Neuzticas sistēmai: Iedzīvotājiem bažas, ka nesaņems visu pensijas apjomu 5
Latvijas iedzīvotāju gatavība pensijai joprojām ir zemākā starp Baltijas valstīm. Nodrošināt sev cienīgas vecumdienas traucē nepietekama informācija par pensijas kapitāla veidošanos, neuzticēšanās sistēmai un iespējai nākotnē saņemt uzkrāto pensijas kapitālu, kā arī nepietiekošs ienākumu līmenis, lai veidotu privātus uzkrājumus, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.
“Lai gan 2016. gadā līdz 35% pieauga to iedzīvotāju daļa, kuri veido uzkrājumus vecumdienām, kā arī mazliet palielinājās kopējā iedzīvotāju pārliecība par nākotni, zināšanas par pensiju sistēmu kopumā un uzticēšanās tai paliek ļoti zemā līmenī. Turklāt joprojām vairāk nekā 30% strādājošo vecumdienās pakļauti nabadzības riskam, jo viņu pašreizējie ienākumi nevar nodrošināt pietiekošu pensijas apmēru,” aptaujas rezultātus komentē bankas pārstāve Kristīne Lomanovska.
95% aptaujāto atzīst, ka viņi nezina, cik liela summa ik mēnesi tiek iemaksāta viņu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā un cik liels ir viņu kapitāla apmērs. Katrs ceturtais nezina savu pensiju 2. līmeņa kapitāla pārvaldītāju, un 60% nezina, kādu plānu izvēlējušies. Ir izveidojusies situācija, ka informācijas nepieejamība rada nezināšanu, savukārt nezināšana rada nesapratni par pensiju 2. līmeņa kapitāla nozīmīgumu: strādājošie uzskata, ka šis uzkrājums veidos vien 5-7% no nākotnes pensijas, kaut gan realitātē tie ir 10-20%. Visbeidzot, 62% vispār netic, ka saņems visu pienākošos pensiju apjomu, kas veidojas no šodienas nodokļu maksājumiem un pensiju 2. līmeņa iemaksām.
Visbiežāk iedzīvotāji, sasniedzot pensijas vecumu, plāno turpināt strādāt vai paļaujas uz ģimenes atbalstu.
Analizējot aptaujas rezultātus, tika izrēķināta Baltijas iedzīvotāju gatavība pensijai. Latvijā gatavības indekss ir viszemākais starp Baltijas valstīm un veido vien 3,4 punktus no 10. Lietuvā radītais ir mazliet augstāks – 3,5 punkti, bet Igaunijā indekss ir visaugstākais – 3,8 punkti.
Aptauja veikta 2016. gada oktobrī sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS. Kopumā Baltijā tika aptaujāti 1500 strādājošie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 55 gadiem.
