Ģenerāļa Jāņa Baloža Bībele atklāj noslēpumu 2
Nosūtot uz restaurāciju Rīgas Vecās Ģertrūdes baznīcas altāra Bībeli, atklājušies sen piemirsti notikumi. Restaurācijas darbu gaitā pamanīta titullapa, kas bijusi salīmēta ar pirmo lapu. Bet uz titullapas bijis ieraksts par to, ka grāmata ir Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu savienības dāvinājums ģenerālim Jānim Balodim.
“Šī Bībele pie mums ir jau ļoti sen, tāpēc nolēmām to nodot restaurācijai. Bībele tika lietota kā altāra Bībele, bet tikai vizuāli, ne praktiski. Tā netika šķirstīta un lasīta. Tāpēc bija liels mūsu pārsteigums, ka restaurācijas darbu gaitā atklājās titullapa ar dāvinājuma ierakstu ģenerālim Balodim,” teic Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes administratore Inga Karu.
Ieraksts liecina, ka 1936. gada 17. jūnijā Latvijas Septītās dienas adventistu draudžu savienība “mīļā cieņā” pasniegusi “varonīgajam tēvijas sargam kara ministrim ģenerālim Jānim Balodim, kurš ar brašajiem latvju dēliem izcīnīja Latvijas neatkarību un brīvību un stāv nomodā par tās drošību, (..) šo mūžīgo, stipro patiesības Vārdu, kuram sekojot tautas un valstis ir tapušas stipras un piedzīvojušas garīgu un laicīgu uzplaukumu”.
Kā adventistu dāvana nonākusi uz luterāņu baznīcas altāra? Inga, kura Vecajā Sv. Ģertrūdes draudzē ir jau 15 gadus, teic, ka līdz šim draudzes locekļi nav zinājuši, kādu noslēpumu glabā altāra Bībele. Bet draudzes kādreizējais mācītājs Romāns Skuja, kurš šajā draudzē kalpoja no 1973. līdz 2009. gadam un nupat nosvinējis 95. dzimšanas dienu, zinājis teikt, ka ģenerālis Balodis bijis Vecās Sv. Ģertrūdes draudzes loceklis un Bībeli uzdāvinājis pirms savas izsūtīšanas. Bet titullapu padomju laikos esot aizlīmējuši draudzes locekļi drošības nolūkos.
Līdzīgs dāvinājums arī Ulmanim
Kāpēc adventisti ģenerālim dāvināja Bībeli? Literatūras izplatīšanas darbs Septītās dienas adventistu draudzēs vienmēr ir bijusi svarīga misijas metode, lai stāstītu par ticību. Turklāt jāņem vērā, ka līdz 1936. gadam adventistiem Latvijā bija ziedu laiki – draudzes kļuva arvien lielākas, attīstījās misijas skola Sužos, uzcelts dievnams Rīgā. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā pakāpeniski mainījās arī valsts attieksme pret adventistu draudzi.
30. gadu Latvijas prese nav pievērsusi uzmanību Septītās dienas adventistu vizītei pie kara ministra ģenerāļa Baloža, taču, atspoguļojot Ministru prezidenta dienas kārtību, norāda, ka 1936. gada 3. aprīlī Adventistu draudžu savienības pārstāvji bijuši vizītē arī pie K. Ulmaņa un uzdāvinājuši viņam “latviskā sējumā darinātu bībeli”. Tā ir identiska kā ģenerālim Balodim pasniegtā. “Pasniedzot ministru prezidentam skaisti un grezni iesietu bībeli, kurā arī atradās sevišķa adrese uz pergamenta, sekoja jautājumu pārruna par organizāciju, skolu un vispārējo darbību. (..) Audiences acumirkļi pagāja ātri, un šķiroties vadonis sacīja: “Strādāsim katrs savā vietā, es savā vietā un jūs savā””, pār tā laika tikšanos ar Ulmani vēstī adventistu mēnešraksts “Adventes Vēstnesis”.
Tomēr adventistiem nepalīdzēja vārdos un darbos demonstrētā vadoņa autoritātes slavināšana. Latvijas valsts kontrolēja gan atsevišķu adventistu draudžu, gan arī Draudžu savienības darbību. Tā, piemēram, adventistu mācītājiem atļāva strādāt draudzēs tikai tad, ja to bija apstiprinājusi Garīgo lietu pārvalde. Tā kā, pēc jaunajiem noteikumiem, draudzē vajadzēja būt vismaz 50 locekļiem, daudzām mazajām adventistu draudzēm bija jāapvienojas ar lielākām.
Nav kas pieņem dāvanu – dzimtas mājas
Ģenerālis Balodis dzimis 1881. gada 20. februārī Trikātas pagasta “Vēžniekos”, kur viņš pavadījis sava mūža pirmos gadus. Šobrīd šī īpašuma minimālu apkopšanu uzņēmusies Beverīnas novada pašvaldība, mantinieki pauduši vēlmi izveidot ģenerāļa Baloža fondu un “Vēžniekus” uzdāvināt sabiedrībai, lai te tiktu veikta jauniešu militāri patriotiskā audzināšana. Viena no idejām ir veidot šeit slēgta un atklāta tipa šautuves. Taču tā nav vienīgā.
“”Vēžnieki” ir ideāla vieta, ar ļoti, ļoti labu vēsturi. Šis īpašums ir ļoti liels un smagi atjaunojams, bet nu tas ir sadalīts meža platībās un lauksaimniecības zemēs. Īpašnieki pagājušajā vasarā bija Latvijā, arī šovasar bija uz Dziesmu svētkiem. Viņi uzskata, ka visideālākais variants ir atdalīt vecās “Vēžnieku” mājas ar apmēram 3,5 ha zemes platību un šajā vietā veidot centru jaunatnes patriotiskai audzināšanai. Protams, tam ir vajadzīga nauda, bet, ja ir vieta un īpašnieka laba griba, un man ir arī dāvināšanas pilnvara, tad to var izdarīt, ir tikai jāsaprot, kas šo ideju realizēs un kā realizēs,” pastāstīja advokāte Inta Sikora, kura ir deleģēta paust Kanādā mītošo mantinieku viedokli. “Vēžnieku” māju īpašnieks ģeodēzijas profesors Jānis Balodis bijis brālēns ģenerālim Jānim Balodim.
Šobrīd šai idejai ir vairāki atbalstītāji – studentu korporācija “Ventonia” un fonds “Laika mets”, notikušas vairākas īpašuma sakopšanas talkas, taču turpinājums pagaidām neseko. Jo nav naudas.
“Tas ir privātais īpašums. Īpašnieki labprāt to atdotu sabiedriskam fondam, taču tam ir jānodibinās. Vispirms ir jābūt vīzijai, kas piedalīsies šajā fondā un kāds būs saturs šai darbībai,” uzsver Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis. “Ēka jau ir aizgājusi. Par to raudāt nav jēgas. Tur neko nevar saglābt. Ja to gribēja, tad tas bija jādara pirms gadiem trīsdesmit, ne tagad. Laika zobs ir paveicis savu.”
Kopj “minimālisma” režīmā
Pēc talkām teritorijas sakopšanas darbus pārņēmusi pašvaldība, taču to veic “minimālisma” režīmā. “Tur ir ģenerālim Balodim piemineklis. Nevar ļaut tam ieaugt. Mazliet pacēlām to pieminekli uz augšu, tas bija zemē iegrimis. Mēģinām ierīkot zālienus, likvidējot puķu dobes. Bet visu teritoriju mēs tāpat nevaram sakopt,” skaidro M. Zvirbulis.
Pašvaldība tikai priecātos, ja Baloža dzimtajās mājās izveidotos jaunatnes patriotiskās audzināšanas vieta, piemēram, piedzīvojumu parks, kas būtu ar patriotiskām iezīmēm, līdzīgi kā Ložmetējkalnā.
“Ja šo fondu nodibinās, tā būs liela svētība visiem, kas saistīti ar militāro vēsturi, gan arī tiem, kas saistīti ar jaunatnes militāro audzināšanu. Lai jaunieši mācās aizstāvēt valsti un vienlaikus saprast vēsturi,” mantinieki ir gatavi atbalstīt šo projektu ar nelielām naudas summām, bet viņi nevar uzdāvināt Latvijas valstij militāru treniņbāzi, uzsver I. Sikora.
“Mēs gaidām cilvēkus, kas ir enerģijas pilni, lai šeit darbotos,” piebilda pašvaldības vadītājs.
Bronzas zobens atgriezies vietā
1940. gada 31. jūlijā ģenerāli Balodi kopā ar sievu aizturēja un deportēja uz PSRS Sizraņas apgabalu, kur viņu arestēja un ievietoja Ivanovas, vēlāk Vladimiras cietumos. Pēc Staļina nāves 1953. gadā Balodis uzrakstīja vairāk nekā desmit lūgumus atļaut viņam ar dzīvesbiedri dzīvot Latvijā un pavadīt tur beidzamos mūža gadus. 1960. gada pavasarī Baložiem izdevās atgriezties Rīgā. Baložu pāris sākumā apmetās pie radinieces Tērbatas ielas komunālā dzīvoklī, kur viņiem pat nebija savas istabas. Balodis miris 1965. gadā un apbedīts Rīgā Meža kapos. Tur šogad Lāčplēša dienā, 11. novembrī, atklāta ģenerāļa Baloža atjaunotā kapa plāksne. Tā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentu korporācijas “Ventonia” dāvana Latvijas simtgadē.
Kapa plāksnei kādreizējā granīta zobena vietā atbilstoši sākotnējai iecerei nu piestiprināts bronzas zobens. Šāda bijusi arī pieminekļa autora Raimonda Muzikanta un ģenerāļa Baloža kundzes noruna pēc tam, kad Valsts drošības komiteja jeb čeka padomju laikos lika nokalt akmens zobenu. Aptuveni metru garais zobens atjaunots atbilstoši arhitekta skicei. Tā atjaunošanas darbus veica pieminekļa autora dēls Tālivaldis Muzikants.
“Ģenerālis Balodis 1933. gadā uzņemts kā goda filistrs “Ventonia” par saviem nopelniem Latvijas labā, pārņemot Latvijas armijas komandēšanas pienākumus pēc Kalpaka bojāejas. Viņš ir vienīgais mūsu korporācijas goda filistrs,” pastāstīja komiltonis Valters Kalvis Vitte, LLU Informāciju tehnoloģiju fakultātes 4. kursa students.
“Ventonia” šodien savās rindās apvieno apmēram 150 biedru un iecerējuši atjaunot arī pirtiņu “Vēžniekos”, kurā dzimis ģenerālis Balodis. Korporācija pieļauj iespēju nākotnē tur veidot “Ventonia” centru.
Ģenerālis Jānis Balodis
Jānis Balodis bija Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieks (1919–1921), armijas ģenerālis, visu šķiru Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, no 1931. līdz 1940. gadam – Latvijas kara ministrs, 1934. gadā aptuveni divus mēnešus Latvijas tieslietu ministrs. Piedalījās 15. maija valsts apvērsuma organizēšanā, Valsts un Ministru prezidenta biedrs, oficiāli otrā persona valstī aiz Kārļa Ulmaņa līdz aiziešanai no amatiem 1940. gada 5. aprīlī.
