Pētījumā aprēķinātais minimāli optimālais patēriņa līmenis joprojām nav nekāds sapņu budžets. Jo aptaujā nesen noskaidrots Latvijas iedzīvotāju uzskats, ka normālai dzīvei vienam cilvēkam mēnesī būtu nepieciešami vidēji 1439 eiro mēnesī, bet summa, kas ļautu piepildīt visus sapņus, ir tuvu 3000 eiro mēnesī.
Pētījumā aprēķinātais minimāli optimālais patēriņa līmenis joprojām nav nekāds sapņu budžets. Jo aptaujā nesen noskaidrots Latvijas iedzīvotāju uzskats, ka normālai dzīvei vienam cilvēkam mēnesī būtu nepieciešami vidēji 1439 eiro mēnesī, bet summa, kas ļautu piepildīt visus sapņus, ir tuvu 3000 eiro mēnesī.
Foto: Timurs Subhankulovs

Cik naudas vajag cieņpilnai dzīvei? Vienam pensionāram laukos – 362 eiro, ģimenei ar diviem bērniem Rīgā – 1016 eiro mēnesī 75

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma veikts jauns pētījums par minimāli nepieciešamajiem mājsaimniecību izdevumiem, kuru turpmāk izmantos sociālās politikas veidošanā.

Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
Lasīt citas ziņas
Aprēķiniem par to, kas ir minimālais vai optimālais dzīves līmenis Latvijā, ir diezgan grūta vēsture.

Iztikas minimuma groza jēdziens un aprēķini par to, ko tam būtu jāietver, tika radīts pirmajā valsts neatkarības atjaunošanas gadā. Tas ietvēra gan pārtikas, gan samērā plašu nepārtikas sadaļu, kas paredzēja tostarp arī divu zeķu pāru un viena krekla nopirkšanu gadā, bikses reizi divos gados, trīs kleitas vai svārkus divos gados, trīs pārus zeķbikšu gadā, divas grāmatas un četrus friziera apmeklējumus gadā utt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču jau 1992. gadā valstī sākās hiperinflācija un šādu patēriņa grozu reti kurš vairs varēja atļauties. Tad, dažus gadus vēlāk, 1996. gadā, tika izveidots jēdziens “krīzes iztikas minimums”, kurā, saglabājot lielāko daļu pārtikas groza, atteicās no gandrīz visām rūpniecības precēm un pakalpojumiem, atstājot tikai transporta izdevumus un pirmsskolas bērnu iestāžu apmeklējumus.

Tādi šie aprēķini arī palika līdz 2013. gadam un tos izmantoja kā atskaites punktu valsts sociālās politikas veidošanā, proti, iztikas minimuma un dažādu pabalstu aprēķiniem.

2013. gadā šie aprēķini tika atzīti par galīgi novecojušiem un neatbilstošiem realitātei un tika atzīta nepieciešamība veidot jaunu pētījumu par dzīvei nepieciešamo minimumu, ko varētu izmantot sociālās politikas veidošanā.

Praktiskais pētījums par mājsaimniecību relatīvajiem izdevumiem (MRI) notika laikā no 2018. līdz 2021. gadam un to vairākkārt nobremzējusi Covid-19 pandēmija, bet iepriekšējos gados notika darbs pie pētījuma metodoloģijas un anketu izstrādes.

Būtiska jaunās pieejas atšķirība ir tā, ka netiek aprēķināts vairs iztikas minimums, bet gan tāds patēriņa līmenis, ko varētu dēvēt par “minimāli optimālo”.

Tas joprojām nav nekāds sapņu budžets, jo SKDS pētījumu dati rāda – Latvijas iedzīvotāji 2021. gadā uzskata, ka budžets, kas nepieciešams normālai dzīvei vienam cilvēkam, ir 1439 eiro mēnesī, kas vairumam sabiedrības šobrīd nu nekādi nav sasniedzams, savukārt budžets, kas ļautu piepildīt visus sapņus, ir tuvu 3000 eiro mēnesī.

 

Aizstās iztikas minimuma grozu

Ar jaunajiem aprēķiniem iecerēts aizstāt iztikas minimuma grozu. MRI pētījuma divas daļas – pārtikas un nepārtikas – veidotas pilnīgi atšķirīgi. Pārtikas daļa veidota saskaņā ar cilvēku objektīvajām vajadzībām, proti, uztura zinātnieku ieteikumiem par to, kādai vajadzētu būt Latvijas iedzīvotāju ēdienkartei. Savukārt nepārtikas daļa veidota ar socioloģiskā pētījuma palīdzību, pētot Latvijas iedzīvotāju patēriņu.

“Atšķirībā no pārtikas sadaļas nepārtikas daļas objektīva noteikšana nav iespējama,” saka visa pētījuma vadītājs un SIA “Projektu un kvalitātes vadība” pētnieks Māris Brants.

“Tas tādēļ, ka nepārtikas daļa atspoguļo mūsu priekšstatus par to, kas nepieciešams, lai minimāli pilnvērtīgi fun­kcionētu sabiedrībā, savukārt tie ar laiku mainās. Piemēram, mūsdienās pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešams mobilais telefons, jāspēj apmaksāt rēķini par tā izmantošanu, bieži vien vajadzīgs arī internets un dators, bet 90. gados šo vajadzību lielākajai daļai sabiedrības vēl nebija.

Arī nākotnē vajadzības mainīsies, tādēļ par vienu no pētījuma veiksmēm uzskatu to, ka atšķirībā no 90. gadu pētījumiem neesam sīkumaini mēģinājuši aprakstīt, cik tieši zeķu vai kurpju pāru gadā cilvēkam būtu nepieciešami, bet gan ietvēruši visas preces lielās grupās jeb kategorijās, kuras, protams, balstās uz patēriņa paradumu pētījumiem.” M. Brants uzskata, ka kategoriju pieeja neļaus pētījuma rezultātiem novecot tik ātri un to, iekļaujot preču cenu izmaiņas, varēs viegli aktualizēt.

 

Dažādo mājsaimniecību vajadzības

Jāņem vērā vēl viena nianse – pētījums atspoguļo grūtākajā materiālajā stāvoklī esošo ģimeņu situāciju un vajadzības, jo tieši uz tām visbiežāk attiecas sociālās politikas pasākumi.

Saskaņā ar vispārpieņemto “Eurostat” pētījumu metodoloģiju, tiek izdalīti seši mājsaimniecību tipi, taču Latvijas realitātei atbilstošāks ir septiņu mājsaimniecību tipu modelis, kas izmantots pētījumā. Ar tām tiek saprastas:

mājsaimniecības ar vienu bērnu;

mājsaimniecības ar diviem un vairāk bērniem;

trīs un vairāku pieaugušo mājsaimniecības;

divu darba spējīgu pieaugušo mājsaimniecības;

divu pieaugušo mājsaimniecība, kurā vismaz viens ir pensijā esošs seniors;

viena darba spējīgā mājsaimniecība;

viena pensionāra māj­saimniecība.

No šiem mājsaimniecību tipiem materiāli un sociāli visvairāk apdraudētākajā situācijā atrodas trīs tipi – viena pensionāra mājsaimniecība; mājsaimniecība ar diviem un vairākiem bērniem, kā arī divu pieaugušo mājsaimniecība, kurā vismaz viens ir pensionārs, kaut gan jāpiebilst, ka arī mājsaimniecības ar vienu bērnu tālu neatpaliek.

Savukārt viena vai divu strādājošo mājsaimniecības, kā arī triju pieaugušo mājsaimniecības ir krietni retāk atrodamas sociāli apdraudēto sarakstos. Tādēļ arī pētījuma dati visprecīzāk atspoguļo tieši šo mājsaimniecību realitāti un vajadzības.

Labklājības ministrija arī piebilst, ka MRI budžeta izstrādē tika iesaistīta sabiedrība – cilvēki, kuri raksturoja savas ģimenes situāciju, stāstot gan par saviem faktiskajiem izdevumiem dažādām vajadzībām, gan vēlmēm atbilstoši viņu izpratnei par pieņemamu dzīves līmeni.

Jācer, ka jaunie aprēķini tiks izmantoti, regulāri izvērtējot minimālo ienākumu līmeņu sliekšņus, ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītājus, sociālās palīdzības un pakalpojumu klāstu, lai nodrošinātu to, ka kopējais ikvienam cilvēkam pieejamais resurss kā naudas, tā sociālās palīdzības un pakalpojumu izteiksmē ir tāds, kas ikvienam ļauj dzīvot cieņpilnu un kvalitatīvu dzīvi mūsu valstī. Tad no šī pētījuma labumu gūs katrs Latvijas iedzīvotājs.

 

Viedokļi

Novērstas agrākās kļūdas

Pēteris Leiškalns, LDDK sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts.
Foto: Ieva Leiniša/LETA

Pēteris Leiškalns, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts: “Manuprāt, lielākais šī pētījuma ieguvums ir tas, ka esam atteikušies no Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstu (OECD) izmantotās koeficientu sistēmas minimālo patēriņa līmeņu aprēķinos. Jāpaskaidro, ka OECD piedāvātajā metodikā bērna patēriņa izdevumi tika vērtēti kā puse no pieauguša cilvēka izdevumiem.

Šāda pieeja labi strādā relatīvi bagātās valstīs kā Vācija vai Francija, kur pārtikas budžets veido 20–25% no kopējā mājsaimniecības budžeta. Taču Latvijā situācija būtiski atšķiras un pārtikas budžets var veidot pat 40–60% no mājsaimniecības budžeta.

Mūsu apstākļos izmantojot OECD piedāvāto koeficientu sistēmu, iznāk, ka mājsaimniecības ar diviem vai vairākiem bērniem ir samērā turīgas, bet patiesībā tās pieder pie sociāli visvairāk apdraudētajām mājsaimniecībām.

Šī problēma ir ilgstoši negatīvi ietekmējusi Latvijas sociālo politiku. Priecājos, ka beidzot koeficientus aizstās uzturzinātnieku aprēķini un pētījums par reālajiem nepārtikas preču patēriņa paradumiem. Ceru, ka tas ļaus sociālo politiku pietuvināt realitātei.”

 

Metodoloģija – galvenais ieguvums

Evija Kļave, Dr. sc. soc., nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” pētniece
Publicitātes foto

Evija Kļave, Dr. sc. soc., nodibinājuma “Baltic Institute of Social Sciences” pētniece: “Kā pētniece un politikas analītiķe gribu uzsvērt, ka mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets ir veidots, balstoties uz ļoti rūpīgi izstrādātu un pārdomātu metodoloģiju. To varēs turpmāk izmantot, regulāri pārskatot relatīvo izdevumu budžetu, manā vērtējumā metodoloģija ir galvenais šī pētījuma rezultāts.

Veidojot relatīvo izdevumu budžetu, iedzīvotāju izdevumu struktūra un apmērs ir noteikti nevis kā abstrakts vidējais rādītājs, ko varam pielīdzināt bēdīgi slavenajai pacientu vidējai temperatūrai slimnīcā, bet gan balstoties atšķirīgu mājsaimniecību tipu vajadzībās, ikdienas ieradumos un arī vēlmēs.

SAISTĪTIE RAKSTI
Ģimenei ar bērniem ikdienas izdevumu budžetu veido pilnīgi atšķirīgas pozīcijas no tām, kas raksturīgas vientuļam senioram.

Protams, daļa izdevumu visiem ir vienādi, bet otra daļa būtiski atšķiras. Tāpat ir ņemtas vērā izdevumu atšķirības pilsētās un laukos dzīvojošām mājsaimniecībām. Rezultātā ir iegūts nevis viens mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets, bet vairāki, kas ir krietni patiesāks dzīves realitātes atspoguļojums. Tiešā veidā lielākais ieguvējs no pētījuma ir sociālās politikas veidotāji, proti, valsts vara, bet netieši un ilgtermiņā ieguvumus būtu jāizjūt iedzīvotājiem.”

 

 

Publikācijas tapušas sadarbībā ar Labklājības ministriju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Kad ir jāvakcinējas, mēs esam seniori, bet šajā gadījumā mēs neesam.” Pirmspensijas vecuma sieviete par neesošo atbalstu energokrīzē
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu 168
Ak vai, cik zemu kritis buldozers, ka tam jāvelkas uz veikalu bez sertifikāta un jātirda apsargs, lai ielaiž šopingā. Egila Līcīša feļetons 47
Lasīt citas ziņas
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 25
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
Otro dienu pēc kārtas jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā tuvu 6000 33
Aparjods izcīna 2. vietu EČ kamaniņu sportā un pirmoreiz valsts vīriešu sporta veida vēsturē 3. vietu PK kopvērtējumā 1
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 25
22:30
Kuram no ministriem pērn bijušas lielākās izmaksas? 4
21:40
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība?
21:04
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 81
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē
Naktī uz svētdienu gaisa temperatūra vietām noslīdēs zem -10 grādiem
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 5
Sasteigta, pavirša, nesaprotama un ar mērķi likvidēt darbavietas – tādu mežziņi redz jauno VMD reformu
No pilngadīgajiem iedzīvotājiem vakcināciju pret Covid-19 pabeiguši ap 80% un gandrīz trešdaļa revakcinējušies 23
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā
Bots/Plūme izcīna bronzu EČ kamaniņu sportā; Šici kopvērtējumā finišē otrajā vietā
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība
Ap 40% no vakardien atklātajiem Covid-19 gadījumiem konstatēti bērnu un jauniešu vidū 3
Juris Lorencs: Visticamāk, Kazahstānā nostiprināsies eiropeiski iekrāsots autokrātisks režīms ar postpadomju un islāma piejaukumu 38
“Pastāv risks, ka daudzi skolēni “izkritīs” no mācībām un nepabeigs skolu!” Plāno četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu 168
VIDEO. “Es tā īsti nevienu no viņām neatceros…”: rokmūziķis Ainars Virga atklāti par vienas nakts romāniem slavas “ziedu laikos” 1
“Morāli kropļi.” Ķirsis skarbi par protestu Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas pasākumā 642
Ošlejs: Latvija ir starp trim valstīm pasaulē, kur prasa būt vakcinētam, lai strādātu. Esam ne tajā labākajā kompānijā… 379
“Truši var būt visai bezbailīgi un pašapzinīgi dzīvnieki”: kas noteikti jāzina par trusi kā mājdzīvnieku?
VIDEO. Kauguros spēcīgais vējš norāvis dzīvojamās mājas jumtu 7
Izcili gardas kotletītes rīvmaizē: bez gaļas!
VIDEO. Ar mammu labāk tā nejokot! Dēls par nešpetnu joku saņem slapju slotu sejā 5
VIDEO. “Man likās, ka viņš ir apsēsts ar dēmoniem”: pēc dažu dienu padzīvošanas kopā ar aktieri Imantu Stradu saka Amuna Davis 30
Maģiskās eņģeļu stundas no no 22. līdz 28. janvārim: kādas vēlmes piepildīsies?