“Pensiju budžetā naudas pietiek.” Saruna ar LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecāko eksperti Daci Trušinsku 27
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pensionāri satraucas, ka pensiju indeksācija paliek iepakaļ inflācijas pieaugumam. Varbūt Labklājības ministrija plāno to darīt divreiz gadā vai iecerējusi palielināt minimālās vecuma pensijas apjomu, lai palīdzētu tiem senioriem, kuri dzīves dārdzību izjūt visasāk?
Par to, kas jauns vecuma pensijas piešķiršanas jomā, uz kādu atbalstu no valsts vēl var cerēt pensionāri un kādas izmaiņas gaidāmas 2022. gadā, saruna ar Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecāko eksperti Daci Trušinsku.
Kā pildās valsts pensiju speciālais budžets?
D. Trušinska: Lai būtu apdrošināti pret bezdarbu, slimību, invaliditāti, vecumu un citiem iespējamiem riskiem, strādājošie no saviem darba ienākumiem veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras veido speciālo budžetu.
Tas savukārt sadalīts apakšbudžetos, no kuriem viens ir valsts pensiju speciālais budžets.
Pēdējos gados gan speciālajā, gan pensiju budžetā ieņēmumi ir lielāki par izdevumiem un veidojas uzkrājums, kurš glabājas valsts pamatbudžetā.
Palielinoties izdevumiem, piemēram, pieaugot pensionāru skaitam un pensiju apjomam, šī nauda atkal nonāks speciālajā budžetā. Šobrīd nav nekādu pazīmju vai risku, ka pensiju izmaksu nepārtrauktība nākotnē varētu tikt apdraudēta.
Kāda ir vecuma pensiju saņēmēju struktūra? Cik lielas vecuma pensijas aprēķinātas tiem, kuri pensionējas šogad?
Šī gada septembrī Latvijā bija 443,3 tūkstoši vecuma pensiju saņēmēju, kuru vidējais vecums ir 74 gadi, bet vidējais vecuma pensijas apmērs – 410,45 eiro.
69% no viņiem saņem piemaksu par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. 16% no visiem Latvijas pensionāriem saņem minimālo pensiju.
Vecuma pensiju, kuras apmērs ir līdz 150 eiro, saņem 1% Latvijas pensionāru, no 150 līdz 250 – 11%, no 250 līdz 350 – 34%, no 350 līdz 500 – 35%, no 500 līdz 1000 eiro – 17% senioru, bet 3% – vairāk par 1000 eiro.
Runājot par jaunajiem pensionāriem – gada pirmajos deviņos mēnešos vecuma pensija piešķirta gandrīz 14 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuru vidējais pensijas apmērs – 436,81 eiro. 14% no šiem cilvēkiem pensionējušies priekšlaicīgi – divus gadus pirms likumā noteiktā vecuma, kas šogad ir 64 gadi.
Vērojama tendence, ka ar katru gadu vidējais no jauna piešķirtās vecuma pensijas apmērs kļūst lielāks, jo pieaug arī pensionēšanās vecums. Ja seniors turpina strādāt un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņš uzkrāj papildu pensijas kapitālu un reizi gadā var pieprasīt tās pārrēķinu.
Cik daudzi seniori saņem tā saucamās atraitņa pensijas?
Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais, kas arī ir pensijas saņēmējs, divpadsmit mēnešus no pensijas saņēmēja nāves dienas var saņemt pabalstu 50 procentu apmērā no mirušā laulātā pensijas, ieskaitot pie tās piešķirto piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim. 2021. gada septembrī šo pabalstu saņēma 6500 pensionāri. Vidējais piešķirtais pabalsta apmērs ir 202,07 eiro mēnesī.
Kādus uzlabojumus pensionāriem paredz plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022.–2024. gadam? Vai iecerēts palielināt arī minimālās vecuma pensijas?
No šī gada tās jau tika ievērojami palielinātas, mainījās arī aprēķināšanas kārtība. Minimālajām vecuma pensijām aprēķina bāzi noteica 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro apmērā.
Plānā minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, kuru septembrī apstiprināja Ministru kabinets, noteikts, ka 2023. gadā tiks pārskatīti minimālie ienākumi, tajā skaitā arī minimālās vecuma pensijas, un ka turpmāk tas notiks katru gadu.
No pensionāriem izskan ierosinājums vecuma pensijas indeksēt divas reizes gadā. Vai plānota indeksācijas mehānismu pilnveidošana, lai kompensētu senioriem dzīves dārdzības pieaugumu?
Šobrīd nekāda ārpuskārtas pensiju indeksācija netiek plānota. Indeksācijas mērķis ir mazināt inflācijas ietekmi uz pensijas apmēru. Tiesību akti nosaka, ka tās pārskata reizi gadā 1. oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.
Pensiju indeksācijā izmanto faktisko patēriņa cenu indeksu par laika posmu no iepriekšējā gada 1. augusta līdz kārtējā gada 31. jūlijam, tas ir, par divpadsmit mēnešu periodu, un šo indeksu nosaka Centrālā statistikas pārvalde. Reizi gadā – 1. oktobrī – pārskata arī piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim.
Kad plānots atjaunot piemaksas par apdrošināšanas stāžu tiem pensionāriem, kuri šobrīd tās nesaņem?
Pakāpeniska piemaksu atjaunošana tiem, kuriem vecuma vai invaliditātes pensija piešķirta pēc 2012. gada 1. janvāra, jau vairākus gadus ir bijusi Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu skaitā.
Proti, ministrija to bija iesniegusi valsts budžeta sagatavošanas procesā gan 2020., gan 2021., gan arī 2022. gadam, tomēr šī iniciatīva netika atbalstīta. Jautājums joprojām ir aktuāls un būs viens no Labklājības ministrijas prioritārajiem pasākumiem arī turpmāk.
Kādas izmaiņas vecuma pensionārus gaida 2022. gadā?
Nākamajā gadā būs izmaiņas saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Pašreiz senioriem, kuriem piešķirta vecuma pensija vai tā pārrēķināta pēc 1996. gada 1. janvāra, neapliekamais minimums ir 3960 eiro gadā jeb 330 eiro mēnesī.
2022. gadā tā apmērs tiks pakāpeniski palielināts. No 2022. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam tas būs 2100 eiro jeb 350 eiro mēnesī, bet no 1. jūlija līdz 31. decembrim – 3000 eiro jeb 500 eiro mēnesī.
Savukārt 2023. gadā pensionāra neapliekamais ienākums būs 6000 eiro gadā jeb 500 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka turpmāk pensionāriem “uz rokas” paliks vairāk naudas.
2025. gadā – pensijā no 65 gadiem
* No 2014. gada 1. janvāra pensionēšanās vecums – 62 gadi – tiek pakāpeniski paaugstināts par trim mēnešiem ik gadu. 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi.
* 2022. gadā pensionēšanās vecums būs 64 gadi un 3 mēneši. Priekšlaicīgi varēs pensionēties, ja apritējuši 62 gadi un 3 mēneši un ir 30 gadu apdrošināšanas stāžs.
* Nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai šobrīd ir 15 gadi, bet no 2025. gada 1. janvāra – 20 gadi.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Labklājības ministriju
