Cik autentiski ir Bībeles teksti? Teologs atklāj, kas ir lielākais izaicinājums tulkotājiem 134
Pirms dažiem gadiem latviešu valodā iznāca jauns Bībeles tulkojums, kā Teologs Kaspars Simanovičs uztver šo grāmatu, kas sākotnēji bija rakstīta aramiešu un sengrieķu valodā, bet laika gaitā tulkota, interpretēta, – cik šis jaunais tulkojums ir tuvu tam, kas bija rakstīts tad, kad Bībele tika sacerēta. Šādu jautājumu teologam uzdeva TV24 raidījums “Meli un fakti”.
“Atļaušos sacīt, ka no vienas puses – diezgan tuvu, jo šis tulkojums ir pat diezgan sens, apmēram pirms 20 gadiem tas tika veikts. Šim tulkojumam par pamatu tika ņemti oriģinālie dokumenti, kādi vien seko manuskriptu pasaulē atrodami. Protams, pats pirmais vairs nav pieejams, bet ir tā kopijas,” stāsta Simanovičs.
Tik un tā ir zinātniski sējumi, kuros ir apkopotas visas iespējamās, visas atrastās kopijas, manuskripti no Vecās derības tekstiem un no Jaunās derības tekstiem. Protams, tur ir kādas nesakritības, kādas pārrakstīšanās kļūdas, kādi iztrūkumi vai kas pielikts klāt, tomēr absolūtajā lielumā šie teksti ir autentiski un identiski.
Kā stāsta teologs, šis nosacīti jaunais tulkojums ir ņemts lielākoties no oriģinālvalodām – sengrieķu, senebreju, aramiešu un citiem fragmentiem, līdz ar to šis tulkojums ir diezgan autentisks. “Problēma ir cita, ne tik daudz cik tekstā vai teksta autentiskumā, bet tajā, kā attiecīgās idiomas, tēlus, simbolus, kas bija relevanti cilvēkiem pirms 2000 gadiem, kā tos pārcelt un tagad pārtulkot.”
Kā piemēru Simanovičs piesauc slaveno 23. pantu: “Tas Kungs ir mans gans, man netrūkst ne nieka” vai tamlīdzīgi. Viņš jautā, kā kādā eskimosu vidē, kur ir tikai roņi un brieži, kā tad pārtulkot, ka “Tas Kungs ir mans gans” un “zāļainās ganībās”, – tie ir tādi kulturāli izaicinājumi, kas tulkotājiem ir jāpārvar.
Projektu “Meli un fakti” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Meli un fakti” saturu atbild AS “TV Latvija”.
