Pētnieki uzskata, ka Ādama pirmā sieva bija Lilita, nevis Ieva, taču senajā Bībelē viņa nav pat pieminēta 55
Mūsdienu pētnieki uzskata, ka apokrifi vēsta nepārprotamo – par pirmā cilvēka jeb Ādama pirmo sievu kļuva nevis vēlāk no viņa ribas “izgatavotā” Ieva, bet gan vienlaikus tapinātā Lilita. Taču vēlāk Radītājs izdzinis Lilitu no Ēdenes, jo bija izrādījies, ka viņa ne tikai nav aprobežotāka par Ādamu, bet vēl arī apveltīta ar nepiekāpīgu raksturu, kas neļāva itin visā pakļauties vīra gribai. Lūk, un seno kristiešu sastādītajā Bībelē šis personāžs vispār nav pieminēts tāpēc, ka Lilita absolūti nav atbildusi attiecīgajiem baznīcas kanoniem, kas paredzēja to, ka sievietei jābūt mazai un vājai un pilnībā jāpakļaujas vīrietim.
Nav noslēpums, ka Bībele gan sākotnēji, gan vēlāk (turklāt vairākkārt) bijusi pakļauta visnotaļ skarbai cenzūrai, tādējādi no tās atsijājot virkni baznīcai absolūti neizdevīgu faktu. Daudzos apokrifos vēstīts par to, ka Lilita nākusi pasaulē vienlaikus ar Ādamu, turklāt gan garīgi, gan fiziski pilnībā līdzvērtīga viņam. Vēl vairāk, pastāv iespēja, ka daudzos parametros (ja pat ne pilnībā visos!) Lilita varēja pārspēt Ādamu, un līdz ar to viņai visas vēlmes un prasības arī bija pilnībā līdzvērtīgas. Piemēram, viņai bijusi pilnībā tāda pati seksuālā apetīte un viņa nav samierinājusies tikai ar sava dzīvesbiedra intīmo vajadzību apmierinātājas lomu, pieprasot, lai viņš viņai dara visu tieši tādā pašā veidā un apmērā.
Tāpat pausts, ka tieši Lilitas paštaisnums un nepakļāvība, kas izvērtās neglābjamā konfliktā ar Ādamu, tad arī noveda pie tā, ka pats Radītājs uz viņu pamatīgi sadusmojās. Viena no teorijām pauž, ka Ādams lūdzis Radītāju atbrīvot viņu no nepaklausīgās dzīvesbiedres klātbūtnes, savukārt cita apgalvo, ka Lilitai pašai apnikušas tādas nelīdzvērtīgas attiecības, tāpēc viņa dusmu mirklī skaļi izpaudusi Dieva slepeno jeb īsto vārdu, pēc kā pati labprātīgi pametusi to, ko mēdz dēvēt par Paradīzi.
Kurp gan viņa tad devās, ja tolaik uz zemes vispār bijuši tikai divi cilvēki? Viens no pieņēmumiem pauž, ka Lilita tiešā ceļā aizskrējusi “atriebties” Ādamam pie dēmonu priekšnieka un nāves eņģeļa Samaela, kurš viņu itin labprāt ņēmis savos skāvienos. Kopš tā brīža Lilita pārvērtusies ļaunajā dēmonā, bet vēlāk savam jaunajam vīram dzemdējusi pēcnācējus. Jūdu kabalistiskajā teorijā vēstīts, ka vēlāk, kad pasaulē cilvēku jau kļuva vairāk, Lilita sākusi nogalināt jaundzimušos un dažādos veidos ņirgāties par gulošiem vīriešiem.
Savukārt Ādams, atkal palicis viens, lūdzis Radītājam izgatavot viņam jaunu dzīvesbiedri. Un šajā reizē, lai sieviete būtu vīrietim paklausīgāka, Radītājs viņu izveidoja no Ādama ribas. Tomēr arī ar visu to viņa sanāca krietni vien slikta sieva, vispirms pati iekožoties aizliegtajā auglī, bet vēlāk ar to samaitājot arī savu vīru. Tā rezultātā Radītājs tagad jau abus izdzinis no Ēdenes. Kopš tā laika cilvēki apmetušies dzīvošanai ārpus Paradīzes dārza, izplatījušies visā pasaulē, krita mūžīgajā grēkā un no tā izrietošajās ciešanās.
Kristiešu Bībeles kompilētājiem šis scenārijs patika labāk, un attiecīgā patriarhālā sabiedrība nevarēja pieļaut to, ka savai ticībai pakļautajiem ļaudīm allaž acu priekšā būtu spēcīga un neatkarīga sieviete, kura ne tikai gribēja būt līdzvērtīga vīrietim, bet faktiski tāda arī bija.
