Pavasarī mežā stādām egles. Kā iegūt labākās no labākajām 0
Pavasaris ir pats piemērotākais laiks sava meža atjaunošanai vai jaunu meža platību ierīkošanai, stāsta AS “Latvijas valsts meži”(LVM) “Sēklas un stādi” direktors Māris Druvaskalns. Lai arī mežs var pats iesēties un augt, selekcionētu stādu stādīšana ļaus iekopt veselīgākas, izturīgākas un līdz ar to arī koksnes resursiem bagātākas audzes.
Tagad ir sācies pats aktīvākais meža stādīšanas laiks, saka Māris Druvaskalns. “Augsne ir atkususi, lāpstu zemē dabūt var. Pavasarī augsne ir mitra un, tiklīdz stāds nonāk zemē, tas, pavasara saulītes apspīdēts, dzen ārā jaunās saknītes un sakņojas vietā, kur kociņš augs savus nākamos dzīves gadus.”
“LVM Sēklas un stādi” direktors skaidro, ka pavasaris ir ideāls laiks arī jaunu meža platību ierīkošanai mazāk auglīgās vai ar krūmājiem aizaugušās vietās, kur nolemts vairs nenodarboties ar lauksaimniecību. “Apaugums ir noņemts un, apstādot ar egļu stādiem, to var pārvērst augstvērtīgākā nākotnes platībā.”
Taujāts, kādēļ gan mežu īpašniekiem jāiegādājas egļu stādiņi tā vietā, lai ļautu tiem izsēties pašiem, Māris Druvaskalns skaidro, ka “LVM Sēklas un stādi” stādiņi ir izaudzēti no selekcionēta egļu materiāla, savukārt paļauties uz to, ka egļu čiekuros noteikti būs sēklas, nevar. “Ja izcirtumā gar perimetru atstāj lielos kokus, kuriem ir čiekuri, tad pavasarī tie veras vaļā un izsēj egļu sēkliņas. Labi, ja čiekuri ir, taču gadās arī tā, ka egle iepriekšējā gadā nav ziedējusi – čiekuru nav, un arī sēkliņu nav.”
Jāņem arī vērā, ka no mežā augušās egles izsētajām sēkliņām izaugs koks ar tādām pat īpašībām, kādas ir tā “mātei” – parastajai eglei. Savukārt “LVM Sēklas un stādi” audzētie stādiņi ir selekcijas rezultāts. “Meža zinātnieki, meža selekcionāri ir atlasījuši labākās egļu audzes un tajās — labākos kokus jeb pluskokus. No tiem ievāc potzarus, uzpotē uz potcelmu sējeņiem un tālāk šie
labākie pārstāvji tiek audzēti sēklu ražošanai. To pēcnācēji selekcijas rezultātā būs galvas tiesu pārāki par pārējiem sugas brāļiem – stumbra kvalitātē, pieaugumā, atzarošanās īpašībās. Tie ir taisnāki, ar labāku pieaugumu, ātrāk atzarojas, izturīgāki arī pret klimatiskām kataklizmām, vējlauzēm un citām lietām. Tie ir tie raksturlielumi, ko selekcijas rezultātā atlasa, vērtē un virza tālāk pavairošanai – labākie no labākajiem.”
Augšanas apstākļu ziņā egle ir kā universālais kareivis, jo egle ir pielāgoties spējīgs koks, teic Māris Druvaskalns. “Egles var augt kā mitrākās, tā ne tik mitrās vietās. Viņām patīk saule, bet egles būs iecietīgas, arī ja saules būs mazāk. Protams, ja iestādīsiet egli smilšainā priežu sila kalnā, viņa tur nejutīsies komfortabli. Savukārt, kur ir auglīgāka, mitrāka augšanas vieta, varētu stādīt gan priedi, gan egli.”
“LVM Sēklas un stādi” direktors arī norāda, ka egļu izcelsmi mežu atjaunošanai regulē normatīvo aktu bāze. “Eglēm Latvija sadalīta trijos reģionos — austrumu, centrālajā un rietumu, kur katram piemērots konkrētas izcelsmes sēklu un līdz ar to arī stādu materiāls. Austrumu izcelsmes materiālu var stādīt gan uz centru, gan rietumiem. Savukārt rietumu izcelsmes stādmateriālu uz austrumiem pārvietot nevarēsim. Ja jāatjauno mežs Latvijas austrumos, tur būs izmantojams tikai un vienīgi austrumu izcelsmes stādmateriāls,” saka Māris Druvaskalns un iesaka pirms iegādāties vai stādīt stādus, noskaidrot, kurā reģionā īpašums atrodas un izvēlieties konkrētajai vietai piemērotu izcelsmes stādmateriālu.
Viņš arī uzsver, ka stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu vajadzētu iestādīt pēc iespējas ātrāk, tomēr stādīšanu var veikt līdz maija beigām. Savukārt, ietvarstādus, kur stādiņa sakne ir audzēta kūdras substrāta ietvarā, var stādīt pat līdz Jāņiem. Pēc tam jau sākas vasaras sezona. Bet pavasarī stādīšanu var veikt tiklīdz nokūst sniegs un mēs augsnē dabūjam iekšā lāpstu, lai varētu šo stādīšanu veikt. Līdz Jāņiem šie darbi ir jāpabeidz.
Meža īpašniekiem joprojām arī šim pavasaram ir iespēja LVM kokaudzētavās iegādāties selekcionētus egļu stādus sava meža atjaunošanai.
