Arī ātrums dedzina 4

Vēl mazliet par Kreicberga pieminētajām rites un gaisa pretestībām. Pirmās loma ekonomiskā kustībā ir mazliet pārspīlēta, modernas “ekoriepas” reklamējot. Vienmērīgā braucienā pa lielceļu rite tērē vien kādu desmito daļu no visas enerģijas. Un no degvielas ekonomijas viedokļa nav lielas jēgas pirkt divreiz dārgākas riepas. Ieguldījumu neatgūsiet. Jēga ir regulāri pārbaudīt spiedienu riepās, iespējams, to pirms tālākiem braucieniem pat nedaudz palielinot. Jēga ir nekrist pārāk platu profilu vizuālajā valdzinājumā. Jēga ir (sevišķi, ja pa šosejām jābrauc daudz un tālu) tomēr saņemties pirkumam un nebraukt vasarā ar “ziemenēm”. Tās kādu puslitriņu uz 100 km apēd vairāk.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
TV24
“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Lasīt citas ziņas

Un vislielākais ekonomiski ekoloģiskais guvums ir nebraukt pa šoseju nevajadzīgi ātri. Gaisa pretestība ir lielākā rīma tajos ceļu posmos, kur gandrīz nemaz nebremzējam. Un šo auto raksturojošo koeficientiņu (“Cd”) tādēļ vajadzētu atcerēties un pieminēt. Tradicionāli “Cd” bija labākais gariem, slaidiem auto. Slikts īsiem, ietilpībā praktiskiem “kubiciņiem”. Tas bija arguments par labu lielajiem. Gadu tūkstošu mijā, piemēram, gadījās (kur atļauts) vienā dienā izmēģināt gandrīz piecus metrus garu “Opel Omega” un par metru īsāku “Nissan Micra”. 100 km distanci ar 90 km/h pirmā veica ar 6,5 litriem, otrā – ar nepilniem pieciem. Ar gandrīz nemainīgu ātrumu 160 – rezultāts bija 8 pret 11. Jā, jā – mazulis aprija vairāk! Un tas savulaik bija vēl viens arguments par labu lielajiem. Ne sevišķi godīgs, sevišķi Latvijā, kur ātrāk par 90 km/h nedrīkst braukt gandrīz nekur. Bet tiešām BIJA. Un autobūvētāji to ņēmuši vērā. Ja skatāmies pēdējo gadu datus, kādreiz fantastisko lielā “Audi 100” aerodinamikas līmeni nu jau ir pārspējuši “Fiat Tipo”, “Toyota Yaris”, par kompaktklasi pat nerunājot. Tātad vēlreiz – nevajag mums tos garos, ja vien netaisāmies gāzt pa Vācijas bāņiem ar 200 km/h. Un nevajag turpināt audzēt savu šoseju vidējo ātrumu virs simta. Dod tas tikai dažas minūtes ceļā cauri visai Latvijai. Bet vairākumam pat diezgan jaunu auto degvielas patēriņu palielina visai ievērojami.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.