Foto: ZumaPress/Scanpix/LETA, Ieva Čīka/LETA, Zane Bitere/LETA, kolāža: LA.LV

Feldšeres Marinas pārvērtības, sods ūdens atmiņai. “Jaunpūce”? Nedēļas notikumu apskats 18

“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Cilvēks. Plešs vai “Jaunpūce”?

Toma Artūra Pleša partijas biedri jau paguvuši norādīt uz to, cik vēsturiska varētu kļūt šī jaunā cilvēka (28 gadi) apstiprināšana par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Proti, viņš būtu pirmais valdības loceklis, kurš dzimis pēc 1990. gada, tātad jau neatkarīgajā Latvijā.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru
TV24
“Ukraiņi atraduši alternatīvu ATACMS raķetēm,” atklāj NBS majors Slaidiņš 105
Lasīt citas ziņas

Tas arī it kā labi saskan ar “Attīstībai/Par” (“AP”) pirmsvēlēšanu solījumiem nomainīt “kolhoza večus” un ievest politikā jauno paaudzi. Un tomēr Pleša izvirzīšanu pašlaik pavada šaubas un neuzticība.

Iemesls tam ir tas pats skandāls, kas lika no amata atkāpties līdzšinējam VARAM ministram Jurim Pūcem, un uzticības plaisa, ko tas radījis apvienībā “Attīstībai/Par”, kuras nākotne ir zem jautājuma zīmes.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai gan Plešs bija pirmā loģiskā izvēle ministra amatam, jo iepriekš bijis VARAM parlamentārais sekretārs un Saeimā vadījis Administratīvi teritori­ālās reformas (ATR) komisiju, “AP” ietilpstošā partija “Kustība Par” tomēr bija paņēmusi pauzi, lai apdomātu lēmumu.

Šaubas ir par to, cik patstāvīgs savā darbībā būs Plešs un vai aiz viņa muguras joprojām nestāvēs vecākie partijas “Latvijas attīstībai” biedri (“Jaunpūce” – kā to bija apzīmējis kāds tvitera lietotājs).

Rīgas Tehniskajā universitātē inženiera izglītību ieguvušais Plešs ir ļoti uzticīgs “Latvijas attīstībai” biedrs un ir kopā ar to kopš dibināšanas 2013. gadā. Viņa politiskā pieredze gan ir neliela, ņemot vērā, ka partija diezgan ilgi meklēja ceļu pie varas.

2017. gadā Plešs kļuva par Bauskas domes deputātu, bet 2019. gadā tika ievēlēts 13. Saeimā. ATR aizstāvēšanu Saeimā var uzskatīt par viņa ugunskristībām, kas tika izturētas, tomēr tur viņš vairāk tika uztverts kā Pūces pārstāvis. Tagad viņam jāiznāk no šīs ēnas.

Satraukums. Slimnīcas mele

Feldšere Marina, kura jau septiņus gadus strādā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), ar saviem feisbukā izplatītajiem meliem par kovida ārstēšanu tik dziļi aizskārusi savus kolēģus, ka pēc dzirdētā liela daļa no viņiem vienkārši apstulbuši.

Pēc ieilgušas pauzes slimnīca tomēr nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka pilnībā norobežojas no sociālajos tīklos paustajiem apgalvojumiem. Vēl pēc brīža parādījās piebilde, ka Toksikoloģijas un sepses klīnikas darbinieces sacītajā “neesot neviena patiesības grauda”.

Reklāma
Reklāma

Taču tagad RAKUS uzsākusi informatīvo kampaņu “Apturi melus”, kur kovida ārstēšanā iesaistītie mediķi atklāj slimības patieso seju.

Slimnīcas vadība gan noliedz, ka sākumā valdījis apmulsums. Jau nākamajā dienā pēc melu izplatītājas “uzstāšanās” pieņemts lēmums uzsākt dienesta pārbaudi un uzrakstīt ziņojumu Valsts policijai par iespējamo nodarījumu slimnīcai, sniedzot nepatiesu informāciju.

Marinas priekšnieks Oļegs Šuba, kurš vada klīniku, pieņēmis lēmumu neļaut feldšerei vairs strādāt ar Covid-19 pacientiem, bet, kamēr notiek situācijas izvērtēšana, pārcelt viņu citos darbos.

Tie darbinieki, kas rūpējas par valsts lielākās slimnīcas iekšējo klimatu, secinājuši, ka šādas Marinas pārvērtības nav radušās vienā dienā. Apskatot viņas feisbuku no pavasara līdz rudenim, esot secināts, ka viņa radikalizējusies pakāpeniski.

Iespējams, vainīga pārslodze darbā, kas radījusi psiholoģisku reakciju neticēt kovidam, iespējams, savu pieredzē balstītu uzskatu trūkums, kas ļauj viegli pakļauties citu uzskatiem. Pati Marina esot atzinusi, ka 80% darbabiedru vairs nevēloties ar viņu kontaktēties.

Mācība. Sods ūdens atmiņai

Pelnītu sodu par centieniem iedzīvoties uz savu klientu neuzmanības vai lētticības rēķina pagājušajā nedēļā saņēma divi savā tirgus nišā labi atpazīstami uzņēmumi. “Tele 2” Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) sodīja ar 20 000 eiro, bet SIA “Memory Water” tika noteikts 15 000 eiro sods.

Paziņojumi par attiecīgajiem PTAC lēmumiem tika publiskoti vienā dienā ar tikai dažu stundu starpību, šādi it kā simboliski saliekot vienā maisā telekomunikāciju operatoru ar fantāzijas pasaules produkta – strukturētā ūdens – tirgotājiem.

Jāteic, ka šajā reizē abi savās ikdienas rutīnās tik atšķirīgie uzņēmumi tiešām varētu vienoties zem saukļa: “Neskaties uz maniem darbiem, klausies manos vārdos!”

SIA “Memory Water” pārkāpuma pamatā ir oficiāls PTAC atzinums, ka uzņēmuma tirgotais “BIO ūdens” ir, vienkārši sakot, muļķības: informācija par šī ūdens sevišķo kvalitāti ir bijusi maldinoša, tāpat arī patiesībai neatbilst apgalvojumi par ūdens apstrādes tehnoloģiju (strukturēšanu) un ar to saistītās veselīguma norādes.

“Memory Water” runasvīrs, sazvērestības teoriju popularizētājs Jānis Pļaviņš pagaidām vēl nekādi nav reaģējis uz PTAC piemēroto sodu.

Savukārt “Tele 2” nebūt nedomā kautrīgi nokaunēties un paklusēt par savu senilā mārketinga gājienu – mēģinājumu klientiem bez viņu piekrišanas iesmērēt bezgalīga interneta priekus par samaksu.

Tā vietā uzņēmums aktīvi vicina kara cirvi, paradoksālā kārtā apgalvodams, ka darbojies klientu interesēs, un draudēdams iet līdz pat Eiropas Savienības Tiesai.

Administratīvajā tiesā “Tele 2” šajā lietā jau ir zaudējis, un, ja uzņēmumam patiešām rūp klienti un arī sava reputācija, daudz saprātīgāks lēmums būtu vienkārši atvainoties un izdarīt secinājumus no šīs saņemtās dzīves mācības.

Darījums. Vienošanās Latvijai uzdāvina divus miljardus

Eiropadomē panākta vienprātīga vienošanās par 1,8 triljonu rekordlielo ES septiņgades budžetu, pārvarot Polijas un Ungārijas veto draudus.

“Tagad mēs varam sākt vienošanās (par budžetu) īstenošanu un atjaunot mūsu ekonomikas. Mūsu vēsturiskā atveseļošanas pakete vadīs mūsu zaļās un digitālās pārmaiņas,” piektdienas rītā paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Eiropas Atveseļošanas fonds Latvijai papildus sniegs 2,02 miljardus eiro, pavisam kopā ar budžeta līdzekļiem un aizdevumiem – 10 miljardus eiro lielu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Ungārija un Polija bija uzlikušas veto, jo iebilda pret tā dēvētās likuma varas sasaistīšanu ar ES finansējuma saņemšanu. Kompromisa panākšana ar Poliju un Ungāriju šoreiz gan nepārsteidz, jo tad, kad Eiropas Komisija paziņoja, ka tiek gatavots budžeta variants bez šīm valstīm, tad to premjeri sāka piekāpties.

Kompromiss tomēr ir: likuma varas ievērošana vairs netiek tieši saistīta ar ES naudas dalīšanu, bet gan vairāk ar balsošanas tiesībām. Tas deva abu valstu premjeriem savās mājās lielīties, ka viņi “aizstāvējuši Eiropas konstitūciju” un “nav ļāvuši tiem pārējiem to apiet”.

Tikmēr EK priekšsēdētāja vietniece Vera Jourova paredz, ka jau pāris mēnešu laikā Ungārija un Polija tik un tā tiks iesūdzētas ES Tiesā.

Prieks. Muzejs paēdis, mākslinieki dzīvi

Latvijas Nacionālais muzejs iegādājies nebijušu skaitu – trīs simtus – mūsdienu latviešu māk­slinieku radītu vizuālās mākslas darbu. Tas darīts par vairāk nekā pusmiljonu (550 000) eiro no kopumā 32 miljoniem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai kultūrā.

“Viens no visu laiku vērienīgākajiem iepirkumiem,” prieku neslēpj Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Viņa atzīmē – pēdējos piecos sešos gados muzejs vidēji iegādājies ap simtu mākslas darbu gadā, bet šoreiz iegādājamo darbu skaits pieaudzis vairākkārt.

Turklāt aizpildīts ilgi augušais robs muzeja mūsdienu latviešu autoru mākslas kolekcijā.

“Samērā slikti muzeja krājumā bija pārstāvēts 20. gadsimta 90. gadu periods. Diezgan lielu vērību pievērsām jaunajai mākslinieku paaudzei, kas mākslā ienākusi un attīstījusies jau 21. gadsimtā,” tā desmit mākslas ekspertu īstenotos darbu atlases kritērijus raksturo muzeja direktore.

M. Lāce uzsver, ka šajā darījumā ieguvējs ir gan muzejs, gan mākslinieki: “Ir sasniegts mērķis kvalitatīvi papildināt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumu un finansiāli atbalstīt šobrīd strādājošos māksliniekus, jo par katru darbu, protams, tika maksāta nauda.”

Vidējā pirkuma summa no viena autora bija ap pieciem tūkstošiem eiro, bet samaksa par vienu mākslas darbu – nepilni divi tūkstoši eiro.

Muzeja krājumā nonāks 107 latviešu mūsdienu mākslinieku un autoru apvienību darbi, kas tapuši pēdējo 30 gadu laikā – starp māksliniekiem atradīsim plaši atzītus vārdus, piemēram, Valdi Celmu, Maiju Tabaku, Kristapu Ģelzi, Frančesku Kirki, Ievu Iltneri un pat simboliskās “nesaprašanas sienas” iniciatoru, tēlnieku Gļebu Panteļejevu, taču līdzās viņiem ir arī jaunā paaudze. Pirmie darbi no jaunās kolekcijas parādīšoties izstādēs jau nākamajā gadā.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Ivars Bušmanis, Ieva Ēvalde, Aija Kaukule

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.