Es biju zvejnieks un būšu!

“Pēc gardajām zivīm pat pāri žogam rāpjas pakaļ!” Oskars – kapteinis sestajā paaudzē 1

Valija Beluza, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Vai, liekot jaundzimušajam vārdu Oskars, vecāki atcerējās leģendāro latviešu kinofilmu “Zvejnieka dēls”? Kas to vairs pateiks, bet, dzīvojot piejūras ciemā, kur kopš laika gala pamatnodarbe ir zvejniecība, variantu droši vien nav daudz. Oskars Kadeģis pārliecinoši turpina dzimtas arodu, turklāt jau otro gadu nodarbojas ar zivju kūpināšanu.

LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Abi nomira vienā palātā: Kurzemē no Covid- 19 vienas diennakts laikā miris laulāts pāris 26
7 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu?
3 stundas

Atrast namiņu ar daiļrunīgo nosaukumu “Zvejnieka māja Oskars” Jūrmalciemā ir viegli: jau iztālēm virmo karsti kūpinātu zivju ne ar ko nesajaucamais aromāts. Kadeģu ģimene zivis pašu un tuvinieku vajadzībām kūpinājusi arvien.

Pielāgojoties pārmaiņu laikiem, tagad smaržīgās jūras veltes tiek piedāvātas arī citiem gardēžiem.

Sezonas laikā pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Latviešiem vairāk pie dūšas ejot butes, savukārt lietuviešu tūristi iecienījuši brekšus un asarus.

Kārumnieki kāpj pāri žogam

Dažu kārumnieku no kaimiņzemes kārdinošā smarža padarot tik nepacietīgu, ka viņš gatavs rāpties pāri žogam, nesagaidot kioska atvēršanu. Tāpēc pie vārtiņiem nācies izlikt zivju pārdošanas grafiku.

Reāli visu izķer, rāmi saka uzņēmējs, bet iespēju palielināt produkcijas apjomus apsver piesardzīgi – lai nezustu kvalitāte.

Kā jau cilvēks, kurš dara, nevis runā, Oskars ir vārdos strups: nav radis strādāt pa roku galam. Svaigās zivis viņš rūpīgi novieto uz rāmja, lai tās cita citu neskartu, un, uzmanot temperatūru, pārvietojas starp kūpinātavām.

Guldīdams kastē vēl karstās butes, kas paredzētas jaunajam tūrisma magnētam “Siļķu brāķa noslēpums” Liepājā, kurzemnieks paspēj skaidrot: “Katras zivju sugas nogatavināšanai nepieciešams atšķirīgs karstuma režīms. Kurinu ar alkšņa malku un skaidām, bet īpašo garšu, krāsu un smaržu butei piedod čiekuri.”

Oskara pastāvīgie klienti uzteic gaumīgās garšvielu attiecības kūpinājumos.

Veikalā iegādātās zivis mēdz būt sasālītas uz nebēdu, lai pagarinātu realizācijas laiku, spriež meistars un atklāj, kā dara pats.

Pirms kūpināšanas zivtiņas noteiktu laiku atkarībā no biezuma patur sālījumā. Saldētas un svaigas zivs sālīšana, protams, atšķiras. Skumbrijai un breksim izmanto zivju garšvielas, reņģei sāli uzber tikai pēc nokūpināšanas un atdzesēšanas. Gatavību nosaka uz aci un, protams, arī pagaršojot.

Kura no jūras veltēm pašam tīkamākā? Oskars pasmaida: “Plekste visādos veidos. Akmens bute – pavisam cits radījums. Baltijas jūrā mīt, bet citādāk uzvedas un ir dārgāka: baltā gaļa. Akmeņplekste jeb āte piekrastē uzturas no maija līdz augustam, bet šajā laikā divus mēnešus ir liegums. Būtībā tikai kādas divas nedēļas gadā šo zivi zvejojam.”

Delikateses ceļš

Pēc jūrā izliktajiem tīkliem Oskars dodas agri, pirms uzaust saule. Ja loms brangāks, krastā atgriežas tikai ap pusdienlaiku. No brīža, kad zivs izvilināta ārpus savas stihijas, līdz gatava produkta nonākšanai pie patērētāja paiet atšķirīgs laika sprīdis.

Piemēram, lai iegūtu auksti kūpinātu pleksti, jārēķinās ar piecām diennaktīm. Tas ar visu sālīšanu, sāls dabūšanu ārā no zivs, nožāvēšanu.

Vienīgi skumbrija tiek pirkta. Brekšu, vimbu, bušu, asaru un citu zivju sagāde O. Kadeģa ziņā. Kad pats aizņemts loča kuģa kapteiņa gaitās, jūrā iet viņa komanda.

Oskars bija pirmais, kurš Liepājā iesāka svaigas zivis tirgot pilsētas kanāla malā un turpināja to sešus gadus.

“Nav vairs jēgas, jo Baltijas jūra mainās,” saka zvejnieks. “Reņģi vispār pavasarī nezvejojam. Pēdējos gados šai zivij tumša gaļa, bez treknuma. Lai pētnieki skaidro, kāpēc. Tirgū nopērkamās reņģes ir dziļās jūrās ar trali zvejotās. Agrāk nodarbojos ar zušu zveju, nu esmu pārgājis uz zušu ķeršanu ar murdiem.

Ēsmas kabināšana uz āķiem, pēc tam tīrīšana bija ļoti darbietilpīgs process. Bet ar laiku to atsākšu: otro gadu novēroju, ka zuši savairojas. Līdz ar Eiropas jauno liegumu par deficītu kļūst menca. Jau gadu to nezvejojam un vēl piecus nedrīkstēs. Tāpēc tirgū ienākusī norvēģu menca ir tik dārga.”

Citi zivju apstrādātāji velta neglaimojošus epitetus “bullīšiem”, kas ar kuģu balasta ūdeņiem ievesti no Melnās jūras, pirms tam manīti Gdaņskas līcī un izplatījušies pa visu Baltijas jūru. Ieceļotāji nodarot lielu skādi mūsu ūdeņos mītošām radībām, taču Oskars uz migrantiem lūkojas duāli: “Jā, agresīva suga, ēd mīdijas un visu citu. Bet tieši jūras grunduļus sezonā no aprīļa līdz jūlijam simt tonnu piekrastē nozvejojam. Izpaliekot mencai, tie ir galvenais iztikas avots. Atšķiras no mūsu jūras zivīm, bet baltajai gaļai nav nekādas vainas.”

Jautāts, vai pieredzējušu jūras vīru kaut kas vēl spēj pārsteigt, viņš atceras, kā pirms diviem gadiem Liepājas ostā sastapis… delfīnu:

“Locis gāja no kuģa, mehāniķis devās viņu pieņemt. Pēkšņi starp kuteri un kuģi – delfīns.

Kad locis un mehāniķis ienāca pie manis stūres mājā, izstāstīju. Šie abi skatās lielām acīm. Man neizlikās, delfīns visu dienu dzīvojās pa ostu. Safilmējām. Bet jūrā romantikas maz, tur jāstrādā. Roņi nav zvejnieku konkurenti, šie dzīvnieki ir kaitnieki, jo tīklus noplēš.”

Kapteinis sestajā paaudzē

Pa ceļam uz Jūrmalciemu vizualizēju, kā brašo zvejnieku fotogrāfs knipsēs jūras krastā pie sava peldlīdzekļa. Vīrs tiešām brašs, taču viņa laivas ir ar lielām iegrimēm un atrodas Liepājas ostā. Jūrmalciemā tādas nevar ienākt, jo nav vairs mola un nav kas piestātni atjauno.

Ja tāds ir stāsts par mūsdienu zvejnieku ciemu, urda jautājums, cik piekrastes zvejnieku te vairs mīt? Oskars lēš, ka vairāk par desmit varētu būt: “Manā dzimtā, cik atceros, visi ir zvejnieki bijuši. Seleckis (filmu režisors Ivars Seleckis. – Aut. piez.) to ir pacēlis augšā.

Zinu, ka vecvectēvs, vectēvs un tēvs kapteiņi bija, un es esmu kapteinis sestajā paaudzē. Jau vairāk nekā divdesmit gadu. Reizi četrās dienās man jābūt Liepājas ostā uz loču kuģa.”

Ar zvejniecības ābeci puika iepazinies, kad vēl skolā negājis. Ģimenes miteklis atradies tīklu šķūņa otrajā stāvā. Izejot no dzīvokļa uz balkonu, viss bijis acu priekšā – reņģu tīkli, mols, dažāda lieluma laivas. Un, protams, jūra.

“Pirms manas piedzimšanas te darbojās zvejnieku kolhozs “Sarkanā blāzma”. Tētis strādāja zvejnieku brigādē. Bērni visu laiku dzīvojās pa jūrmalu. Reiz mēs, piektās klases čaļi, sadabūjām laivu un devāmies jūrā. Bez pieaugušajiem, protams.

Vēl pirms tam uztaisījām leģi – burinieku un ar krasta vēju laidām iekšā tīklus. Ar austrumu vēju pavasarī lašus zvejojām, iemanījāmies āķus likt. Nav tādu zivju, ko es neprastu jūrā noķert.”

Pienākot brīdim, kad jāizvēlas profesija, zēns no Jūrmalciema devies uz Engures jūrskolu, lai izmācītos par stūrmani.

Pēc diploma saņemšanas atgriezies dzimtajā ciemā, kur, beidzoties kopsaimniecību ērai, sākusies licencētā zvejniecība.

“Ziemās uz zvejas kuģiem Liepājā braucu. Vienu gadu par stūrmani, pēc tam par kapteini, bet pavasaros, vasarās zvejojām tepat. Ap 2000. gadu izdomāju, ka jāsāk strādāt patstāvīgi.

Paņēmu kredītu, un Krievijā man uzbūvēja divas palielas jūras laivas. Braucām trijatā. Tagad var arī viens: laivas aprīkotas ar autopilotiem, vadību no klāja. Tas ir mans ceļš, visu mūžu to daru, kāpēc lai nedarītu arī turpmāk,” mierīgi nosaka Oskars. Draugi viņam uzdāvinājuši T–kreklu ar zīmīgu uzrakstu “Es biju un būšu zvejnieks”.

Ilgtermiņā baidās plānot

“Zvejnieka māja Oskars” tapusi divos gados, pamazām: lai viss atbilstu attiecīgo institūciju prasībām. Kūpināto zivju uzglabāšanai un fasēšanai iegādāts moduļa namiņš ar kondicionieri un citām ērtībām.

Lai gan ģimenei ir dzīvoklis Liepājā, vasarā patīkamāk uzturēties laukos. Dzīvošanai pielāgota pagalma stūrī uzceltā pirts. Savulaik Oskars apmeties blakus esošā zivju pieņemšanas punkta vienā galā, tad veco ēku privatizējis.

“Atjaunošanas projekts būvniecības izmaksu dēļ pagaidām nolikts malā.

Neko taču ilgtermiņā nevar prognozēt: likumi un liegumi katru gadu mainās. Smejos, ka varbūt viss būs jādara ārzemēs, kolēģi, ar ko kādreiz gāju jūrā, jau ir tur.”

Tiesa, piekrastes zvejnieka rūpalam ir sezonāls raksturs. Vasarā, ar zivīm trūcīgākajā periodā, tās grūtāk noķeramas. Butes jeb plekstes sāk zvejot ap Jāņiem un turpina līdz novembrim. Vēlāk šī zivs it kā ir bieza, jo ikri iekšā. Zināmas korekcijas ievieš laika apstākļu kaprīzes. Ar krasta vēju, piemēram, jūrā var iet, bet tas medūzas velk uz malu. Neviens vienvirziena vējš ilgi nav labs.

Kadeģis ir gandarīts, ka Liepājā top telpas, kur notiks zivju pirmapstrāde – šķirošana un ķidāšana. Jau iegādātā ātrās saldēšanas kamera ļaus rudenī nozvejotās plekstes saglabāt līdz pavasarim.

Periodā, kad daudzi zvejnieki, saņemot no Eiropas Savienības kompensāciju, vecos kuģus norakstīja, O. Kadeģis vienu iegādājies. Pāris gadus ar to vizinājis cilvēkus, pēc tam atdevis sagriešanai lūžņos un par saņemto naudu modernizējis savas laivas.

ašlaik viņa rīcībā ir “Kurzeme”, “Gaga”, “Līva” un maza palīglaiva bez nosaukuma, tikai ar reģistrācijas numuru. Izvēloties laivai vārdu “Līva”, Oskars zinājis – ja viņam piedzims meita, sauks par Līvu. “Ja naski strādā, ar zvejniecību maizei nopelnīt var. Bet, ņemot to kā biznesu, jāzina, ko darīt. Vai esmu laimīgs? Strādāt un dzīvot, kā patīk – neko daudz vairāk jau nevajag.”

Tikmēr funktieris, kā kūpināšanu attīstīt, vīram ir. Šopavasar tapusi otra kūpinātava – lai sokas raitāk. No pamatdarba brīvajā laikā pārdot produktus palīdz Oskara sieva Līga.

Saistītie raksti

Viņa ir sabiedrisko attiecību speciāliste uzņēmumā Liepājas SEZ. Iesaistās arī bērni – Līva un Gustavs. Dēlu sportiskais Oskars nesteidzina: “Tad jau redzēs. Par jūrskolu ir man prašņājis, pagaidām basketbolu spēlē. Savos trīspadsmit gados jau ir manā augumā.”

Uzziņa

* No 1994. gada O. Kadeģim ir zemnieku saimniecība “Oskars”.

* Vairāk LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Lauku attīstības nodaļa) zīmola “Novada Garša” elektroniskajā katalogā.

* Facebook: Zvejnieka māja “Oskars”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Laukos
Palīdzēt Latvijai augt
5 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija kļūst par izmēģinājuma vietu urbānai fermai, kurā zaļumi tiek izaudzēti rekordtempos 10
6 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Zīmols O’Wood ar Ošukalna identitāti
1 diena
LA
LA.LV
Laukos
Dānijas kažokādu uzņēmumā Covid-19 izslimojuši Latvijas viesstrādnieki
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Braucot uz Lietuvu, telefonu atstājiet mājās.” Iedzīvotāji atklājuši, kā pārkāpt ierobežojumus 57
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Abi nomira vienā palātā: Kurzemē no Covid- 19 vienas diennakts laikā miris laulāts pāris 26
7 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu?
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Neuzsāc šodien strīdus! Horoskopi 29.novembrim 1
22 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
“Braukšana automašīnā kļūs par bagāto privilēģiju.” Briti sašutuši par jauno plānu 8
7 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Latvijā šogad saražots vairāk siera un biezpiena nekā pērn 1
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Koronavīruss atklāts ūdeļu fermā Lietuvā 1
3 dienas
IR
Ilmārs Randers
Laukos
Latvijā kūdras ieguvei izmanto tikai 4% no visām kūdrāju platībām. Vai jaunā stratēģija veicinās platību apguvi?
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Zivju pārstrādes uzņēmumā “Brīvais vilnis” saslimšana ar Covid-19 konstatēta 77 darbiniekiem
4 dienas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Laiks cirst sabeigtās egles. Beigusies egļu astoņzobu mizgrauža aktivitāte 1
4 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem – kādas ir iespējas? 4
4 dienas
LE
LETA
Veselam
Sasniegts līdz šim lielākais vienlaikus slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits 2
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāti 414 Covid-19 gadījumi, četri sasirgušie miruši 4
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Valsts lielāko daļu pārklās sniegs. Laika prognoze pirmdienai
1 stunda
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvija kļūst par izmēģinājuma vietu urbānai fermai, kurā zaļumi tiek izaudzēti rekordtempos 10
6 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Dēls iestidzis pamatīgos parādos. Vai parādu piedzinēji var atņemt mātei īpašumu?
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Abi nomira vienā palātā: Kurzemē no Covid- 19 vienas diennakts laikā miris laulāts pāris 26
7 stundas
IF
Imants Frederiks Ozols
Stāsti
“Šī ir bezprecedenta situācija, un nav paraugu, pēc kuriem rīkoties.” Saruna ar Vācijas vēstnieku
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Būs vai nebūs normāla ziema? Jaunākā prognoze par laikapstākļiem decembrī 1
4 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
VID ģenerāldirektore nav mierā ar viņai piemēroto sodu: skaidro, kāpēc saņēmusi rājienu 16
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bārmenis Andris Reizenbergs aizkustina draugus un paziņas: “Iesaki kādu, kam tas ir vairāk vajadzīgs nekā man!” 10
1 diena
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Latvija izmisīgi lūdzas, gaudo un mēģina iežēlināt!” Krievijas ziņu lentēs sācies īsts viesulis 113
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Infektoloģe Baiba Rozentāle “pieķerta” TV ēterā ar kvalitatīvu, nesen veiktu manikīru: sociālo tīklu lietotāji – kā tas iespējams? 41
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Rakstniece Nora Ikstena vīlusies Latvijas valdībā: es maksāju nodokļus, maksāju tā, ka drīz būšu bez ādas, tāpat kā mēs visi šai valstī 41
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Madara Kiviča pēc attiecībām ar Andri guvusi skarbu pieredzi: “Es par viņu neko nezināju, tāpēc man nebija domas, ka viņš mainīsies…” 12
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izdosies pat iesācējiem virtuvē: mājās gatavoti čebureki!
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Virgīnija un Ignats
6 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Ilzes dēļ pie “Alfas” izdzisa kādas sievietes dzīvība. Tiesas procesā atklājas, kas ir nāvējošā “Lexus” vadītāja 110
3 dienas
LE
LETA
Ziņas
Valsts lielāko daļu pārklās sniegs. Laika prognoze pirmdienai
14:42
LE
LETA
Ziņas
FOTO. Londonas iedzīvotāji iziet ielās protestā pret ierobežojumiem
14:33
IF
Imants Frederiks Ozols
Stāsti
“Šī ir bezprecedenta situācija, un nav paraugu, pēc kuriem rīkoties.” Saruna ar Vācijas vēstnieku
14:00