Pēteris Apinis: Šampūns un dušas želeja – kaitējums ādai, saldūdeņiem un jūrai
0
Šajā rakstā es centīšos atbildēt uz trim jautājumiem:
- vai pārliecīga mazgāšanās ar ķīmiskām vielām noārda mūsu ādas epitēliju, iznīcina ādas mikrobiomu un samazina organisma aizsargspējas?
- vai šampūnos un dušas želejās ir indes, kas ilgtermiņā kaitē veselībai un var būt kancerogēnas?
- vai globālā šampūnu, dušas želeju un šķidro ziepju industrija iznīcina floru un faunu upēs, ezeros un jūrās?
Raksts būs garš, tādēļ sākumā rakstīšu par paša cilvēka veselību, kas, šķiet, maniem lasītājiem interesē vairāk par jūras veselību. Es nemēģināšu nevienu pārliecināt, ka šampūnus lietot nevajag, bet gan par to, ka tos var lietot gudrāk un mazāk kaitnieciski. Nav cerību, ka ķīmijas industrija un tirgotāji teiks, ka šampūnus vajag lietot mazāk. Tā, kā visas pasaules influenceri ir savienojušies lai slavētu ķīmiskas ādas indes, šis raksts lielā mērā ir antiinfluencerisks.
Tātad – jebkurā šampūnā ir vielas, kas kaitīgas veselībai, taču nenodara tūlītēju kaitējumu, taču kaut kādā mērā rada ilgtermiņa veselības risku.
Mēs dzīvojam pārlieku lielas tīrības laikmetā; reklāmas un influenceri mūs pārliecina, ka mūsu ādai, matiem jāmirdz un jāsmaržo pēc ceriņkrūma 24/7. Taču no bioloģijas viedokļa mūsu āda nav domāta ikdienas mērcēšanai spēcīgos mazgāšanas līdzekļos. Āda ir lielākais cilvēka orgāns, tas ir arī lielākais imūnsistēmas orgāns. Mūsu ādu sargā hidrolipīdi. Vairums dušas želeju un šampūnu ir sārmaini, satur spēcīgus sulfātus, kas burtiski izšķīdina šos lipīdus. Protams, mazgājoties tiek noberztas arī ārējās epidermas šūnas. Āda burtiskā nozīmē kļūst caurlaidīga, tajā rodas mikroplaisas, caur kurām vieglāk iekļūst baktērijas, vīrusi un alergenti.
Parasti es rakstu par mikrobiomu, kas dzīvo mūsu kuņģa un zarnu traktā. Taču arī uz ādas dzīvo triljoniem baktēriju, sēnīšu, protozoju, arheju un vīrusu. Tas ir mūsu mikrobioms, kas trenē cilvēka imūnsistēmu un cīnās ar patogēniem. Šampūni un dušas želejas iznīcina šo ekosistēmu. Līdzko mūsu labā mikroflora ir aizskalota kanalizācijā, atrodas baktērijas, kas var izraisīt ekzēmu, dermatītu vai akni. Pārlieku sterila vide neļauj mūsu imūnsistēmai normāli dzīvot un attīstīties, bet tas var veicināt alerģiju un autoimūnu slimību attīstību.
Ja ādas barjera tiek bojāta, vielas, kurām būtu jāpaliek uz ādas virsmas, nonāk dziļākos slāņos un pat asinsritē. Pārlieku čakla mazgāšanās ar ķīmiskām indēm var radīt hronisku iekaisumu, bet tas savukārt rada nogurumu, nespēku, organisma nespēju pretoties slimībām. Vai esat pamanījuši, ka izcili sportisti mēdz saslimt augstāko slodžu laikā tieši pirms svarīgākajām sacensībām? Lielā mērā to var saistīt ar to, ka trenējoties trīsreiz dienā, trīsreiz dienā apmeklējot saunu un dušu, viņi pilnībā iznīcinājuši savu ādas mikrofloru un noņēmuši ādas ārējo slāni.
Un tomēr – jau šeit – raksta sākumā vēlos norādīt , ka šampūnu ftalāti, parabēni un sintētiskās smaržvielas uz jau samazinātas ādas bojātaspalielina cilvēkam kopējo ķīmisko slodzi uz aknām, bet īpaši – endokrīno sistēmu un dzimumšūnām.
Ko dermatologi iesaka lai nepārslogotu ādu ar ķīmiskām vielām? Ikdienā ar dušas želeju pietiek mazgāt tikai tās vietas, kas tiešām svīst vai smako – paduses, pēdas, intīmās zonas. Pārējam ķermenim pilnīgi pietiek ar siltu ūdeni — tas noskalos putekļus, bet saudzēs lipīdus. Derētu lietot iespējami mazas dušas želejas vai šampūna devas, mazgāties remdenā, nevis karstā ūdenī, izvēlēties produktus bez sulfātiem (uzraksts SLS-free). Tie mazāk putos, bet nenogalinās mikrobiomu tādā apmērā. Pēc dušas ādu deētu viegli nosusināt ar dvieli, nevis agresīvi berzēt, lai vēl vairāk traumētu epidermu.
Indes un bīstamas sastāvdaļas matu kopšanas līdzekļos
Plaša patēriņa personīgās higiēnas līdzekļi satur gauži daudz potenciāli kaitīgas ķīmiskas vielas.
Pirmais un būtiskais ir sulfāti (amonija laurilsulfāts, nātrija laurilsulfāts (SLS), nātrija lauretsulfāts (SLES)). Sulfāti palīdz radīt putas šampūnos. Šo virsmas aktīvo vielu mērķis ir noskrāpēt netīrumus, sausumu un taukus no galvas ādas, taču tās mēdz bojāt ādu, ietekmēt matu tekstūru vai pat izraisīt alerģiskas reakcijas. SLES mēdz saturēt arī kancerogēnā 1,4-dioksāna pēdas kā ražošanas procesa blakusproduktu – tā ir ķīmiska viela, par kuru ir pierādīts, ka tā veicina vēža attīstību laboratorijas dzīvniekiem.
Ļoti bīstami ir parabēni, kas ir konservanti šampūnos, dušas želejās, izraisa ādas kairinājumu, bet var radīt hormonālu disbalansu un iespējams – arī onkoloģiskas slimības. Galvenās bažas rada to spēja atdarināt estrogēnus. Daži pētījumi tos ir saistījuši ar endokrīnās sistēmas traucējumiem, tādēļ Eiropas Savienībā to koncentrācija ir stingri ierobežota līdz drošam līmenim. Tomēr lietotājiem vajadzētu izvairīties no šampūniem un želejām, kas satur sastāvdaļas, kas beidzas ar -paraben (piem., Methylparaben).
Formaldehīds ir daudzfunkcionāla ķīmiskā viela, ko var atrast daudzos kosmētikas un matu kopšanas līdzekļos. Formaldehīds var izraisīt ādas kairinājumu cilvēkiem ar jutīgu ādu. Jūs varat pat nezināt, ka formaldehīds ir jūsu matu kopšanas produktos – to nav obligāti jānorāda sastāvdaļu sarakstā, ja to izmanto, lai ražošanas procesā radītu citus unikālus savienojumus, tāpēc produktus, kas satur nelielu formaldehīda daudzumu, var likumīgi tirgot kā „bez formaldehīda”. 2022. gadā ASV Nacionālā Vēža institūta žurnāls publicēja pētījumu, kurā tika konstatēts paaugstināts dzemdes vēža risks sievietēm, kuras atkārtoti lietoja ķīmiskos matu iztaisnošanas līdzekļus.
Silikonus kā konservantus izmanto šampūnos un matu kondicionēšanas līdzekļos. Silikoni piešķir matiem mākslīgi zīdainu un gludu izskatu, taču faktiski tie rada matu bojājumus nevis atjauno matus. Silikoni (dimetikons, feniltrimetikons, ciklometikons, ciklopentasiloksāns, cikloheksasiloksāns) var radīt hormonālu disbalansu un ir iespējami kancerogēni.
Minerāleļļas ir salīdzinoši lētas eļļas, ko izmanto matu produktos, lai kondicionētu un izķemmētu matus. Tā efektīvi pārklāj matus ar aizsargslāni un piešķir spīdumu, tā nespēj iekļūt matu folikulos un faktiski nevar piešķirt matiem mitrumu vai atjaunot šķeltos vai bojātos galiņus. Tā darbojas kā ātrs risinājums.
Ogļu darvu izmanto visu veidu kosmētikā – krāsošanai. Tas ir naftas blakusprodukts – ir iespējams kancerogēns, kas augstās koncentrācijās var veicināt vēža attīstību plaušās, gremošanas traktā, nierēs un urīnpūslī. Lielākajā daļā Eiropas kosmētikas līdzekļos un šampūnos ir aizliegts izmantot ogļu darvu. Tomēr Āzijas valstīs un ASV tā joprojām ir legāla piedeva produktiem.
Ftalāti to izplatības dēļ tiek dēvēti par visur esošām ķīmiskām vielām. Šīs ķīmiskās vielas palīdz izšķīdināt citas sastāvdaļas un nodrošina ilgāku noturību krāsvielām un smaržvielām. Faktiski lielākā daļa smaržvielu sastāvdaļu satur ftalātus.
Ftalāti pašlaik tiek pētīti saistībā ar to ietekmi uz cilvēka endokrīno sistēmu, un pētījumi liecina, ka hroniska ftalātu ietekme traucē hormonu signālu pārraidi, rada kaitējumu reproduktīvajai sistēmai. Pētnieki saista ftalātus ar priekšlaicīgu nāvi no sirds un asinsvadu slimībām. Lai izvairītos no tiem, es ieteiktu meklēt produktus ar norādi „bez ftalātiem”.
Alkohols atrodams matu mazgāšanas un kopšanas līdzekļu sastāvā. Spirts ir izplatīta matu kopšanas sastāvdaļa, kas palīdz aktīvajām sastāvdaļām iekļūt ādā un matos. Tā kā tas ir ļoti gaistošs, tas izžūst uzreiz pēc uzklāšanas.
Spirts ātri izžāvē ādu un matus. Ja spirts ir uzskaitīts kā viena no pirmajām sastāvdaļām produktā, iespējams, vajadzētu meklēt alternatīvu, kas ilgtermiņā mazāk kaitēs galvas ādai.
Ķīmiskās krāsvielas komerciālos produktos parasti iegūst no naftas ķīmijas produktiem. Dažas no šīm ķīmiskajām vielām ASV Pārtikas un zāļu pārvalde un Eiropas atbilstošas struktūras ir atzinušas par drošām lietošanai, bet citas joprojām tiek pētītas, lai noteiktu to ilgtermiņa ietekmi. No dažām krāsvielām, kas tiek pievienotas šampūniem, joprojām saglabājas aizdomas par to kancerogenitāti.
Smaržvielas parasti ir sintētiskas piedevas, kas pastiprina kosmētikas produktu aromātu – un tās parasti iegūst no bīstamām naftas ķīmijas vielām, nevis no ķiršiem vai apelsīniem. Ražotājiem nav jānorāda konkrētās sastāvdaļas, kas veido smaržvielu maisījumus, kas nozīmē, ka smaržīgā šampūna pudelē var būt kairinātāju vai bīstamu ķīmisko vielu maisījums.
Parafenilendiamīns (PPD) ir ķīmiska viela, ko pievieno puspastāvīgajām un pastāvīgajām matu krāsām. Šī spēcīgā viela var izraisīt galvas ādas kairinājumu un pat palielināt jutību pret ultravioleto starojumu, paaugstinot saules apdeguma vai ādas vēža risku.
Polietilēnglikoli (PEG) ir naftas blakusprodukts, kas darbojas kā sabiezinošs līdzeklis matu kopšanas līdzekļos. Zinātnieki meklē saikni starp PEG lietošanu un smagu galvas ādas kairinājumu un ādas bojājumiem.
Triclosānu izmanto šampūnos kā antibakteriālu līdzekli. Agrāk to izmantoja ziepēs, līdz to lietot šim nolūkam aizliedza 2016. gadā. Šī ķīmiskā viela traucē hormonu sistēmai, par to ir pierādīts, ka lielās devās tā izraisa vairogdziedzera hormonālās aktivitātes mazināšanos. Daži zinātnieki uzskata, ka triklozāns var arī veicināt dažu baktēriju celmu rezistenci pret antibiotikām.
Retinilpalmitāts ir retinols, kas piesātināts ar palmitīnskābi. Šis savienojums ir pazīstams ar savām pretnovecošanās īpašībām, palīdzot veicināt ādas šūnu atjaunošanos. Rezultātā tas var palīdzēt uzlabot galvas ādas veselību dažiem lietotājiem. Tomēr tas rada arī risku ādai. Tas var palielināt ādas jutīgumu pret ultravioletiem stariem, kas nozīmē, ka ir lielāks risks saņemt saules apdegumus un, iespējams – saslimt ar ādas vēzi.
Benzols ir naftas ķīmijas šķīdinātājs, ko izmanto matu krāsās. Tas ir toksisks lielās devās un ilgtermiņā var būt kancerogēns. Benzols var veicināt noteiktus iedzimtus defektus, kā arī imūnsistēmas un nervu sistēmas bojājumus grūtniecēm. Vajadzētu izvairīties no šampūniem, kas satur toluolu, metilbenzolu, fenilmetānu.
Rezorcīns ir organiska viela, kas sastopama matu krāsās un šampūnos, kur to izmanto kā balinātāju, kā arī līdzekļos pret blaugznām un psoriāzi. Lielās devās rezorcīns var izraisīt smagus acu bojājumus, nervu sistēmas darbības traucējumus un elpošanas problēmas. Tas var ietekmēt arī endokrīno sistēmu un hormonu ražošanu.
Selēna sulfīdu izmanto ārstnieciskajos šampūnos, lai novērstu niezi, kas pavada blaugznas un galvas ādas kairinājumu. Šis savienojums var būt kaitīgs lielās devās vai – ja to norij vai uzņem iekšķīgi.
Ir tik daudz problemātisku matu kopšanas sastāvdaļu, ka var būt grūti izlemt, kurus šampūnus ar kurām sastāvdaļām ir droši iegādāties. Es jau teiktu, ka no sulfātiem vajadzētu izvairīties.
Ir jau arī labas vielas matu kopšanai. Kokosriekstu eļļa un alveja palīdz piesaistīt un noturēt mitrumu, vienlaikus aktīvi atjaunojot bojātus matus un šķeltiem galiem. Sēklu eļļas, piemēram, jojobas un avokado eļļa, palīdz saglabāt matu maigumu un piešķirs greznu spīdumu, vienlaikus aizsargājot matu šķiedras. Sviesti, piemēram, nerafinēts šī vai tamanu sviests, piešķir mitrumu, neaizsprostojot poras.
Nedaudz par mikroplastmasu šampūnos. Daudzi šampūni satur šķidros polimērus), kas padara matus spīdīgus un viegli ķemmējamus. Tie nav tieši indīgi pašam lietotājam uzreiz, taču tie nav bioloģiski noārdāmi. Katru reizi, mazgājot matus, mikroplastmasas daļiņas tiek noskalotas kanalizācijā, kur tās nonāk vidē un galu galā – barības ķēdē, bet beigu beigās – atpakaļ pie mums caur zivīm vai ūdeni.
Cik liela ir šampūnu bioloģiskā pēda un kaitējums saldūdeņiem un jūrai?
Šampūna bioloģiskā pēda ir daudz lielāka, nekā mēs iedomājamies, kad stāvam dušā. Kaitējums videi nerodas tikai no plastmasas pudeles, bet gan no ķīmiskā kokteiļa, ko mēs katru dienu noskalojam kanalizācijā. Pat vismodernākās attīrīšanas iekārtas nespēj pilnībā izfiltrēt visas šampūnu sastāvdaļas.
Kā šampūns ietekmē saldūdeņus un jūru? Bīstamākās ir virsmas aktīvās vielas – surfaktanti un to ekotoksicitāte. Vielas, kas rada putas (piemēram, sulfāti – SLS un SLES), ir toksiskas ūdens iemītniekiem. Šīs vielas noārda zivju žaunu aizsargslāni, apgrūtinot zivju elpošanu. Putojošās vielas maina ūdens virsmas spraigumu, kas ir kritiski svarīgi kukaiņiem, kuri pārvietojas pa ūdens virsmu.
Mazos ezeros vai dīķos ar lēnu ūdens apmaiņu augsta surfaktantu koncentrācija nereti izraisa masveida planktona un mazo vēžveidīgo bojāeju, kas ir barības ķēdes pamatā. Ar lielāko varbūtību ļoti lielā abinieku izmiršana ir saistīta tieši ar surfaktantu koncentrāciju saldūdeņos.
Dažas šampūnu sastāvdaļas un to konservanti satur slāpekļa vai fosfora savienojumus. Kad šīs barības vielas nonāk jūrā (piemēram, Baltijas jūrā, kas ir ļoti jutīga), tās veicina pārmērīgu aļģu augšanu. Kad aļģes atmirst un pūst, tās patērē visu skābekli, radot “mirušās zonas”, kurās nekas nespēj izdzīvot.
Šampūna pudeles ir vismazāk pārstrādātās plastmasas pudeles – globāli tiek pārstrādāts ne vairāk kā 5–9% šo pudeļu plastmasas. Šis pudeles nepieņem lielveikalos pudeļu apmaiņā. Tādēļ 95% nonāk izgāztuvēs vai tiešā veidā okeānos, kur sadalās gadsimtiem ilgi. Toties derētu atcerēties, ka katras plastmasas pudeles izgatavošanai nepieciešams ievērojams daudzums saldūdens ūdens un naftas produktu.
Ko katrs no mums vari darīt jūras, ezera un savai veselībai attiecībā uz šampūnu un dušas želeju lietošanu?
Vienkāršākais veids, kā samazināt savu pēdu, ir pāriet uz cieto šampūnu (shampoo bar). Tas ne tikai aizstāj 2–3 plastmasas pudeles, bet arī satur koncentrētākas, dabiskākas vielas, kas ūdens ekosistēmām ir pazīstamas un vieglāk pārstrādājamas.
Izvairīsimies no produktiem, kuru sastāvā ir norādīts “aromatizētājs”. Meklēsim šampūnus ar uzlīmēm “bez parabēniem” vai “bez sulfātiem”, bet tomēr pārbaudīsim šos apgalvojumus, izlasot faktisko sastāvdaļu sarakstu.
Neuzticēsimies vārdiem kā „dabīgs” vai „bioloģisks” uz iepakojuma, jo tie nav stingri regulēti.
Jo īsāks sastāvdaļu saraksts, jo mazāka iespēja “uzskriet” kādam agresīvam ķīmiskam savienojumam.
Man šķiet, ka marķējumi Ecocert vai Ecolabel garantē, ka sastāvs ir pārbaudīts un tajā nav bīstamāko ķīmikāliju, bet tas gan ir nepārbaudīts viedoklis.
