē? Un sanāk, ka vēlīnā paleolīta Homo sapiens atbilstoši vismaz trim parametriem bijis tuvāks Homo sapiens neanderthalensis vai kādai citai priekšteču sugai nekā mūsdienu cilvēkam. Pat vēl vairāk – sāka samazināties distance starp izteiktajiem ne–cilvēkiem (augstākie pērtiķi) un paleoantropiem jeb kromaņoniešiem.

SAISTĪTIE RAKSTI

Kā pauž 1999. gada žurnāla Nature publikācija par pētījumiem saistībā ar šimpanzi, šo augstāko pērtiķu uzvedību raksturo iezīmes, ko tradicionāli uzskata par kultūru jeb izteikti cilvēcisku vērtību. Piemēram, šimpanze izmanto darba rīkus, turklāt gan to izgatavošanas, gan izmantošanas paņēmieni mainās dažādās populācijās. Tādējādi starp augstākajiem pērtiķiem un neandertāliešiem atšķirība ir ne tik daudz kvalitatīva, cik kvantitatīva. Taču lieta tāda, ka atšķirība starp arhaiskā Homo sapiens sapiens un Homo sapiens neanderthalensis “kultūrām” arī ir drīzāk kvantitatīva nekā kvalitatīva.

Tas viss liek izvirzīt versiju par to, ka vēlīnā paleolīta laikā cilvēks palicis filogēnijas ietvaros. Respektīvi, šajā gadījumā nav piemērojamas nekādas kulturoloģiskās metodes, tāpēc paleolīta mākslu interpretēt var tikai kā daļu no Zemes dabiskās vēstures. Un dīvainā paleolīta mākslas fenomena skaidrojums jāmeklē augstāko hominīdu augstākās nervu darbības psihofizioloģijā, nevis mūsdienu cilvēka psihē. Savukārt tas nozīmē, ka mākslas vēsture – tāpat kā vispār visa cilvēces vēsture – jāiesāk tikai ar mezolīta ēru, tātad ne agrāk kā pirms aptuveni 12 000 gadu…

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi 23
“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
Tveicei neatkāpjoties, no valsts rietumiem virzās pērkona negaiss
VIDEO. “Viņa gāja pa gaisu!”: eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pastāsta, ka mammas reakcija uz viņas saderināšanos ar mīļoto Imantu nemaz nebija tik jauka
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
kā ir šaubas par policistu iespējami neprofesionālu rīcību, ministrs Eklons pieprasa veikt dienesta izmeklēšanu 17
Latvijā apstiprināta ģimenes attiecību pastāvēšanu starp diviem vīriešiem 55
No bijušajiem “Parex bankas” īpašniekiem valsts joprojām cer piedzīt 81 milj. eiro, bet bankas glābšana izmaksāja līdz 1,7 miljardam eiro 7
Latvija gaida “Black Hawk” helikopterus un paļaujas uz ASV lidaparātiem, dislocētiem Lielvārdes lidlaukā
Papildināta grandiozā festivāla “THE BEST OF Summertime — aicina Inese Galante” programma
16:10
“Radioteātris” šodien atzīmē 95. dzimšanas dienu
15:40
Latvijā apstiprināta ģimenes attiecību pastāvēšanu starp diviem vīriešiem 55
15:17
Ralfs Eilands: Putins vienkārši ar lāpstu iemauca pa pakausi
FOTO. Šīgada ražas tomātu parāde izbrīnīs pat pieredzējošus dārzkopjus
VIDEO. “Viņa gāja pa gaisu!”: eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pastāsta, ka mammas reakcija uz viņas saderināšanos ar mīļoto Imantu nemaz nebija tik jauka
EM: 250 energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem valsts atbalstā izmaksās līdz 50 milj. eiro
Melderis piekristu idejai atteikties no skolēnu rudens brīvlaika, taču ar vienu noteikumu
“Vislabākais ir sasist jau izejas pozīcijā.” Slaidiņš par to, kas notiks, ja baltkrievi šķērsos Ukrainas robežu
VIDEO. “Kamēr Kivičs nepārstāvēs Latviju Eirovīzijā, uzvaras nebūs!”: Andris paziņo, ka uzrakstījis “uzvarētāja” dziesmu
FOTO. “Nez, ko tie ragi varētu nozīmēt?”. Ministres Anitas Muižnieces “radziņi” fotogrāfijā ar kolēģiem soctīklos raisa jautras diskusijas 6
Ja elektrības biržas cena šodien sasniedz rekordu, patērētājiem jāpārkārto dienas darbi 23
“Neklausīsimies tik daudz, ko saka faktiski viens “Gazprom” kontrolēts uzņēmums!” mudināja premjers Kariņš 28
Tveicei neatkāpjoties, no valsts rietumiem virzās pērkona negaiss
“Intrum”: 40% uzņēmēju saviem piegādātājiem paši maksā vēlāk, nekā akceptētu no saviem klientiem
FOTO. Eksperti nobažījušies – pēc prinča Harija grāmatas iznākšanas, skandalozā Saseksas hercogu intervija Oprai Vinfrijai šķitīs kā “bērnu spēlītes” 1
“Latvija pirmā vietā” tiks pāri 5% barjerai rūkdami! Kovida afēra tiks izmeklēta un – ticiet man! – kāds tiks iesēdināts!” – Līcīša feļetons 30
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs