Rail Baltica projekts

“Rail Baltica” projektam Eiropas aizkulišu cīņās iezīmējies nopietns konkurents 23

Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ar mērķi veicināt vilcienu izmantošanu kā drošu un ilgtspējīgu transportu, aizvadītā gada decembrī Eiropas Parlaments pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma 2021. gadu pasludināja par Eiropas dzelzceļa gadu, lai veicinātu videi draudzīgus transporta veidus un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 181
7 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 27
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 175
21 stundas
Lasīt citas ziņas

Transports kopumā rada 25% no siltumnīcefekta gāzu emisijām ES, savukārt dzelzceļa daļa transporta radītajās videi un cilvēkiem kaitīgajās gāzu emisijās ir tikai 0,4%. Jo ES teritorijā dzelzceļš galvenokārt ir elektrificēts.

Drošākais satiksmes veids jau tagad

Tomēr izrādās, ka pagaidām tikai 7% pasažieru un 11% preču brauc pa dzelzceļu. Novecojusī infrastruktūra, novecojušie uzņēmējdarbības modeļi un augstās uzturēšanas izmaksas ir tikai daži šķēršļi, kas jāpārvar, lai izveidotu vienotu Eiropas dzelzceļa telpu. Tieši šogad paredzēts sākt ieviest tiesību aktu paketi tās izveidei.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pateicoties nelielajam avāriju skaitam, dzelzceļš jau tagad ir drošākais sauszemes transporta veids. Incidentos uz dzelzceļa līnijām ES mērogā ir 0,1 bojāgājušais uz miljardu km salīdzinājumā ar 0,23 autobusu satiksmē, 2,7 autoavārijās un 38 – satiksmē ar motocikliem.

Covid-19 krīze parādījusi, ka dzelzceļš arī ārkārtas apstākļos var nodrošināt ātru preču, piemēram, pārtikas, zāļu un degvielas transportēšanu. Vēl nozīmīgāka loma šim transporta veidam paredzēta ekonomikas ilgtspējīgā atveseļošanā pēc pandēmijas.

Pasākumi dzelzceļa popularizēšanai

Latvijā Eiropas dzelzceļa gadu atklāja ar tiešsaistes konferenci “Rail Baltica – jaunas iespējas reģionālajai satiksmei”, savukārt iedzīvotājus paredzēts iepazīstināt ar iespējām apceļot Latviju ar vilcienu, ieskatīties dzelzceļa vēstures arhīvos un nākotnes attīstības plānos.

Dzelzceļa gadam veltīts pasākums februāra izskaņā notika arī Viļņā, kur Eiropas Parlamenta birojs Lietuvā rīkoja tiešsaistes semināru “Eiropas dzelzceļa gads un Lietuva”.

Nozīmīgākais izaicinājums ir “Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa būvniecība.

Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm Lietuvai Eiropas sliežu platuma dzelzceļa satiksme jau ir: pasažieru pārvadājumi no Kauņas uz Poliju iesākti 2019. gadā, pērn lietuvieši uz šīs trases testējuši jaunatvērtā multimodālā loģistikas centra darbību, konstatējot, ka pa sliedēm reģiona preču pārvadātāji pagaidām ved tikai 10% no kopējās kravu plūsmas.

Eiropas Parlamenta deputāti no Baltijas valstīm šajā pasākumā uzsvēra, ka “Rail Baltica” esot iekļauts ES nozīmīgāko transporta projektu sarakstā, faktiski garantējot tam nepieciešamo finansējumu.

Izskanēja arī pretējs viedoklis – deputāts no Rumānijas Žans Marians Marinesku vairākas reizes uzsvēra, ka Eiropas Parlaments nevienā dokumentā un nevienam projektam neko nav garantējis, jo visas valstis un reģioni ar saviem projektiem atbilstoši ES likumdošanai piedalās konkursos.

Latviju šajā seminārā pārstāvēja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš Rumānijas kolēģim atgādināja par pagājušajā gadā ar Baltijas valstu premjeriem parakstīto vienošanos par Kohēzijas fonda transporta projektiem paredzētās naudas novirzīšanu “Rail Baltica”.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta kopējais finansējums nākamo sešu gadu laikā ir paredzēts 28,39 miljardi eiro, tostarp transportam – 21,38 miljardi eiro.

No tiem 10 miljardus eiro plānots pārcelt no Kohēzijas fonda līdzekļiem. Savukārt 1,38 miljardus paredzēts izmantot trūkstošo galveno pārrobežu dzelzceļa savienojumu pabeigšanai starp Kohēzijas valstīm, un tieši uz šiem līdzekļiem vēlas pretendēt “Rail Baltica”.

Daļa dalībvalstu tādai naudas pārdalei pagaidām gan iebilst, situācija ir diezgan sarežģīta, jo tā ir cīņa ar citām lielām Kohēzijas fonda saņēmējvalstīm, piemēram, Poliju un Rumāniju.

Cīņa par sava reģiona interesēm bija vērojama arī Viļņas semināra diskusijās: lai arī cik loģiski šķita Latvijas pārstāvja argumenti par nepieciešamību 1,4 miljardus Kohēzijas fonda līdzekļu novirzīt vienam pamatīgam projektam, nevis sadalīt vairākos mazos, dalībnieks no Rumānijas nelokāmi palika pie sava – vajagot lasīt noteikumus, nevis paust savas vēlēšanās.

Viņam, piemēram, pārrobežu dzelzceļa savienojumos vienlīdz svarīga esot tagadējā nakts vilcienu problēma – izveidot maršrutus, kur to vēl nav, un mazināt troksni tajos, kur šie vilcieni jau kursē.

ES ar guļamvagonu potenciālu

ES no jauna atdzimstošā nakts jeb “gulētāju” vilcienu mode kā alternatīva lidmašīnām tomēr varētu būt diezgan nopietns konkurents “Rail Baltica” aizkulišu cīņās par finansējuma piesaisti.

Eksperti jau sen bija aplēsuši, ka Eiropas pilsētu attālumi un esošais dzelzceļa tīkls ir ideāli piemēroti “gulētāju” vilcieniem – vakarā iesēdies, piemēram, vagonā Romā, mierīgi pavakariņo, kārtīgi izgulies, un no rīta ierodies, teiksim, Parīzē.

Braucējam nav jāceļas naktī, lai nokļūtu uz lidmašīnu, turklāt nevajag arī viesnīcu – pēc dienas darīšanām ar nakts vilcienu atkal var doties uz citu pilsētu vai atpakaļ uz mājām.

Ātrgaitas vilcieni ir lieliski piemēroti vidējiem attālumiem, taču jau ap 1000 km pasažierim daudz ērtāk pavadīt guļot 12 stundas nekā sēžot astoņas stundas ātrgaitas vilcienā.

Nakts vilciens kā videi draudzīga un ceļošanai ērta alternatīva, piemēram, tagad ir daļa no Zviedrijas valdības plāna kļūt par pirmo klimata neitrālo valsti. Šo iniciatīvu atbalstot Dānija, arī Austrija, Šveice un Nīderlande.

Zviedrija kļuvusi par daļu no neformālās koalīcijas ar valstīm, kuras vēlas izveidot starpkontinentālu nakts vilcienu tīklu.

Līdzīgi plāni ir arī Vācijai, Francijai un Šveicei, kas tuvāko četru gadu laikā plāno jaunus nakts vilcienu maršrutus. Līdz šā gada decembrim kustība sāksies maršrutos Vīne–Minhene–Parīze un Cīrihe–Ķelne–Amsterdama. Nākamgad: Vīne–Berlīne–Brisele, 2024. gadā starp Cīrihi un Barselonu utt.

Kāds tam sakars ar “Rail Baltica”?

Skaidrs, ka nakts vilcienu maršrutus un izdevīgus savienojumus ar Rietum­eiropas pilsētām vēlas attīstīt arī citas valstis, kas līdzīgi Baltijas reģionam var pretendēt uz ES Kohēzijas fonda atbalsta līdzekļiem.

Vajadzību ir daudz – jāgādā klusāks ritošais sastāvs, jābūvē trokšņu aizsardzības sienas apdzīvotajās vietās utt.

Nosargāt iepriekšējās vienošanās

Baltijas valstu interešu pārstāvji un draugi tomēr uzskata, ka tieši “Rail Baltica” ES mērogā šobrīd ir spēcīgākais transporta projekts, un tādēļ svarīgi šobrīd nosargāt iepriekš panāktās vienošanās tā atbalstam.

“Latvijas Avīzei” to apliecināja arī projekta ieviešanu koordinējošā starpval­stu kopuzņēmuma “RB Rail” valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna: “No “Rail Baltica” puses varu apstiprināt, ka projekts ir sasniedzis nepieciešamo briedumu un esam gatavi uzsākt lielapjoma pamata trases būvniecības darbus visās Baltijas valstīs.

Finansējuma pieejamība ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, tādēļ no projekta puses atbalstām vienošanos par ambiciozu Eiropas savienošanas instrumentu (CEF) atbilstoši Eiropas Komisijas 2018. gada priekšlikumam.

SAISTĪTIE RAKSTI

Papildus ES dalībvalstu vadītāji pagājušā gada jūlijā vienojās ieviest būtisku jauninājumu – papildu finansējuma pozīciju gandrīz 1,4 miljardu eiro apmērā tieši pārrobežu dzelzceļu projektiem Kohēzijas valstīs.

Nenoliedzami, ka “Rail Baltica” ir spēcīgākais kandidāts saskaņā ar šiem kritērijiem.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Gobzems izstāsta par protesta akciju “Rododendrs” un ir pārliecināts, ka tā pulcēs tūkstošiem cilvēku 181
7 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 27
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 175
21 stundas
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 35
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Interneta publiku sajūsmina haskijs, kas nepacietīgs lēkā, gaidot startu sniegotam skrējienam suņu pajūgā 9
11 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Noskaidrots, kāpēc noticis iegruvums Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas tunelī
12 minūtes
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Rīgas pasažieru stacijā kafejnīcā iegruvuši griesti; 100 cilvēki evakuēti 35
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pie Straupes, auto iebraucot upē, no noslīkšanas izglābusies četru cilvēku ģimene, tostarp divi bērni
22 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Man bija saruna ar vienu pedagoģi, nu šausmīga saruna.” Šadurskis par pedagogu izglītotību 77
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena ir ļoti piemērota tam, lai savā dzīvē un darbā ieviestu kādas izmaiņas! Horoskopi 3.decembrim
18:27
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatības karte: Divos Latvijas novados ļoti augsts saslimstība līmenis
18:24
LE
LETA
Ziņas
Noskaidrots, kāpēc noticis iegruvums Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas tunelī
18:12
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
“Tautumeitas” grib teju visi! Saruna ar etnogrupas tautumeitām Asnati un Aurēliju Rancānēm 10
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Piektdien Latvijā snigs, daudzviet snigs spēcīgi, vietām arī puteņos
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Zāles pret Covid-19 neaizstās vakcināciju.” Pētnieks Kloviņš par medikamentiem un to riskiem 35
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Prokuratūra paziņo, vai traģiski bojāgājušā vārtsarga Matīsa Kivlenieka lietā uzrādīta apsūdzība 14
5 stundas
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Tas ne mans, Dieva nopelns.” Mūžībā aizgājušā Mārtiņa Brauna piemiņai
2 stundas
SR
Sandra Ruska
Praktiski
Acālijai čokuras un kalst lapas: kas augam nepatīk un kā to izglābt?
5 stundas
UN
Uldis Neiburgs
Stāsti
Ebreju masu slepkavība Rumbulā: upuriem lika nogulties ar seju uz leju virsū uz jau nogalinātajiem un mirstošajiem 36
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Gribam termiņus!”, “Kā tādam melīgam ministram lai uzticas?” – soctīklotāji par to, ka sertifikātam varētu būt termiņš 67
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“NATO ļoti labi saprot, ka Krievija netaisās karot.” Deputāts par NATO un Krievijas saspīlējumu 94
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Jaunākajai meitenei bijuši deviņi gadi. Izvarošanā apsūdzētam Latvijas pilsonim Lielbritānijā piespriež 18 gadus cietumā 14
4 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izcili garšīgas vistas gaļas kotletes: kā pagatavot? 1
4 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Ārzemēs miris tuvinieks. Kas sedz repatriācijas izmaksas?
4 stundas
AD
Artis Drēziņš
Stāsti
“Viņam nozaga visu, bija palicis vien apakšbiksēs, aizvedu uz savām mājām, parādīju skapi, sieva vēl naudu iedeva!” Madars Kupičs – nesavtīgs un cilvēcīgs policists, kuru apbrīno 27
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktieris Alekss Boldvins izplūst asarās un paziņo: viņš neesot izšāvis no ieroča filmēšanas laukumā, kas nogalināja operatori 5
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Interneta publiku sajūsmina haskijs, kas nepacietīgs lēkā, gaidot startu sniegotam skrējienam suņu pajūgā 9
11 stundas
IE
Ināra Egle
Ziņas
Iebilst pret latgaliešu valodas uzspiešanu: unikālā ceļa zīme sašķeļ vietējo sabiedrību 273
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pavļuts skaidro, kas būs nepieciešams, lai pagarinātu Covid-19 sertifikātu 175
21 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
FOTO: Viņš nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā, “izvēloties īsto brīdi”. Kas ir NATO rudais kaķis? 26
1 diena
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
Atis Klimovičs: Liela uzbrukuma gadījumā Kremlis var neizturēt milzīgo zārku skaitu 85
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kāpēc Ziemassvētku kaktusam lūst zariņi?
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sanda Dejus: “Mans vīrs nav seksīgākais vīrietis, noteikti nē!” 11
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēs esam diezgan slima populācija!” Zavadska skaidro, kāpēc Latvijā tik liels mirušo skaits no Covid-19 197
1 diena
DB
Dace Baltruma
Ziņas
Lasītāja: Plaisa starp “mēs” un “viņi” plešas platumā. Vai kāds parēķinājis, cik nonākuši kapu kalniņā tikai tādēļ, ka laikus netika pie ārsta? 64
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Šo principu ievēro šajā laikā! Horoskopi no 2. līdz 15. decembrim
7 stundas