Juris Rudevskis
Juris Rudevskis
Foto – Anda Krauze

Par atļauto viedokļu sarakstu, Pokaiņiem un eliti. Saruna ar juristu Juri Rudevski 182

Jurists JURIS RUDEVSKIS. Viens no Latvijā spilgtākajiem viedokļu līderiem. Katra saruna ar viņu ir svētki un ieguvums.

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 30
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
Kokteilis
“Tāds mīlestības putekļu mākonis mūs ir apņēmis…” Sējānu pāris dalās laimē, atgriežoties mājās ar jaundzimušo meitiņu
Lasīt citas ziņas

Milzīgs sociālu, reliģisku un rasu konfliktu vilnis aizmēž robežas un grauj pamatus, padarot nestabilas un nedrošas gan demokrātijas, gan autoritārus režīmus. Vai arī tev ir sajūta, it kā pasauli būtu pārņēmis kāds vīruss, kas tiecas iznīcināt jebkādu kārtību?
Pavisam noteikti. Un šis vīruss ir liberālisma ideoloģija.

Nesen tu kodolīgi raksturoji trīs atšķirīgas nozīmes, kādās vārds “liberālisms” tiek lietots.
Šis vārds ir cēlies no latīņu “libertas” – “brīvība”, taču patlaban visbiežāk tiek lietots nozīmē, kas radikāli atšķiras no sākotnējās, jo mūsdienu “liberāļi” ir absolūts un diametrāls pretstats klasiskajiem liberāļiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pavisam īsi: ja cilvēks ir par indivīda brīvību un brīvā tirgus ekonomiku, tad viņš ir klasiskais liberālis. Ja viņš ir par aborta un viendzimuma kopdzīves pieļaujamību, tad viņš ir sociāli liberāls. Ja viņš ne tikai pats izturas pret šādām parādībām iecietīgi, bet vēlas, lai valsts aktīvi uzspiestu to atzīšanu visiem sabiedrības locekļiem ar likumiem, draudiem un sodiem, tad viņš ir liberālis pēdiņās, tā saucamais liberālis jeb liberāls mūsdienu nozīmē – tātad būtībā kreisais. Šai liberālisma ideoloģijai ar brīvību nav nekāda sakara, es to definētu kā kreiso radikāli sekulāro progresīvismu jeb neomarksismu.

Un tieši tas patlaban ietekmē procesus Eiropā.
Diemžēl jā. Turklāt tā ir ārkārtīgi neiecietīga ideoloģija. Ir jāsaprot, ka ideoloģija nav vienkārši kādu ideju kopums. Piemēram, būt veģetārietim un mudināt pārējos ģimenes locekļus neēst gaļu nav ideoloģija. Ideoloģija ir tāds ideju kopums, saskaņā ar ko kāda cilvēku grupa tiecas, iegūstot varu, radikāli pārveidot sabiedrību.

Vēsturē pirmais ideologs bija Platons, kas dialogā “Valsts” apraksta ideālu valsts modeli. Filozofs izdomā šablonu, pēc kura varai ir jāpārveido sabiedrība no augšas. Pretēja pieeja ir Aristotelim, kas domā, ka sabiedrībai ir jāļauj attīstīties kā dzīvam organismam.

Visas ideoloģijas ir vairāk vai mazāk neiecietīgas pret atšķirīgiem viedokļiem. To apliecina gan komunisms, gan nacisms, gan modernais liberālisms. Diemžēl tās Rietumu valstis, kur tiek ieviesta ideoloģija, strauji virzās totalitārisma virzienā. Te svarīgi ir apjēgt, ka totalitārs režīms vai diktatūra un tirānija ne vienmēr rodas kara vai apvērsuma rezultātā, tas var ieperināties lēnām, arī valstīs, kas pēc visiem kritērijiem skaitās demokrātiskas.

Kā tas izpaužas?
Patlaban Eiropā skaidri redzam, ka ir tā saukto politisko elišu apstiprināts pieļaujamo viedokļu saraksts. Ja kāds iziet ārpus šā saraksta, labākajā gadījumā viņam uzbrūk medijos un viņš kļūst par izstumto, sliktākajā – viņš tiek vilkts uz tiesu.

Spilgts piemērs: nesen Francijā tika notiesāta bijusī Kristīgo demokrātu partijas priekšsēde Kristīne Butēna, jo kādā intervijā viņa teica, ka pret homoseksuāļiem izturas kā pret visiem citiem cilvēkiem, kas ir grēcīgi, gluži kā viņa pati, taču homoseksuālas attiecības kā parādība ir negantība (vārds, kas tiek lietots Bībelē). Par šo izteikumu pret viņu tika ierosināta krimināllieta un piespriests diezgan liels naudas sods.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.