Ieguldījumu plāni jāizvēlas, ņemot vērā paša vēlamo riska lielumu, konkrēto tirgus situāciju un līdz pensijai palikušo gadu skaitu. Jo augstāks risks un līdz ar to paredzamais ienesīgums, jo lielākas zaudējumu iespējas īstermiņā.
Ieguldījumu plāni jāizvēlas, ņemot vērā paša vēlamo riska lielumu, konkrēto tirgus situāciju un līdz pensijai palikušo gadu skaitu. Jo augstāks risks un līdz ar to paredzamais ienesīgums, jo lielākas zaudējumu iespējas īstermiņā.
Foto: Medvedeva Oxana/SHUTTERSTOCK

Pensiju plānu anomālijas: vieniem izdevies “uzaudzēt” fondu vērtību, citi cietuši zaudējumus 39

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
Lasīt citas ziņas

 

Daži pēdējie gadi sašķēluši 2. līmeņa pensiju fondu ieguldītājus divās lielās grupās. Viena no grupām pēdējos gados ir krietni pieaudzējusi savu pensiju fondu daļu vērtību, bet citi cietuši pat zaudējumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

“Pagājušais gads un, patiesību sakot, abi pēdējie Covid-19 zīmē aizvadītie gadi 2. līmeņa pensiju fondiem ir bijuši tikpat anomāli kā pagājušā gada karstā vasara,” saka AS “Indexo Atklātais Pensiju Fonds” valdes loceklis Iļja Arefjevs.

 

Aktīvie pensiju plāni nes augļus

Arefjevs skaidro, ka aktīvie pensiju plāni, tie, kuriem akciju īpatsvars ieguldījumu portfelī ir 75 vai pat visi 100 procenti, pēdējos dažos gados ir uzrādījuši fenomenāli labus rezultātus. Piemēram, dažiem plāniem kā “Indexo Jauda 16-50”, “SEB dinamiskais plāns” vai “INVL Maksimālais 16+” rezultāts pērn svārstījies ap daļas vērtības pieaugumu 20% robežās – tas ir apmēram divkārt vairāk, nekā varētu būt saprātīga ilgtermiņa atdeve no akciju tirgiem.

Tam pretstatā ir konservatīvie ieguldījumu plāni, kuri iegulda galvenokārt valsts vai uzņēmumu parādzīmēs (obligācijās), kas ir daudz mazāk svārstīgas nekā akcijas, – tādēļ šie plāni saviem ieguldītājiem sola mieru, pārliecību par nākotni un stabilitāti. Nelaime tikai tā, ka pēdējos gados konservatīvajiem plāniem pagalam nav veicies ar šīs sajūtas radīšanu – pērn daudziem rezultāti bijuši negatīvi, pēdējo divu gadu periodā – dažiem pozitīvi, dažiem negatīvi.

“Kopumā 2021. gads konservatīvajiem pensiju plāniem bija neveik­smīgs, to vērtība ir samazinājusies,” atzīst “Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības” līdzekļu pārvaldnieks Oskars Briedis. Arī neatkarīgais investors un konsultants Kaspars Peisenieks skaidro, ka plānu rezultāti atbilst to riska pakāpei – tiem, kas ieguldījuši akcijās, ir ļoti labi rezultāti, taču konservatīvajiem plāniem klājies krietni grūtāk.

“Obligācijām pēdējos gados bijis ļoti zems ienesīgums, jo pasaules centrālo banku politika ir bijusi turēt ļoti zemas procentu likmes, kas nosaka arī obligāciju ienesīgumu. Ja vēl tam pieskaita inflāciju, tad ieguldītāji obligācijās pagājušajā gadā cietuši zaudējumus,” saka Peisenieks.

 

Nepasargā no inflācijas

Vēl vairāk – tā kā pensiju fondu daļas vērtības izmaiņas neņem vērā inflāciju (ņem vērā gan visas fonda pārvaldīšanas izmaksas), tad atliek secināt, ka konservatīvie ieguldījumu plāni pēdējo divu gadu periodā nav spējuši pildīt jebkuru ieguldījumu primāro funkciju – pasargāt uzkrājumus no inflācijas ietekmes.

Atgādināšu, ka inflācijas līmenis 2021. gadā bija 3,3% saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iepriekšējos dažos gados tas ir bijis ļoti zems – ap 1% gadā. Ja apskata pēdējo piecu gadu periodu, situācija ar konservatīvajiem pensiju plāniem nešķiet tik drūma, taču arī šie skaitļi kopumā nesniedz pārliecību, ka 2. līmeņa pensiju konservatīvie plāni Latvijā spēj droši pasargāt pensiju uzkrājumus no inflācijas. Te gan būtu vērts ņemt vērā arī to, ka, piemēram, vēl 2016. gadā zaudējumus cieta tieši aktīvie un sabalansētie pensiju plāni, bet konservatīvie varēja klusi triumfēt.

Savukārt sabalansētie pensiju plāni, kuri iegulda gan akcijās, gan obligācijās, savos rezultātos ir kaut kur pa vidu starp šiem pensiju plānu poliem. Jāpiezīmē, ka no apmēram sešiem miljardiem eiro, kas šobrīd uzkrāti 2. līmeņa pensiju fondos, apmēram pieci atrodas aktīvajos pensiju plānos, bet viens miljards – konservatīvajos, tātad lielum lielais vairākums pensiju plānu īpašnieku var būt apmierināti ar pēdējiem gadu rezultātiem.

 

Riski un termiņi

Lai gan ilgtermiņā nebūtu ko brīnīties par to, ka aktīvie, uz uzņēmumu akcijām orientētie ieguldījumu plāni pārspēj rezultātos konservatīvos, tie tomēr ir arī svārstīgāki un riskantāki. Piemēram, ieguldītājiem bieži atkārtotā reklāmas mantra “pēdējos 100 gados ASV vidējais akciju tirgus ienesīgums ir bijis ap 7% gadā” ir patiesa, taču neņem vērā faktu, ka nevienam strādājošajam nav 100 gadu, kurus tas spēj gaidīt. Labākajā gadījumā, ja uzkrājumus sākts veidot jau agrā jaunībā un ir ticis strādāts darbavietās, kur tiek maksāti visi nodokļi, šis periods ir apmēram 40 gadi.

Savukārt, ja runājam par īsākiem laika periodiem, tad būtu jāņem vērā, ka pagājušajā gadsimtā ir bijušas veselas desmitgades, kad pasaules vadošā ASV akciju tirgus indekss ir svārstījies ap nulli vai bijis negatīvs – tā, piemēram, bija 30. gadu Lielās depresijas laikā un arī 70. gados. Tādēļ “vidējā izaugsme par 7% gadā” nav vis vienmērīga augšupejoša līkne, bet gan svārstības augšup un lejup, kur vienā periodā var būt akciju vērtības samazināšanās, bet citā – vairāku desmitu procentu vērtības pieaugums gada laikā.

Tādēļ jēdziens “risks” ieguldījumu biznesā nav abstrakta kategorija – tirgus sabrukumi, kuru laikā akciju cenas var nokristies vairākas reizes un kas politkorekti tiek dēvēti par cenu korekcijām, ir regulāra parādība finanšu tirgos. Tieši aizsardzībai pret šīm svārstībām arī domāti ieguldījumi daudz stabilākajās valsts un uzņēmumu parād­zīmēs, kas diemžēl savu aizsardzības funkciju pret inflāciju pēdējos gados nav spējuši veikt.

 

Ko darīt ieguldītājiem?

Kādi ir pensiju plānu anomāliju situācija iemesli? Aktīvajiem, uz akciju tirgiem orientētajiem plāniem izaugsmes cēloņi ir divi.

Pirmkārt, tās ir izmaiņas Latvijas likumdošanā – tikai kopš 2018. gada atļauts ieguldīt 75% no pensiju plāna kapitāla akcijās, bet no 2021. gada – pat 100%. Un, tā kā šī atļauja ir sakritusi ar “ballīti” akciju tirgos, kā to dēvē neatkarīgais investors un konsultants Kaspars Peisenieks, proti, centrālo banku (CB) veikto naudas iesūknēšanu ekonomikās, lai pārvarētu Covid-19 krīzes sekas, tad daļa šīs naudas radījusi arī pēdējo gadu akciju tirgus “ballīti”.

Otrs labo akciju tirgu rezultātu iemesls ir ekonomiskās aktivitātes pieaugums pasaulē. Savukārt konservatīvo plānu neapmierinošo rezultātu iemesls ir pasaules CB politika, par kuru šobrīd pienāk pirmie signāli, ka tā sāk mainīties. Tādēļ ar pārliecību apgalvot, ka “ballīte” turpināsies arī 2022. gadā, neviens nevar, kaut gan būtu saprātīgi cerēt, ka CB politikas maiņa notiks ļoti pakāpeniski.

Taču gan viņš, gan arī citi aptaujātie investīciju profesionāļi aicina nepievērst īpašu uzmanību vienam gadam, jo pensiju uzkrājums veidosies vairāku desmitu gadu garumā, kur viena gada rezultāti radīs tikai niecīgas izmaiņas.

Un tomēr – vai, vērtējot pēdējo gadu rezultātus, ir pamats steidzīgi ņemt ārā līdzekļus no konservatīvajiem plāniem un ieguldīt tos aktīvajos, uz akcijām orientētos? Šajā jautājumā domas dalās. “SEB Investment Management” valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds uzskata, ka šāda rīcība līdzinātos braukšanai ar auto, skatoties tikai atpakaļskata spogulī. Viņš pieļauj, ka brīdis šādai rīcībai varbūt ir jau nokavēts.

Savukārt K. Peisenieks domā, ka, jo jaunāks ir ieguldītājs, jo lielāka motivācija turēt pensiju līdzekļus aktīvajos, uz akcijām orientētajos fondos. Jāpiebilst, ka pats Kaspars Peisenieks, kurš ir 32 gadus vecs, savu 2. līmeņa pensijas plānu tur tādā ieguldījumu plānā, kas 100% apmērā iegulda akcijās.

 

Pensiju plānu klasifikācija

Lai gan pastāv daudzi un dažādi ieguldījumu plāni ar dažādu riska pakāpi, pamatā tos var iedalīt trīs veidos:

Konservatīvie – nauda tiek ieguldīta stabilos, drošos vērtspapīros, kas parasti ir valsts vai uzņēmumu parādzīmes vai obligācijas. Šie ieguldījuma plāni ir ar nelielu ienesīgumu, taču nav tik svārstīgi kā ieguldījumi akcijās.

Sabalansētie – nauda tiek ieguldīta finanšu kapitāla tirgos tā, lai peļņas gūšana un ar to saistītā nenoteiktība (risks) būtu līdzsvarā ar pensiju kapitāla saglabāšanu un ieguldījumu drošību. Sabalansētie plāni var ieguldīt līdz 25% uzņēmumu akcijās, tādējādi palielinot ieguldījumu plāna sagaidāmo ilgtermiņa atdevi.

Aktīvie – nauda tiek ieguldīta dažādu uzņēmumu akcijās, jo tradicionāli ilgtermiņā akcijām ir vislielākais ienesīgums. Aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kas darbību uzsāka līdz 2017. gadam, ieguldījumi akcijās nepārsniedz 50%, bet aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kas darbību uzsāka 2018. gadā, ir palielināts limits ieguldījumos akcijās un citos kapitāla vērtspapīros līdz 75%.

SAISTĪTIE RAKSTI

Dati: manapensija.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
“Ko tie okupanti dara klajā laukā? Kāpēc viņi nemaskējas? Kur ir tehnika?”
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Lasīt citas ziņas
Ko darīt ar cilvēkiem, kuri publiski skaidri parāda savu nostāju par atbalstu Krievijai?
Rostovskis: Naftas cenu griesti – jau iepriekš sagatavots, globāls plāns Krievijas piežmiegšanai
Saistībā ar draudiem valsts drošībai NEPLP anulē apraides atļauju “TV Rain” 36
Kuras ir trīs militāri spēcīgākas valstis pasaulē – Krievija ir to skaitā?
Apinis: “Apvienotajam sarakstam” par Karlsonu – kā labāko iespējamo veselības ministru
12:55
FOTO. Palīdzēt otram ir vieglākais darbs pasaulē! Prezidents ar kundzi godina sociālos darbiniekus
12:19
Rostovskis: Naftas cenu griesti – jau iepriekš sagatavots, globāls plāns Krievijas piežmiegšanai
12:00
FOTO. Slavenības uzpošas Latvijas smalkākā vakarkleitu veikala svinībām un modes skatei
Apinis: “Apvienotajam sarakstam” par Karlsonu – kā labāko iespējamo veselības ministru
Stendzenieks: Daudzi valdības veidošanā gūst baudu, skatoties, kā nabaga Kariņš mokās
FOTO. Tallinas ielas kvartālā apmeklētājus pulcē pirmais adventes tirdziņš 6
“Krievi paliek krievi! Parādās sarkanās kartītes!” Soctīklotāji par NEPLP lēmumu TV programmai “Doždj”
FOTO. Palīdzēt otram ir vieglākais darbs pasaulē! Prezidents ar kundzi godina sociālos darbiniekus
Skatītāja jautājums: Kur palikuši kadirovieši? Skaidro Slaidiņš
Klimovičs speciāli no Ukrainas: Cīņai ar nāvinieku masām neredz beigas
Intriga ir kliedēta – partijas nosauc ministru kandidātus
Jautā skatītājs: Vai Latvijas karogs ar locekļiem arī būtu māksla? Komentē mākslas zinātniece
VIDEO. Pieķerti melos – prinča Harija un Meganas Mārklas dokumentālajā seriālā izmantots kadrs, kam nav nekāda sakara ar karalisko ģimeni
Vai būs kādas sekas tam, ja Polijā nokritusī raķete būs nākusi no Krievijas? 1
“Ceru, ka tiksim skaidrībā!” Viņķele komentē savu vakcīnu iepirkuma krimināllietu 22
APTAUJA. Vai pašvaldība var iejaukties kultūras iestāžu darbībā, nosakot, ko ļauts rādīt, eksponēt un ko ne?
Epidemiologs norāda, vai ir pamats domāt, ka tuvākajā laikā mūs apdraudēs bīstamāki Covid-19 paveidi
Jaunzeme nesaskata loģiku iecerētajā pārcelšanā uz FM
Amatpersona: Baidens pēc jaunā gada paziņos, vai kandidēs uz otro termiņu
Laikraksts: Aptuveni 20 Krievijas naftas tankkuģi nespēj pamest Melno jūru
Māris Antonevičs: Ja čurā uz galvas, tas nav lietus
ZZS rosina atcelt PVN kurināmajam un siltumenerģijas pakalpojumiem
Savākti 10 000 parakstu par autostāvvietu platuma palielināšanu
Jēkabpilī atklāj pieminekli Latvijas divdesmitā gadsimta ievērojamai personībai Itai Kozakevičai
Vai šodien gaidāma stipra snigšana?
Apjomīga Latvijas kino raža: visvairāk nomināciju Kairiša filmai “Janvāris”