
Sanāca aizbraukt kopā ar Ogres mēru Egīlu Helmani kopā uz Ukrainu, palīdzēt ukraiņu brīvības cīnītājiem, un ko tur liegties – aizbraukt līdz priekšējām frontes līnijām.
Nācās pavērot Helmaņa lēmumu pieņemšanas ātrumu un kvalitāti, arī, manuprāt, pārlieko bezbailību. Spēcīgs vīrs, ar kuru var iet izlūkos. Bet būtiski – brauciena laikā iznāca parunāt arī par Ogres slimnīcu, tās attīstību un mēra skatījumu uz veselības aprūpes pieejamību Ogrē un novadā.
Vārdu sakot – pēc brauciena aizbraucu uz Ogres rajona slimnīcu un kopā ar slimnīcas valdes priekšsēdētāju Daini Širovu izstaigājām slimnīcu no neatliekamās palīdzības, intensīvās terapijas un dzemdību nodaļas līdz kurtuvei un saimniecības noliktavām. Slimnīcas vadītājs katru stūri savā slimnīcā zināja un ar lepnumu rādīja. Par medicīnas kvalitāti ziņas ievācu netieši, un jāteic – šīs ziņas bija optimistiskas, ārstu un māsu kolektīvs nokomplektēts, draudzīgs un komandā strādājošs.
Vārdu sakot – nemētājoties ar skaļām frāzēm – Ogres rajona slimnīca ir viena no racionālāk strādājošajām Latvijas novadu slimnīcām, un patiesībā ir tuvu reģionālās slimnīcas darba apjomam un kvalitātes rādītājiem, jo papildus III līmeņa slimnīcu obligāti nodrošināmiem profiliem nodrošina arī neiroloģisko un traumatoloģisko palīdzību.
Un tomēr Ogres slimnīcai izrādījās vājā vieta. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs bija startējis vēlēšanās vienā sarakstā ar Egilu Helmani, ievēlēts kā tautas mīlēts un cienīts ārsts un slimnīcas vadītājs (nu vajadzēja jau rakstīt politiķis, bet patiesībā jau labs galvenais ārsts), bet tad izrādījās, ka izmaiņas likumā viņam paredz izvēlēties – vai nu kļūt par deputātu vai palikt par slimnīcas vadītāju.
Un Dainis, kurš ir ne tikai labs slimnīcas vadītājs, bet arī perfekts operējošs ortopēds, izvēlējās palikt slimnīcā. Atteicās no deputāta amata, bet iemantoja opozīcijas naidu un agresiju. Te mums parādās nākamais stāsta varonis. Tā ir Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa, kura ir arī Ogres novada opozīcijas deputāte.
Cik esmu viņu dzirdējis kā parlamentāro sekretāri – izklausās absolūti stulba, pat nenojauš par ko runā (tiesa, šo atziņu vajag uztvert kā ļoti personisku skatījumu, jo es neesmu pārlieku augstās domās arī par ministra Hosama Abu Meri un ministrijas ierēdņu zināšanām, kaut Hosams salīdzinot ar savu parlamentāro sekretāri ir domu gigants).
Ieskatījos internetā, kas nu par šo kundzīti sarakstīts. Pārcelta uz Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu no premjerministres parlamentārā sekretāra amata, bet sociālajos tīklos valda uzskats, ka premjere tikusi no viņas vaļā.
Pērn nopelnījusi 84 tūkstošus no mūsu – nodokļu maksātāju naudas, bet nekur nevar atrast – ko tad sadarījusi. Tā mums ir tāda sērga – neko nedaroši politikāņi, kas dziļi iesēžas labi apmaksātos krēslos.
Nu un tad šī kundzīte no “Jaunās vienotības” saraksta pamanījās ievēlēties Ogres novada deputātos un šeit atvēra muti. Viņa paziņoja, ka valsts kontroles ziņojumā Ogres slimnīca vērtēta slikti, un tādēļ nepieciešams revidēt, atcelt, nomainīt utt. Atvēŗu Valsts kontroles ziņojumu. Tas saucas “Reformu nav, personāla trūkst – kurp virzās stacionārā veselības aprūpe?”.
Nācās šo 128 lapaspuses biezo dokumentu izlasīt. Būtiskā atziņa – viss, ko līdz šim esmu kritiski rakstījis par Veselības ministrijas rosības imitāciju stacionāru jomā ir maiga vēja pūsma salīdzinot ar Valsts kontroles baiso viesuļvētru, kas radīta šajā dokumentā.
Lasītājiem es varu piedāvāt tikai dažus nodaļu virsrakstus “Veselības ministrija, pārvaldot stacionāro ārstniecības iestāžu tīklu, nav rīkojusies sabiedrības interesēs” vai “Stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus plāno un organizē neefektīvi un neproduktīvi”. Savukārt virsraksti ir ļoti maigi, salīdzinot ar tekstu, kas paskaidro Valsts kontroles viedokli. Patiesībā Valsts kontroles ziņojums būtu pārsaucams un tam piestāvētu nosaukums “Hosams Abu Meri un “Vienotība” divus gadus vada veselības jomu un neko nav darījuši stacionāru jomas sakārtošanā”.
Ja premjerministre Evika Siliņa būtu izlasījusi Valsts kontroles ziņojumu, viņai būtu tajā pašā dienā jāpadzen Hosams Abu Meri un Dace Kļaviņa.
Un te dažas negaidītas atziņas – ne uz visām slimnīcām Latvijā attiecināmi valsts kontroles ziņojuma negatīvie uzsvari uz cilvēkresursiem, plānošanu, pacientu loģistiku, personāla attieksmi utt. Ogres slimnīca ir viena no tām, uz kuru kā visupēdējo būtu šī dubļu pika metama.
Lieta tāda, ka Ogres slimnīcā pacientu skaits pieaug, arī no kaimiņu novadiem (Ogrē ārstē vairāk pacientus no visām III līmeņa slimnīcām), Ogre izpilda Pierīgas nozīmīgākās slimnīcas funkcijas, slimnīcā ir viena no zemākajām izmaksām uz pacientu, kurš nonāk uzņemšanas nodaļā.
DRG ir augstāka par vairumu reģionālo slimnīcu, dzemdību skaits pieaudzis, slimnīca strādā ar peļņu. Slimnīca nodrošina neatliekamo palīdzību visos obligātajos profilos, apmaksā rezidentūru 20 jaunajiem ārstiem, kuri pēc rezidentūras beigšanas nonāk strādāt Ogrē.
Otrs Daces Kļaviņas apgalvojums, ka slimnīcai paredzēti ievērojami zemāks līmenis slimnīcu reorganizācijas plānā, ir vienkārši muļķīgs. Muļķīgs tāpēc, ka nekādas reorganizācijas nebūs. Ja Hosams Abu Meri neko nav darījis savos pirmajos divos ministrēšanas gados, tad viņš neko nedarīs slimnīcu tīkla optimizēšanai ari pēdējā (priekšvēlēšanu) gadā.
Slimnīcu tīkla reorganizācija allaž saistās ar lielu tautas neizpratni, pat, ja šāda reorganizācija ir vitāli nepieciešama. Bez tam, ministrijas izstrādātais plāns ir nepareizs, jo tam nav ne mazākās korelācijas ar Latvijas ģeogrāfiju, iedzīvotāju blīvumu un iespējamo neatliekamās palīdzības brigādes braukšanas laiku līdz stacionāram. Bet atgriezīsimies pie politikas.
Ogres novada opozīcijā savākušies īsteni pavļutieši.
Atcerēsimies – tieši Daniels Pavļuts kā ministrs bija tas, kurš uztaisīja Vakcinācijas centru bez mediķiem, bet ar “zelta podiem” un milzu algām, tieši Pavļuts bērniem neļāva sportot, bet veciem cilvēkiem pansionātos “aizslēdza durvis”, likdams viņiem tur nekustībā nomirt, tieši Pavļuts nedeva vakcinēt ģimenes ārstiem, bet organizēja vakcināciju kapu svētkos un krāmu tirgos. Viņš iztērēja miljardu, un pasūtīja Covid–19 vakcīnas vēl daudzus gadus uz priekšu, par šīm vakcīnām Latvija vēl joprojām maksā bargu naudu un vēl bargu naudu tērē – lai tās utilizētu.
Un pēc tā visa, ko Pavļuts un Hosams Abu Meri ir nodarījuši Latvijas medicīnai, viņu ļaudis atļaujas spļaudīties uz cilvēkiem, kas medicīnā strādā un medicīnu mīl. Šķiet, ka tas ir pirmais, bet ne pēdējais raksts par Ogres politikāņiem, kas šobrīd nolēmuši iznīcināt sava novada slimnīcu.