Ir valstis, kur cilvēkus, kas iebilst pret neomarksisma postulātiem, apzīmē ar vārdu “rasists”. 182
Vēl viena svarīga tendence, ko piekopa jau nacisti un komunisti, ir vēršanās pret ģimeni. Pāvests Leons XIII savā enciklikā “Rerum Novarum” un Pijs XI enciklikā “Quadragesimo Anno” uzsver, ka veselīgai sabiedrībai jābalstās uz subsidiaritātes principa, tas nozīmē, ka sabiedrībā augstākai vienībai nav jāiejaucas tur un tiktāl, kur un ciktāl tikpat efektīvi vai pat efektīvāk to var paveikt zemāka vienība. Proti, ir valsts, ir indivīds un ir starpniekiestādes – ģimene, draudzes, cunftes, biedrības, arodbiedrības, politiskas partijas, interešu grupas utt., tomēr pirmā un galvenā ir ģimene.
Kā teica angļu rakstnieks Gilberts Kīts Čestertons, ģimene ir brīvības sinonīms, jo ģimeni brīvs cilvēks brīvi veido pats sev. Ģimenē tiek nodotas emocionāli psiholoģiskās, morālās un reliģiskās vērtības, kas sabiedrību vieno un cementē. Ģimene stājas pretī totalitārai sabiedrības un cilvēku pārveidošanai, jo cenšas saglabāt savu iekšējo autonomiju. Tāpēc ģimene vienmēr ir bijusi totalitāru ideoloģiju ienaidniece. Gan nacisti, gan komunisti centās izraut bērnu no ģimenes, lai varētu viņu indoktrinēt. Diemžēl arī tagad notiek masveida uzbrukumi ģimenei, tiek ierobežotas vecāku tiesības, dažās valstīs ar likumu noteikts, ka vecāki nedrīkst pretoties, ja bērniem skolā māca priekšmetus, ko viņi uzskata par amorāliem.
Un vēl, atgriežoties pie pieļaujamo viedokļu saraksta, ik reizi, kad notiek kāds terora akts, ko izdarījis cilvēks, kurš tiek identificēts kā musulmanis un kurš nereti arī pats savu rīcību motivē ar islāma pamudinājumu, oficiālais viedoklis, pie kā visiem ir pavēlēts turēties, – šim terora aktam nav nekāda sakara ar islāmu!
Protams, neviens saprātīgs cilvēks neteiks, ka visi musulmaņi ir teroristi vai atbalsta terorismu. Taču runa ir par ko pavisam citu. Lielākai daļai pasaules procesu un uzskatu ir filozofisks un dažkārt arī teoloģisks pamats. Kamēr mēs to neizpratīsim, šo problēmu nevarēs atrisināt. Cilvēki, kas veic terora aktus, parasti atsaucas uz Korānu, Hadīsiem un islāma teologu darbiem. Tas patiešām ir absurds, ja teroristi paši apgalvo, ka rīko terora aktus, jo viņus uz to mudina islāma reliģija, bet valstu vadītāji saka: nē, tam nav nekāda sakara ar islāmu!
