Palkova: pacientu sūdzības turpmāk būs jāizskata slimnīcās: kas par to jāzina pacientiem? 0
Valdībā tika atbalstītas būtiskas izmaiņas Pacientu tiesību likumā, kas vēl vairāk stiprināts pacientu tiesību aizsardzību un to īstenošanu. Grozījumi Pacientu tiesību likumā paredz, ka pacientam ir skaidri nostiprinātas tiesības vērsties tieši ārstniecības iestādē ar savu sūdzību, bet ārstniecības iestādei skaidrs pienākums sniegt atbildi pēc būtības, informē Zvērināta advokāte, RSU Asoc. prof. Karina Palkova.
Pacientu tiesības ir neatņemama cilvēktiesību daļa, un to ievērošana ir būtisks tiesiskas un demokrātiskas valsts rādītājs. Pacients bieži nonāk īpaši neaizsargātā situācijā, kurā viņa intereses var būt grūtāk aizsargājamas salīdzinājumā ar ārstniecības personu vai, piemēram, patērētāju. Tāpēc pacientu tiesības jāvērtē un jāaizsargā saskaņā ar cilvēktiesību principiem, kādi tie nostiprināti gan starptautiskajos, gan nacionālajos normatīvajos aktos.
Tāpēc arī tiesības tikt uzklausītam, saņemt informāciju un piedalīties sev nozīmīgu jautājumu risināšanā ir izšķiroši pacienta un ārstniecības personas mijiedarbībā.
Pacientu tiesību likuma grozījumi beidzot nostiprina normu, kas uzliek par pienākumu ārstniecības iestādēm atbildēt uz pacientu jautājumiem, skaidrot ārstēšanas procesu un risināt konfliktus pašiem, vienlaikus arī uzlabot pacientu tiesību ievērošanas un arī drošības aizsardzības kultūru. Tikai pēc šī posma pacients varēs vērsties Veselības inspekcijā. Tas ne tikai stiprina pacienta drošību veselības aprūpes sistēmā, bet arī vienkāršo un padara pieejamāku tiesību aizsardzības procesu.
Sūdzība jārisina tur, kur tā radusies
Pacientiem vairs nevajadzētu saskārties ar noraidošu attieksmi, kad viņi uzdod jautājumus par ārstēšanu vai tās kvalitāti. Jaunie grozījumi papildina Pacientu tiesību likuma 18. pantu ar 1.1 daļu:
“Šajā likumā noteikto tiesību un no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona sākotnēji vēršas ārstniecības iestādē, kurā persona vērsusies pēc veselības aprūpes pakalpojuma vai saņēmusi to. Ārstniecības iestāde atbilstoši tās kompetencei normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz personai atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risina domstarpības ar personu savstarpējo sarunu ceļā.”
Tātad, ja pacients vēlas iesniegt sūdzību par viņa veselībai nodarīto kaitējumu, no sākuma jāvēršas ārstniecības iestādē, kurā tika saņemts pakalpojumus. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde nav sniegusi atbildi, vai nepiekrīt iesniegumā minētajām utt., pacients var vērsieties Veselības inspekcijā.
Būtiski atzīmēt, ka atbildei uz iesniegumu jābūt sniegtai Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā, proti, atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.
No tiesu prakses, kā arī esošā regulējuma izriet, ka ārstniecības iestādei, sniedzot atbildi uz iesniegumu uzmanība jāpievērš arī tam, ka ārstniecības iestādes atbildes attiecas uz pacienta uzdotajiem jautājumiem, nevis tam, vai atbildes saturs precīzi atbilst personas priekšstatam par vēlamo atbildi.
Ārstniecības iestādei būs pienākums sniegt saprotamas atbildes uz personas uzdotajiem jautājumiem, kuri ir iestādes kompetencē. (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr. SKA–340/2013 12.punktu).
Kā liecina tiesu prakse, līdz šim pacientu sūdzības ne vienmēr tika skatītas ar pienācīgu rūpību un atbildību, sakarā ar to, ka faktiski pacientu sūdzības varēja uzreiz izskatīt Veselības inspekcijā. Praksē tas radīja ilgu, birokrātisku un pacientam ne vienmēr izdevīgu ceļu.
Mērķis – sapratne, nevis papīru pārsūtīšana
Grozījumi uzliek ārstniecības iestādēm pienākumu iesaistīties komunikācijā ar pacientu, nevis nosūtīt pacientu risināt savu problēmu citā iestādē. Tas ir nozīmīgs solis uzlabojot cilvēktiesībās balstītu veselības aprūpes sistēmu, kur sūdzības tiek uztvertas nevis kā rīcība, kas traucē procesam, bet kā iespēja uzlabot pakalpojumu, tādejādi aizsargājot Satversmē nostiprinātas tiesības uz veselību un dzīvību. Ārstniecības iestādēm ir ne vien pienākums atbildēt pacientam pēc būtības, bet arī atbildība izmantot saņemtās sūdzības kā iespēju mācīties no kļūdām. No tiesību viedokļa tā ir daļa no labas pārvaldības principa – pacienta iesniegums nav drauds, bet iespēja uzlabojumiem.
Jo caurspīdīgāka kļūdu atzīšana un risināšana, jo stiprāka pacienta tiesību aizsardzība un lielāka uzticība ārstniecības sistēmai kopumā.
Būtiski atzīmēt, ka jau ar 1.jūliju stacionārā ārstniecības iestādēm un daudzprofila ambulatorā iestādēm ir pienākums arī izstrādāt pacientu tiesību īstenošanas plānu un nodrošināt tā izpildi. Attiecīgi, veiksmīgo grozījumu ieviešanai, kas attiecās uz jaunu kārtību pacientu sūdzību izskatīšanai, ārstniecības iestādēm būtu noteikti ieteicams attiecīgi papildināt savus plānus un darīt visu iespējamo, lai informētu pacientus par viņu tiesībām.
Šīs likuma izmaiņas nav tikai tehniski precizējumi – tās ir sistēmiski uzlabojumi, kas stiprina pacientu aizsardzību, veicina savstarpēju komunikāciju, mazina formālismu un uzliek atbildību ārstniecības iestādēm. Taču, pacientu tiesību aizsardzība sākas ne tikai ar godīgu attieksmi un profesionālu atbildību no ārstniecības personas vai iestādes puses. Līdztekus tiesībām būt uzklausītam un aizsargātam, arī pacientam ir pienākumi, tai skaitā gan rūpēties par savu veselību, gan arī aktīvi iesaistīties ārstniecībā.
Grozījumi Pacientu tiesību likumā stāsies spēkā vispārējā kārtībā pēc to pieņemšanas Saeimā.
