Būs jaunas vēsmas! Turpmāk TV24 “Preses klubam” būs jauna vadītāja, viņas uzvārds daudziem jau ir zināms 0
Jau pavisam drīz TV24 skatītājus sagaida kāds jaunums – raidījumam “Preses klubs” ir pievienojusies jauna vadītāja – Elizabete Reičela Puče. Pirmais viņas vadītais raidījums tiešraidē būs skatāms pirmdien, 3.novembrī plkst.17.03.
Laiks uzzināt, kas viņa ir!
Daudziem Elizabetes vārds jau ir zināms – jau gandrīz sešus gadus katru darba dienas rītu no plkst.6.00-10.00 kopā ar kolēģi Lauri Zalānu viņa modina RADIO TEV klausītājus, taču kopumā medijos strādā jau gandrīz desmit gadus. Jau no bērnības viņa vecākiem teikusi, ka būs žurnāliste, tad nu apzinīgi uz šo mērķi gājusi, iegūstot augstāko izglītību Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē.
Viņa neslēpj, ka pievienošanās TV24 rada patīkamu satraukumu: “Pievienojoties “Preses kluba” komandai, jūtos ļoti priecīga un patīkami satraukta. Tas noteikti man ir liels profesionālais izaicinājums, tāpat esmu ļoti pateicīga komandai par to, ka uzticas man un saredzēja, ka varu būt daļa no “Preses kluba” komandas.”
Vai Elizabetei ir kāda vīzija, ko viņas ienākšana varētu mainīt raidījumā kopumā? “Ceru skatītājiem iedot vairāk to sajūtu, ka ir pilnīgi normāli nezināt visas atbildes uz jautājumiem, kas galvā rodas, sekojot līdzi notikumiem pasaulē un Latvijā. Gribu būt tas tilts starp skatītāju un ekspertiem, lai ne tikai kopējā bilde taptu skaidrāka, bet par notikumiem spētu arī spriest no dažādiem skatupunktiem.”
Lai gan pirmais Elizabetes vadītais raidījums, kā jau minēts, ēterā būs pirmdien, taču ir jau veikti testa ieraksti un viņa neslēpj, ka, lai gan ir satraukums, tomēr jūtas lieliski šajā komandā. Esot saņemts daudz atbalsta vārdu un laba vēlējumu no savējiem, kas iedodot vēl vairāk drosmes un pārliecības.
Nav arī noslēpums, ka Elizabete ir labi pazīstamā žurnālista Armanda Pučes meita. Arī Armands darbojas TV24 komandā. Kā tas ir – strādāt kopā ar savējiem? Elizabete tajā saskata vien priekšrocības: “Domāju, ka tas būs forši, viņa klātbūtne turpat studijas gaiteņos noteikti iedod ne tikai automātisku drošības sajūtu, bet arī liek būt vairāk profesionālajā tonusā, jo ļoti cienu un respektēju viņu kā vienu no profesionālākajiem, zinošākajiem žurnālistiem Latvijā, tāpat kā pārējos kolēģus.
Dzīves laikā esmu redzējusi gan žurnālistikas ēnas, gan profesijas gaišās puses, tomēr vienmēr viņš man atgādinājis un mācījis divas svarīgākās lietas – vienmēr būt krietnam, godīgam cilvēkam un to, ka žurnālists nekad nav līdzjutējs. Šo sajūtu par cilvēcību, profesiju un ikdienas darbu centīšos arī nest tālāk savā karjerā.”
