Pētījums: Mazās lauku saimniecības vēlas attīstīties; trūkst resursu un zināšanu 0
Resursu nepieejamība mazo lauku saimniecību attīstībai, spēcīgu līderu trūkums kooperācijas veicināšanā, neskaidrība par valsts atbalsta politiku, nepieciešamība paplašināt noieta tirgu, – tās ir tikai dažas no atziņām, kas gūtas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā pētījumā par mazo lauksaimnieku reālajām vajadzībām un saimnieku kopējo noskaņojumu.
Pētījums no jūlija līdz septembrim veikts 20% jeb 184 saimniecībās no “Ekonomiskās aktivitātes veicināšanas programmas” dalībnieku skaita. Aptaujātas 49 graudu, 20 dārzeņu, 31 piena, 21 citu liellopu, 22 jauktās, 13 sēkliņu un kauleņu, 17 aitkopības kā arī 13 biškopības saimniecības visos Latvijas novados.
Kopumā aptaujātie saimnieki atzīst, ka ir atraduši piemērotāko darbības nozari savai saimniecībai (78%). Motivācija plānotai saimniekošanas tālākai attīstībai ir fakts, ka 47% no visiem respondentiem saimniecība ir ģimenes galvenais iztikas avots. 39 % aptaujāto atzīst, ka saimnieciskās darbības attīstībai pietrūkst ne vien ražošanas resursu, bet ir arī grūtības finansējuma piesaistē investīciju veikšanai.
Platībmaksājumi šo saimnieku skatījumā ir stabila, bet nepietiekama finansējuma bāze investīcijām tehnikā vai zemes iegādei. Tādēļ aptaujātie iesaka paredzēt aizdevumus mazo saimniecību attīstībai.
Joprojām liela neuzticība (24%) saimniekos valda par līdzdalību kooperatīvos. Iesaistīties tajos 44% aptaujāto būtu gatavi tikai tad, ja tas piedāvātu kopīgu produkcijas realizāciju. Savukārt 86% aptaujāto tomēr darbojas kādā ar kooperēšanos saistītā lauksaimniecības organizācijā.
Reģionos 48% saimniecību darbojas vienu līdz piecus gadus, 18% pieredze ir seši līdz desmit gadi, savukārt vairāk nekā 15 darbības gadus uzrāda 11% aptaujāto. 61% mazo lauku saimniecību strādājošie ir vecumā līdz 40 gadiem. Neraugoties uz saimnieku pārliecību par pareizi izvēlēto darbības nozari, aptaujātie atzīst, ka pietrūkst zināšanu agronomijā, lopkopībā un veterinārijā. To apgūšanai lielākoties tiek izmantoti LLKC piedāvātie mācību kursi un konsultantu palīdzība.
Kā norāda LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis, pētījumā atklājas, ka cilvēki vēlas saimniekot laukos. “Tādēļ valsts politikas veidotāju līmenī būtiski ir saprast, kā efektīvāk atbalstīt mazās dažādu nozaru saimniecības, kuras nodrošina iztiku sev, dod darbu citiem un piepilda reģionus ar dzīvību,” rezumē LLKC vadītājs.
Jau ziņots, ka 56,5% jeb apmēram 46 000 Latvijas saimniecību ražo produkciju tikai pašpatēriņam un lielākā daļa no šīm saimniecībām ir mazās saimniecības ar apgrozījumu līdz 4000 eiro.
