Latvijā
Politika

“Agri vai vēlu robežas var nākties pārskatīt.” Novadi cīnās katrs par savu identitāti2


Lai gan Saeima jau galīgajā lasījumā skata novadu reformas likumu, strīds par pašvaldību identitāti vēl nav galā.
Lai gan Saeima jau galīgajā lasījumā skata novadu reformas likumu, strīds par pašvaldību identitāti vēl nav galā.
Foto: Karīna Miezāja

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Strīds par Ulbrokas novada pārdēvēšanu Ropažu novada vārdā, kas guva vairākuma atbalstu, nesenajā Saeimas ārkārtas sēdē izvērtās plašāks – tas bija arī par to, cik svarīgi, izvēloties pašvaldību nosaukumus, ir ņemt vērā vēsturiskos aspektus, vai arī jaunajam novadam jādod tās vietas nosaukums, kurā atradīsies pašvaldības administratīvais centrs.

Deputāti aizrunājās līdz tam, cik vispār pamatota ir spēcīgu un finansiāli stipru Pierīgas novadu apvienošana.

“Strīds par pašvaldību identitāti mākslīgi izveidotajos novados vēl nav beidzies, un tas sarežģīs arī to pārvaldību, jo katrs cīnīsies par savu teritoriju. Agri vai vēlu robežas var nākties pārskatīt,” uzskata opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Personiski uzrunājot katru Saeimas deputātu, pie politiķiem vēl pēdējā brīdī vēršas ne viena vien pašvaldība. Ikšķiles novads otrdien, kad parlaments turpinās skatīt likumu, plāno katram Saeimas deputātam no deviņiem rītā dāvināt grāmatu “Ikšķiles novads. Vieta, kur sākās Latvija”.

Pagājušajā piektdienā Saeimas ārkārtas sēdes laikā Latvijas Pašvaldību savienība publiskoja ziņu, ka Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa vietējo pašvaldību palātas prezidents Gzavjē Kadorē atkārtoti aicina apturēt administratīvi teritoriālo reformu un veikt efektīvas konsultācijas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem, kā to paredz Eiropas Vietējo pašvaldību harta.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) iepriekš uz šīs organizācijas viedokli reaģēja mierīgi, uzskatot to par pašvaldību lobiju, kura nostāju pieņēma zināšanai.

Saeima pagājušajā nedēļā sāka galīgajā lasījumā skatīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu un šonedēļ šo darbu turpinās, izmantojot platformu e-Saeima.

Visilgākās diskusijas bija par Ulbrokas novada pārdēvēšanu, ko daļēji izraisīja tajā iekļauto pašvaldību vēstules deputātiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja izveidot Ulbrokas novadu, kurā būtu Stopiņu, Ropažu un Garkalnes novadi, kā arī Vangažu pilsēta no Inčukalna novada, kuru plānots pievienot Siguldas pašvaldībai.

Ulbroka ir viens no deviņiem Stopiņu novada ciemiem, kas paredzēts arī kā jaunā novada administratīvais centrs. Taču pārējo pašvaldību pārstāvji nebija mierā ar jaunā novada nosaukumu un aicināja Saeimas frakcijas dot tam Ropažu vārdu.

Visdedzīgāk šo vietvaru viedokli aizstāvēja Jaunā konservatīvā partija (JKP), kurai tagad nav pārstāvniecības nevienā no minētajām pašvaldībām. Vislielākā ietekme tajās ir Zaļo un zemnieku savienībai, kura pēc konsultācijām ar saviem vietējiem deputātiem arī nolēma atbalstīt ierosinājumu par Ropažu, nevis Ulbrokas novadu. Stopiņos savukārt pie varas ir Latvijas Reģionu apvienība.

Par Ulbrokas vārda saglabāšanu bija arī Janīna Kursīte-Pakule (NA), pēc viņas domām, lībiskais mantojums, ko min ropažnieki par labu savam nosaukumam, jau nekur nepazudīšot.

“Ja jau runājam par kultūras tradīciju, tad Ulbrokas nosaukums nāk no ievērojama 16. gadsimta vīra Heinriha Ūlenbroka, kas bija veiksmīgs un tālredzīgs Rīgas birģermeistars,” skaidroja deputāte.

Ja kā arguments tiekot piesaukts tas, ka Ropaži kā apdzīvota vieta ir minēta senāk, tad jau, piemēram, Madonas novads būtu jāpārsauc par Bērzaunes novadu, jo tā minēta 200 gadus agrāk.

Arī ekonomiski Stopiņi esot augstākā vietā, ja skatoties pēc attīstības indeksa, piebilda J. Kursīte-Pakule. Viņasprāt, loģiski būtu saglabāt centru Ulbrokā un tāpat saukt arī pašvaldību.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) bija tādos pašos uzskatos: “Mēs tomēr līdz šim esam pieturējušies pie sistēmas. Vēsturiskie aspekti ir svarīgi, bet tikpat svarīgi ir tas, cik sistēmiski mēs veidojam novadu nosaukumus.

Un mūsu piedāvājumā pašvaldības ir nosauktas tā, kā ir nosaukts administratīvais centrs,” uzsvēra A. T. Plešs. Likumā ir daži izņēmumi – Augšdaugavas novads, kurā būs Daugavpils un Ilūkstes novadi, kā arī Dienvidkurzemes novads, kurā apvienosies astoņi ap Liepāju esošie novadi. Taču šajos gadījumos visas pašvaldības piekrita dotajam nosaukumam, bet par Ropažiem nav vienprātības.

“Nekur nav teikts, ka novada un pašvaldības centra nosaukumam ir jāsakrīt. (..)

Protams, mums kā Saeimas deputātiem ir jāņem vērā iedzīvotāju viedokļi, bet iedzīvotājiem ir dažādi viedokļi. Tad ir runa par atbildīgu lēmumu pieņemšanu pēc sirdsapziņas. Manējā saka atbalstīt Ropažu novada nosaukumu,” sēdē sacīja Linda Ozola (JKP).

Viņas frakcijas kolēģis Jānis Butāns par labu Ropažiem minēja arī to, ka Ulbroka jau integrējoties Rīgā, kas drīz aprīšot Pierīgas pašvaldības. Jāteic, ka Stopiņu novadā patiesi atrodas SIA “Eko Getliņi”, kā arī mājas interjera preču veikals “IKEA”, kas tiek uztverti kā piederīgi Rīgai.

Taču vairāki deputāti aicināja paskatīties plašāk un pacelties pāri šiem strīdiem, jo “Ropažu vai Ulbrokas novadā, kā nu to nosauks, problēmas jau ir iekodētas tā izveidē,” uzskata V. Valainis, atgādinot, ka no Inčukalna novada ir atdalīti Vangaži. Varot paredzēt, ka šajā pašvaldībā turpināsies cīņas par savu identitāti.

“Tas pats ir ar Mārupes un Babītes apvienošanu. Kas tas vispār ir par zvēru? Tās ir divas dažādas kopienas katra ar savu identitāti un savām pro­blēmām,” piebilda politiķis.

Viņam bija domubiedri. Arī neatkarīgais deputāts Andris Kazinovskis sacīja: “Vienalga, vai tie ir Ropaži, Stopiņi vai Mārupe. Tās ir pelnošas un pašpietiekamas pašvaldības, kas var sniegt pakalpojumus, un tās vispār nebija jāapvieno.”

Pret Pierīgas pašvaldību apvienošanu ir arī “Saskaņa”, kuras deputāte Regīna Ločmele-Luņova sēdē atgādināja, cik šie novadi iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

Saistītie raksti

Piemēram, Garkalnes novads tajā pērn iemaksājis piecus miljonus eiro, Stopiņu novads 834 000 eiro, bet Ropaži no fonda saņēmuši finansējumu. “Te ir rēbuss, kas sastāv no vairākiem elementiem.

Pirmais, ir jāskatās, kas ir pie varas katrā novadā. Otrais, cik bagāti ir konkrētie novadi. Tā kā viss šis stāsts par nosaukumu ir tikai piesegs finanšu interesēm un vēlmei pārņemt lielu naudu lielajās un stiprajās pašvaldībās,” uzskata R. Ločmele-Luņova. Viņasprāt, varot piekrist JKP kolēģim Jānim Butānam, kurš sēdē teica, ka taisnība ir kaut kur pa vidu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
12 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
12 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
22 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
8 stundas