Ostins esot nikns par palīdzības atteikumu Ukrainai – sola kongresmeņu tuviniekus sūtīt karā pret Krieviju 44
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins slēgtā brīfingā esot draudējis ASV kongresmeņiem, solot karā pret Krieviju sūtīt viņu tuviniekus, ja tie neatbalstīs lūgumu pēc jaunas palīdzības Ukrainai. Tā vietnē X (Twitter) apgalvo žurnālists Takers Karlsons.
The Biden administration is openly threatening Americans over Ukraine. In a classified briefing in the House yesterday, defense secretary Lloyd Austin informed members that if they don’t appropriate more money for Zelensky, “we’ll send your uncles, cousins and sons to fight… pic.twitter.com/BPKMEBW8TK
— Tucker Carlson (@TuckerCarlson) December 7, 2023
Jau vēstīts, ka trešdien ASV Senāts nobloķēja Baltā nama lūgumu piešķirt 106 miljardus dolāru lielu ārkārtas palīdzību, kas pamatā bija domāta Ukrainai un Izraēlai.
Senāta balsojums bija sakāve ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš trešdien bija brīdinājis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins neapstāsies pie Ukrainas, ja viņam izdosies to ieņemt.
Pakete ietver apmēram 60 miljardus dolāru Ukrainai, lai palīdzētu tai uzturēt spiedienu uz Krieviju ziemas mēnešos, un aptuveni 10 miljardus dolāru Izraēlai tās militārajā konfliktā ar kaujinieku grupējumu “Hamās”, kā arī palīdzību Taivānai.
Senāta demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers bija apņēmies vēlāk rīkot balsojumu par republikāņu pieprasīto robežapsardzes pasākumu pievienošanu, lai nodrošinātu nepieciešamās 60 balsis pirmā procedūras šķēršļa pārvarēšanai.
Ievērojamais Senāta republikāņu mazākums – 49 no pavisam 100 senatoriem – tomēr balsoja pret Baltā nama pieprasījuma tālāku virzību, norādot uz valdības rīcības trūkumu apstākļos, kad ASV no Meksikas ierodas ap 10 000 migrantu dienā.
“Visiem bija ļoti skaidrs, ka šai ziņā mums ir stingra nostāja. Tagad ir šis brīdis,” pirms balsojuma sacīja senators Džeims Lankfords, kurš ir viens no vadošajiem republikāņu sarunvedējiem imigrācijas un robežapsardzes jautājumos.
“Mēs pilnībā esam zaudējuši kontroli uz dienvidu robežas, un ir laiks to atrisināt,” intervijā “Fox Business” sacīja Lankfords.
Baidens vada globālu koalīciju Kijivas atbalstam, bet šis atbalsts ir mazinājies Kongresa republikāņu vidū un viņa administrācija brīdinājusi, ka tai tuvākajās nedēļās izsīks līdzekļi jaunai palīdzībai Ukrainai, ja Kongress nerīkosies.
Baidens ir pakļauts progresīvo demokrātu spiedienam, kas pieprasa, lai viņš noraidīto konservatīvo republikāņu prasības imigrācijas jautājumā, kuras esot līdzvērtīgas robežas slēgšanai.
Tomēr Baidens trešdien paziņoja, ka ir gatavs piekāpties sarunās ar republikāņiem par robežapsardzes reformām apmaiņā pret republikāņu atbalstu palīdzības palielināšanai Ukrainai.
“Tas ir pārāk nopietni. Es esmu gatavs ievērojamiem kompromisiem uz robežas. Mums ir jāsalabo salauztā robežas sistēma. Tā ir salauzta. Taču pagaidām, neesmu saņēmis atbildi,” sacīja prezidents.
Republikāņu vadītās Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons, kurš pirms šī amata ieņemšanas bija balsojis pret palīdzību Kijivai, ir licis saprast, ka nepiekritīs jaunai palīdzībai bez “pārveidojošām” pārmaiņām robežas politikā.
Centriskais demokrātu senators Džo Mančins balsoja par jauno drošības paketi, bet tikai tāpēc, ka Šūmers bija solījis tai vēlāk pievienot republikāņu pieprasītos grozījumus robežapsardzes jomā.
“Dižākajā valstī uz Zemes mums nav jāizvēlas starp mūsu dzimtenes aizsargāšanu un mūsu sabiedroto aizstāvēšanu,” sacīja Mančins.
