Pēc darba tīrumā – uz studiju solu: Kristofers zina, ka efektīvai saimniekošanai vajadzīgas zināšanas 0
Ar Kristoferu Klodānu iznāk aprunāties tikai ar “otro piegājienu”. Sazvanīts darba nedēļas laikā, Kristofers saka, ka tagad viņš runāt nevarot, ir ražas laiks un viņam jābūt tīrumā. Šoruden, kad laikapstākļi mūs apvelta ar vienu lietus mākoni pēc otra, lauksaimniekiem jāizmanto katra sausā un saulainā diena. Kristofers šajā ziņā nav izņēmums. Ir tikai viens “bet” – puisim jāspēj saimniekošanu savā saimniecībā apvienot ar studijām Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Malnavas koledžā.
Kristofers šogad Malnavas koledžā sācis apgūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību. Viņš bilst, ka atvērto durvju dienā bija aizbraucis uz Latgales Industriālā tehnikuma “Višķiem”, taču tur netika piedāvāta puisi interesējošā profesija. “Tad ar tēti aizbraucām uz Malnavas koledžas atvērto durvju dienu, un tur bija īstā programma. Tā arī aizgāju uz Malnavu mācīties.” Kristofers teic, ka viņam jau iepriekš bijusi gana bagāta zināšanu bāze, par ko paldies jāsaka tētim. “Braucu arī uz semināriem, daudz jauna uzzinu no skolotājiem, – kā pareizāk kaut ko izdarīt, veikt graudu analīzes, noteikt proteīnu, arī par fosforu, kāliju, kā tos labāk izmantot, par kaļķošanu,” tā Kristofers.
Paliks ģimenes uzņēmumā
Zemnieku saimniecība “Mucinieki” nodarbojas ar graudkopību un lopkopību – saimniecībā ir 350 hektāru zemes un ap 30 govīm. Taujāts, kāda ir viņa darba diena ģimenes saimniecībā, Kristofers stāsta, ka ap deviņiem sāk apskatīt kombainu, sasmērēt, veikt apkopi, izpūst radiatoru. “Kad noiet rasa, braucam uz tīrumu. Ja ir laba, saulaina diena, strādājam apmēram līdz deviņiem vakarā. Ja viss labi iet, strādājam ilgi.” Puisis min, ka jāskatās arī traktors, kas brauc no tīruma un ved graudus mājās uz kalti, lai tos varētu izkaltēt un pēc tam uzglabāt angārā. Par laimi, pašiem ir sava kalte un graudu tīrāmais aparāts, un tas ir izdevīgāk nekā pirkt šo pakalpojumu no citiem. Savukārt lopkopība galvenokārt ir mammas ziņā, Kristofers vairāk palīdz pa dienu. “Mamma slauc gotiņas, palīdz arī mammas brālis.” Tā kā “Mucinieki” ir bioloģiskā saimniecība, gotiņas, kā jau nākas, ganās laukā. Savukārt ar slaukšanas aparātu pati slaukšana aizņemot apmēram stundu. Kristofers saka, ka pēc studiju beigām noteikti paliks un strādās ģimenes uzņēmumā.
Saimniecībā ir gan tehnika, gan lopi un tiek audzēti arī graudi. Kristofers skaidro, ka, iespējams, saimniecībai klājas labāk tāpēc, ka tā nav integrētā, bet gan bioloģiskā saimniecība. “Mums nav tik daudz izdevumu. Mēs nemiglojam un nelietojam minerālmēslus, jo mums ir savi kūtsmēsli. Tos uzliekam uz lauka, un raža arī ir. Ir valsts atbalsts. Un mums pašiem gribas, lai ir sava maizīte un lai zini, ka graudi ir tīri. Varbūt pats ēdīsi to pašu maizi, kas cepta no graudiem, kuri nav migloti,” viņš saka.
Kristofers arī atzīst, ka bioloģiskajā saimniekošanā vairāk jādomā, kā palielināt ražu. “Mums ar tēti agrāk arī bija integrētā saimniecība. Tētis pateica, ka viņam tas nepatīk un labāk ies uz bioloģisko. Tā mēs turpinām bioloģiski. Esam iegājuši lietās, un viss mums ir kārtībā. Integrētajā var “sadiskot” (apstrādāt augsni ar disku ecēšām) un vienreiz iesēt. Mums vajag, lai ir labs arums. Sējam arī ar lielāku izsējas normu, lai labāk sadīgst un tīrumā būtu mazāk nezāļu.”
Zināšanas pielietos, lai uzlabotu ražu
Puisis stāsta, ka bez problēmām paspēj tikt galā ar visiem ģimenes saimniecības darbiem un arī mācības nekādas grūtības nesagādā. “Skolotāji pret mani bija ļoti pretimnākoši. Reizēm mani palaida, kad teicu, ka jāpalīdz vecākiem. Es skolā biju ļoti aktīvs, piedalījos pašpārvaldē un pulciņos. Ar “Erasmus” braucām uz Ungāriju, esmu bijis arī Dānijā un Lietuvā, pārstāvot Malnavas koledžu. Šogad pavasarī bija jābrauc uz Ungāriju. Es jau sāku sagatavot zemi un pirms brauciena visu sasēju, lai ar mierīgu prātu varētu aizbraukt mācīties un arī atpūsties. Mums bija arī brīvais laiks, varējām pastaigāt pa Budapeštu un izbaudīt “Erasmus”.
Kristofers stāsta, ka svētdienās mēģinot paņemt nedaudz brīvāku dienu, bet pēcpusdienā atkal strādājot. “Lielajās svētku dienās graudkopībā nestrādājam, bet lopi ir katru dienu, tie jābaro un govis jāslauc.”
“Visus četrus gadus arī mācījos par agronomu. Tagad eju īsā cikla profesionālajā augstākajā izglītībā un padziļināti turpināšu mācīties agronomiju,” tā Kristofers. Viņš saka, ka LBTU Malnavas koledžā gūtās zināšanas pielietos savā saimniecībā, lai uzlabotu ražu. “Varbūt būs arī semināri, uz kuriem atbrauks lauksaimnieki, kuriem ir lielākas saimniecības, un pastāstīs par savu pieredzes. Malnavā jau iepriekš bija semināri, kuros atbrauca saimnieki un varēja klausīties par viņu pieredzi,” saka Kristofers.
Vienlaikus var iegūt gan vidējo izglītību, gan apgūt profesiju
Karīne Laganovska, LBTU Malnavas koledžas direktora p.i., uzsver, cik liela nozīme lauksaimniecībā ir izglītībai. “Šajā nozarē gandrīz katrs lēmums ir saistīts ar nākamo. Nepareizi sagatavota augsne ietekmē auga attīstību, kļūdaina mēslošana – gan ražu, gan izmaksas, novēlota augu aizsardzība var palielināt zaudējumus, savukārt nepareizi organizēta novākšana vai glabāšana var sabojāt daļu no tā, kas visu vasaru izaudzēts. Profesionālā izglītība dod iespēju saprast visu ražošanas ķēdi.
Ja jaunietis pēc pamatskolas zina, ka savu nākotni vēlas saistīt ar laukiem, Malnavas koledžā iespējams vienlaikus iegūt gan vidējo izglītību, gan apgūt profesiju. 2026. gada uzņemšanā starp ar lauksaimniecību tieši saistītajām profesionālās vidējās izglītības programmām ir “Lauksaimniecība”, kur četru gadu laikā iegūst lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa kvalifikāciju, un “Augkopība”, kas sagatavo augkopības tehniķus. Savukārt arodizglītībā viena gada laikā pēc 9. klases iespējams apgūt dārzkopja vai lopkopja profesiju.
Karīne Laganovska norāda, ka ar profesionālo vidējo izglītību Malnavas koledžā ceļš nebeidzas. Pēc vidusskolas iespējams turpināt studijas turpat koledžā īsā cikla profesionālajā augstākajā izglītībā. “Mūsdienu lauksaimniekam vienlaikus jābūt agronomam, tehnikas pārzinātājam un uzņēmējam. Ir jāspēj saprast ne tikai, kas notiek uz lauka, bet arī tas, cik konkrētais lēmums maksā, kādu rezultātu tas dos un kādi ir iespējamie riski. Tieši šādu skatījumu cenšamies dot arī saviem studentiem – savienot praktiskās zināšanas ar ekonomisko domāšanu un spēju pieņemt lēmumus,” norāda Laganovska.
Lauksaimniecības jomā koledžā pieejamas divas studiju programmas, kas ir akreditētas uz sešiem gadiem. “Augkopībā” padziļināti tiek pētīta augu bioloģija, augsnes zinātne, laukkopība, augu aizsardzība, kultūraugu mēslošana un dažādas augkopības tehnoloģijas, kā arī “Uzņēmējdarbība lauksaimniecībā” studenti apgūst zināšanas, kas nepieciešamas darbam lauksaimniecības nozarē. Arvien lielāka nozīme ir tehnoloģijām un datiem, GPS, droniem, sensoriem un automatizētai tehnikai. Šīs zināšanas iespējams apgūt arī Malnavas koledžas programmās, teoriju savienojot ar praktisku pieredzi.
Izvēles priekšmetos iespējams pievērsties bioloģiskajai augkopībai, augļkopībai, dārzeņkopībai, lopkopības pamatiem vai biškopībai. Pilna laika studijas abās programmās ilgst divus gadus, un pieejamas arī valsts budžeta vietas. Pieprasītas ir arī nepilna laika studijas, kas dod iespēju strādājošajiem apvienot darbu ar izglītības iegūšanu. Licencēšanas procesā ir jauna studiju programma “Ilgtspējīga dārzkopība: tehnoloģijas un uzņēmējdarbība”, kurā studenti apgūs zināšanas dārzkopības kultūru audzēšanā, resursu efektīvā izmantošanā, ražošanas organizēšanā un pamatotu lēmumu pieņemšanā.
Ar lauksaimniecību saistīto zinību apgūšanā liela nozīme ir praksei, uzsver Karīne Laganovska. Malnavas koledžas profesionālās vidējās izglītības audzēkņi praksi iziet uzņēmumos un zemnieku saimniecībās. Praksi studenti iziet arī apgūstot augstākās izglītības programmas. Piemēram, “Uzņēmējdarbībā lauksaimniecībā” studenti praksē piedalās ražošanas procesos, resursu plānošanā, analizē ražošanas un ekonomiskos datus, vērtē riskus, produkcijas realizāciju, ieņēmumus, izmaksas, peļņu un rentabilitāti. Savukārt augkopības studenti reālā saimniecībā vērtē augsni un sējumus, mēslošanas un augu aizsardzības sistēmas un piedalās agrotehnisko pasākumu plānošanā.
Malnavas koledžā jaunietim ir iespēja veidot savu izglītības ceļu lauksaimniecībā no profesijas apguves pēc pamatskolas līdz augstākajai izglītībai, soli pa solim apgūstot zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu laukiem.
