Pabriks: Papildu ierobežojumus varētu ieviest, neizsludinot ārkārtējo situāciju 47
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) patlaban neredz nepieciešamību valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, jo papildu ierobežojumus varētu ieviest, neizmantojot šo tiesisko režīmu.
Pabriks aģentūrai LETA teica, ka, valdībai pastiprinot piesardzības pasākumus, jāņem vērā tās mācības un kļūdas, ko pieļāva pavasarī. Piemēram, lai nav pārpratumi nevajadzētu minēt tādus vārdus, kas saistās ar pirmās nepieciešamības preču sarakstiem.
Ministrs skaidroja, ka lēmumiem par papildu ierobežojumiem jābūt pamatotiem, proti, kā tieši tie spēs ierobežot Covid-19 izplatību.
“Lai neveidojas situācija, ka pieņemam lēmumu tikai tāpēc, ka kaut kas ir jāpieņem un efektivitāte ir vien pāris procenti. Tas ir bezjēdzīgi,” uzsvēra ministrs.
Patlaban izskatās, ka valdība nespēs izvairīties no situācijas, kad vajadzētu noteikt lielākus ierobežojumus nevakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem, jo šāda prakse tiek izmantota vairākās rietumvalstīs. Tomēr ministrs piebilda, ka šādus ierobežojumus vajadzētu attiecināt tikai uz pasākumiem, kuros var pulcēties lielāks skaits cilvēku. Piemēram, lielveikalu pieejamība tikai pret Covid-19 vakcinētajiem Latvijas iedzīvotājiem, viņaprāt, ir pārspīlēts priekšlikums un minēto problēmu var atrisināt ar cilvēku skaita un masku lietošanas kontroli.
Pēc ministra domām ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmē kaut kādu lēmumu pieņemšanu ātrākā tempā vai veidā.
“Tomēr paliek aktuāls jautājums, kas mums patlaban traucē to darīt. Es īsti neredzu pamatu ārkārtējās situācija izsludināšanai, jo nesaredzu šajā rīcībā saturisko pusi, proti, ko nozīmēs ārkārtējās situācijas izsludināšana? Es domāju, ka nepieciešamos ierobežojumus varam ieviest bez šāda tiesiska regulējuma izmantošanas,” sacīja Pabriks, un piebilda, ka iepriekš pandēmijas laikā izmantotie ierobežojumi ir savu laiku nokalpojuši un nav izmantojami, piemēram, komandantstunda.
Jau iepriekš izskanējušās runas, ka civilajai medicīnas sistēmai palīgā varētu doties armija ar lauka hospitāļu izvietošanu, ir kritiski vērtējamas. Pavasarī armija saņēma specializētas medicīniskās palīdzības teltis ar modernām iekārtām jeb “Role1” ekipējumu, tomēr pasaulē eksistē vairāklīmeņa hospitāļi un “Role 1” ir tikai pirmais līmenis, kas Covid-19 apkarošanā nav piemērots. Cita līmeņa iekārtojums armijas rīcībā nav.
“Aizsardzības sektoram nav tādu medicīnas resursu, kas būtu vajadzīgi Covid-19 pandēmijas apkarošanā. Armija nav ielāps pilnīgi visām sabiedrības problēmām – mēs jau tagad nodarbojamies ar medicīnas preču iepirkumiem, sargājam Latvijas-Baltkrievijas robežu,” skaidroja Pabriks, piebilstot, ka, saņemot Veselības ministrijas lūgumus par palīdzību, aizsardzības resors tos izvērtēs.
Tomēr, lai veicinātu ātrāku un lielāku vakcinācijas pret Covid-19 aptveri, ministrs atbalstītu priekšlikumu senioriem no 60 gadu vecuma maksāt par vakcināciju, jo arī šāds stimulējošs mehānisms tiek izmantots citās valstīs un varētu atmaksāties.
Kā ziņots, ārkārtējās situācijas izsludināšanai Covid-19 izplatības dēļ pagaidām politiska atbalsta nav, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Neoficiālā informācija liecina, ka koalīcijā ir panākta politiskā vienošanās izglītības iestādes atstāt atvērtas arī situācijā, ja saslimstības ar Covid-19 līmenis strauji pieaugs. Iespējams, jau ceturtdien valdība varētu piekrist priekšlikumam maksāt senioriem vecumā no 60 gadiem par vakcinācijas faktu. Šāds līdzekļu piešķīrums attiektos arī uz tiem, kas vakcinējušies līdz šim.
Tikmēr ārkārtējās situācijas atkārtotai izsludināšanai, par ko kā versiju pirmdien runāja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), pagaidām neesot politiskā atbalsta. Pret ārkārtējās situācijas izsludināšanu iestājas vairāki politiskie spēki koalīcijā.
Lai tiktu galā ar prognozēto Covid-19 pacientu pieaugumu stacionāros, Veselības ministrijai varētu uzdot procesā iesaistīt resursus no privātajām medicīnas iestādēm, augstskolām. Tāpat šajā procesā varētu tikt iesaistīti arī Nacionālie bruņotie spēki, nepieciešamības gadījumā sagatavojot lauka hospitāļus.
Plānots, ka arī turpmāk liels uzsvars tiks likts uz vakcinācijas procesa aktivizēšanu, dažādos veidos mudinot cilvēkus potēties.
Līdztekus tam tiek diskutēts par iespēju nevakcinētajiem liegt klātienē iepirkties “sekundārajos veikalos”, kas nozīmē, ka iepirkšanās iespējas varētu tikt saglabātas vienīgi pārtikas veikalos, aptiekās, optikas veikalos. “Sekundāros veikalos” nevakcinēti cilvēki varētu iepirkties tikai attālināti, taču par to vēl notiekot dažāda līmeņa diskusijas, liecina neoficiālā informācija.
Tikmēr Latvijas Televīzija ziņo, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju tiek vērtētā tā dēvētā “lokdauna” ieviešana uz trim nedēļām un skolēnu brīvlaika pagarināšana, kā arī tiek vērtēta iespēja ļaut tikai vakcinētajiem strādāt klātienē un saņemt pakalpojumus.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) preses sekretārs Andris Vitenburgs aģentūrai LETA pavēstīja, ka pašlaik nav paredzēts “lokdauns” pret Covid-19 vakcinētajām personām, bet jaunie ierobežojumi, kuri tiks ieviesti, vakcinētos skars pēc iespējas mazāk.
Krīzes vadības padomē tika izrunāta iespēja paredzēt ierobežojumus Covid-19 nevakcinētajām personām, piemēram, nosakot liegumu pakalpojumu saņemšanai, lielveikalu apmeklējumam, kā arī pienākumu vakcinēties visās darbavietās, kur ir saskarsme ar iedzīvotājiem, neatkarīgi, vai tas publiskais vai privātais sektors.
Bordāna ieskatā ierobežojumiem jābūt tādiem, kas iespējami mazāk skartu vakcinēto cilvēku brīvības un intereses un neietekmē ekonomisko aktivitāti.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) otrdien pēc valdības sēdes gan pauda, ka brīvlaika pagarināšanas apspriešana esot mīts.
Otrdien notikušajā Krīzes vadības padomē iesaistītās puses līdz vienotam redzējumam par turpmāko rīcību un ierobežojumu pastiprināšanu nonākt nespēja, vienojoties turpināt diskusijas un pie jautājuma atkārtoti atgriezties ceturtdien.
