Foto: Zane Bitere/LETA

Pirmais gads jaunajos novados: “Labu sistēmu sagrāva, bet jaunā top gausi” 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Lasīt citas ziņas

Pirms gada 1. jūlijā uz pirmo sēdi sanāca jaunajās robežās izveidoto pašvaldību domes. Viens gads jaunajos novados gan ir pārāk īss laiks, lai novērtētu administratīvi teritoriālās reformas ieguvumus un zaudējumus, tā atzīst gan reformas īstenotāji, gan pašvaldību pārstāvji.

Lielākā daļa laika pavadīta, veidojot jaunās administratīvās struktūras un saskaņojot agrāko pašvaldību atšķirīgos pakalpojumus. Par lielāko reformas ieguvumu tiek uzskatīta iespēja apvienot finanšu resursus, lai arī bijušajos nelielajos novados īstenotu projektus, ko tie vieni nespēja “pacelt” ierobežoto līdzekļu dēļ un tāpēc, ka tiem nebija kvalificētu speciālistu, kas sagatavotu konkurētspējīgus projektus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tajā pašā laikā esot vērojama cilvēku aizbraukšana no agrāko novadu centriem, jo jaunajās pašvaldībās notiek centralizācija – ja visas iestādes un attīstība ir koncentrēta centrā, tad uz turieni pārceļas arī speciālisti.

Novadu priekšsēži nepiekrīt, ka reformas rezultātā būtu izdevies ietaupīt administratīvos izdevumus, jo darba neesot kļuvis mazāk un speciālisti ir vajadzīgi – jo īpaši tāpēc, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) stingri kontrolē, vai domes ievēro normatīvos aktus.

Birokrātisko prasību dēļ darbiniekiem to izpildei esot jāvelta daudz laika un enerģijas. Lai izveidotu jaunās administratīvās struktūras, bija jāpieņem daudzi noteikumi, uz ko norādīja “Latvijas Avīzes” aptaujātie pašvaldību vadītāji. Domju sēžu darba kārtībā nereti bija vairāk nekā simts jautājumu.

Nesaskata potenciālu jauniem centriem

Pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, Saeima uzdeva valdībai reizi četros gados ziņot “par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā”, bet pirmais ziņojums bija jāsniedz līdz šā gada maijam. Tajā bija jāietver arī administratīvi teritoriālās reformas ieguvumu un zaudējumu vērtējums.

Papildus tajā vēl bija jāiekļauj izvērtējums un pētījumos balstīta informācija par Saulkrastu novada attīstības potenciālu un jauniem reģionālas nozīmes attīstības centriem Ventspils, Rēzeknes, Augšdaugavas, Saulkrastu, Varakļānu, Dienvidkurzemes un Jelgavas novadā.

Ziņojumā teikts, ka VARAM nesaskata potenciālu jaunu reģionālās nozīmes attīstības centru veidošanai minētajos novados. Neviena no iepriekš nosauktajām vietām – Saulkrasti, Ugāle, Varakļāni, Ilūkste, Grobiņa, Malta, Aizpute, Ozolnieki – neatbilstot centra nosacījumiem.

Kapacitāte, kvalitāte…

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (“AP”) ziņojumā ir minēta virkne reformas ieguvumu, bet nav viegli iztēloties, kā tie izpaužas dzīvē. “Reformas rezultātā uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību kapacitāte, aug pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.

Papildus tādiem ieguvumiem kā deputātu skaita samazinājums un pieaugošā konkurence uz deputātu vietām samazinājušās budžeta līdzekļu atšķirības starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem,” secina A. T. Plešs.

Tiesa, esot lietas, kas jāuzlabo, bet arī to uzskaitījumu nav viegli uztvert: “Jāstiprina pašvaldību un citu teritorijas attīstības plānošanā iesaistīto pušu kapacitāte, veicinot pašvaldību spēju uzņemties pašiniciatīvu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā, kā arī sabiedrības līdzdalības veicināšanā.”

Viens no reformas kritizētājiem, Saeimas deputāts un Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) “Latvijas Avīzei” teica: “Es to neuztveru kā nopietnu analīzi, jo tas nav sociāli ekonomisks pētījums. Agrākie vietējās nozīmes centri ir kļuvuši par nomali, bet novadu vadība tērē enerģiju administratīvām lietām.”

Piemēram, viņš minēja Pierīgas novadus – Babīti un Mārupi –, kas bija spēcīgas pašvaldības, bet jaunā novada dome pēc reformas nevis domā par attīstību, bet gan cīnoties ar administratīvām lietām. Viņaprāt, attīstība mazajos centros ir sagrauta, jo visas funkcijas ir centralizētas. Ja reformas jēga bija ietaupīt uz deputātu algām, tad varbūt simts Saeimas deputātu vietā arī pietiktu ar 50 deputātiem, piebilda V. Valainis.

Plāno atgūt savu Kandavas novadu

Kad Līgo dienas priekšvakarā Doma laukumā notika Zāļu tirgus, tā centrā bija liels uzraksts “Tērvetes novads”, kas bija novietots virs stendiem ar Tērvetes mājražotāju produkciju. Tērvetes novadu iekļāva Dobeles novadā, bet tā nosaukums kā šīs teritorijas identitātes zīme tiek lietots joprojām. Tāpat kā Ilūkstes, Rūjienas vai Kandavas novads, kuros vairs nav vēlētas vietējās varas.

Kandavā dome atradās modernā, izremontētā ēkā, kur bija ērtas darba vietas. Taču tagad bijušie tās darbinieki tērē naudu degvielai un ik dienas mēro 30 kilometrus uz Tukumu, kur jāstrādā daudz lielākā šaurībā, “Latvijas Avīzei” atzina bijusī Kandavas novada priekšsēde, Tukuma novada mēra vietniece Inga Priede (LZP).

Viņa teica: “Mēs zaudējam labus speciālistus. Cilvēki maina dzīvesvietu, jo negrib braukāt, un lauki kļūst vēl tukšāki.” I. Priede arī pati jau gadu ceļas sešos no rīta, lai brauktu uz darbu Tukumā. Viss tagad esot “salikts vienā katlā”, un bērni Kandavā vairs nevarot pat saņemt poti pret ērču encefalītu.

“Un vēl tā milzīgā saskaņošana saskaņošanas galā. Lai apmaksātu vienu rēķinu, tagad paiet mēnesis. Mēs gribam atgūt savu Kandavas novadu un darīsim visu, lai tas izdotos,” uzsvēra I. Priede.

40 grāmatveži sēž Cēsīs

Līdzīgas pārdomas ir arī Cēsu novada deputātam, bijušajam Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājam Hardijam Ventam (LZS), kurš iepriekš vadīja Pārgaujas novadu. Viņš atzīst, ka publiski Cēsu novads izskatās labi, jo tajā ļoti labā līmenī ir Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Taču dzīve jaunajā pašvaldībā nav vienkārša arī tāpēc, ka domē no 19 deputātiem septiņi ir bijuši pašvaldību vadītāji, tajā ievēlēts arī bijušais izpilddirektors. Vairākums no viņiem ir nosacītā opozīcijā, jo aktīvā opozīcijā ir tikai divi deputāti no “Latvijas attīstībai”, kas pirms gada nobalsoja pret domes priekšsēdi Jāni Rozenbergu (“Jaunā Vienotība”).

“Labu sistēmu sagrāva, bet jaunā top gausi. Visi jaunā novada vairāk nekā 40 grāmatveži tagad sēž Cēsīs. Novadā pat mēbeles centralizēja,” stāstīja H. Vents. Viņaprāt, finanšu centralizācijas rezultātā zaudējušas pievienotās teritorijas, jo “uz vietas paliek aizvien mazāk naudas”.

Cilvēki zvana bijušajam priekšsēdim

“Man joprojām zvana cilvēki, kuri nesaprot, pie kā vērsties un kā lielais administratīvais aparāts darbojas,” stāstīja H. Vents. Kā pašvaldības vadītājs viņš zinājis katru iedzīvotāju un katru sētu, lai justu, kā cilvēki dzīvo un vai kādam nevajag palīdzību. No lielā centra tas vairs nav iespējams. Cēsu novadā apvienoja septiņas pašvaldības.

Vēl vairāk iekļāva Dienvidkurzemes novadā. Tā priekšsēdis Aivars Priedols (LZS) tagad daudz laika pavada, apbraukājot astoņus bijušos novadus, kas katrs bija pieraduši pa savam strādāt, “un tas viss kopā vēl pagaidām neiet”. A. Priedolam esot jārēķinās, ka pēc pulksten septiņiem no rīta kāds jau zvana un stāsta, ka Vaiņodē ateja nav izvesta.

“Es nežēlojos. Es tikai konstatēju faktu. Situācija ir dažāda. Nesen biju Rucavā, kur cilvēki priecīgi, ka viss notiek. Turpat blakus Nīcā nav apmierināti. Pāvilosta vispār savu dzīvi dzīvo,” teica A. Priedols.

Arī Dienvidkurzemes novada domē ievēlēti vairāki bijušie priekšsēži. A. Priedols piekrīt, ka tad nav viegli strādāt, jo katrs no viņiem ir personība, viņi pieraduši būt ideju ģeneratori un esot nevadāmi.

“Ticu, ka VARAM no sirds vēl labu jaunajiem novadiem. Tikai žēl, ka nevienam nav laika pie mums atbraukt un paskatīties, kā tas notiek dzīvē. Cilvēkiem nevar pateikt, lai sazinās elektroniski, viņiem vajag satikties un izrunāties,” piebilda mērs.

Jāteic, ka pēdējā laikā ministrs A. T. Plešs dodas daudzās reģionālajās vizītēs, bet no informācijas par tām var secināt, ka ministram pārsvarā ir oficiālās tikšanās, nevis sarunas ar cilvēkiem mazāko pagastu lauku viensētās vai nejauši sastaptiem pie veikaliem.

Rozenbergs joprojām atbalsta reformu

Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka pašvaldībā tagad ir izveidota vienota Finanšu pārvalde, kuras darbinieku lokācijas vieta patiešām ir Cēsīs, kā bija minējis H. Vents. Aptuveni 60% no tajā strādājošajiem nav cēsnieki.

Taču viņi var strādāt attālināti un vienu vai divas reizes nedēļā tikai atbrauc uz Cēsīm, paskaidroja J. Rozenbergs. Viņš pašvaldību reformu atbalstīja jau tad, kad ministrs vēl bija Kaspars Gerhards (NA), un ticēja, ka agri vai vēlu tā notiks.

“Lai pielīdzinātu pakalpojumus, naudiņu vajadzēs vairāk. Mazie īleni un eži lec laukā, bet tas bija pareizs solis, un ilgtermiņā reforma bija vajadzīga,” joprojām uzskata J. Rozenbergs. Viņaprāt, par daudzām lietām var lemt vietējā pārvalde – nolūzuša koka zars ir turienes komunālās daļas ziņā.

Ir izveidotas vienotas iestādes ar centralizētu menedžmentu, bet ar daudzām struktūrām, skaidroja mērs. Apvienotas arī visas vairāk nekā 20 bibliotēkas, bet katra no tām ir kā vietējais centrs, kurā var ienākt ne tikai pēc grāmatām un izmantot interneta pakalpojums, bet kur ir arī atpūtas stūrītis.

Tā Zosēnos, kur nav ne kafejnīcas, ne citas satikšanās vietas, par tādu iecerēts izveidot paplašināto bibliotēku, stāstīja J. Rozenbergs.

Gads pārāk īss laiks izvērtēšanai

“Latvijas Avīzes” uzrunātie pašvaldību vadītāji atzina, ka gads ir pārāk īss laiks, lai izvērtētu reformas rezultātus, ko uzsvēra gan Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa (“JV”), gan Ludzas novada vadītājs Edgars Mekšs (LZS).

“Cilvēki ar laiku pieradīs, ka vara vairs nav tik tuvu. Taču es jūtu, ka daudzi grib, lai priekšsēdētājs atbrauc arī uz mazo pagastiņu un aprunājas,” teica E. Mekšs. Viņaprāt, visu nosaka valsts attieksme pret reģioniem – ja viss tiks centralizēts, tad cilvēki aizies līdzi uz pilsētām un pagastos vairs nepaliks, jo tur nebūs darba.

“Reformas ieguvumi noteikti būs, bet ar gadu ir par maz, lai tos izvērtētu,” atzīst Kuldīgas novada priekšsēde I. Bērziņa. Piemēram, viņa minēja plānotos ieguldījumus Alsungā, kas kā mazs novads nevarēja paņemt investīcijas, lai sakārtotu ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu.

Kvalificētu speciālistu ieguvums

Iespēju īstenot lielākus projektus pēc finanšu resursu apvienošanas kā vienu no reformas ieguvumiem “Latvijas Avīzei” minēja arī reformas tēvs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”). Viņš apstiprināja, ka iepriekš bija pašvaldības, kurām nebija kvalificētu speciālistu, lai sagatavotu projektus, kuriem ne visas varēja nodrošināt arī līdzfinansējumu.

J. Pūce novērojis, ka lielākajā daļā pašvaldību administratīvās struktūras ir izdevies sakārtot – tiesa, ne visiem esot veicies ar amata vietu samazināšanu, bet spiediens uz budžetu būšot tik liels, ka nevarēs vairs atļauties algot lielu skaitu darbinieku.

Uz vaicāto, cik lietderīga ir šo cilvēku braukāšana no tālākām vietām uz darbu centrā, J. Pūce atbildēja, ka arī pašvaldības informācijas tehnoloģiju laikmetā, kad dokumentu aprite pārsvarā notiek elektroniski, var strādāt attālināti.

Ja nepieciešams konsultēties ar kolēģiem, varot sazvanīties vai sarīkot videokonferenci. “Cilvēkiem varbūt šķiet – ja esmu redzējis sejā darbinieku, tad varēšu viņu labāk kontrolēt, bet ir pienācis laiks mainīt šo modeli,” piebilda J. Pūce.

Arī Pūce uzskata, ka pēc pirmā reformas gada vēl nevar noteikt tās ieguvumus un zaudējumus. Pēc 2009. gada reformas pirmais ziņojums par to bijis pēc četriem gadiem. Tas bija ļoti vērtīgs ziņojums, uz kuru atsaucās arī Satversmes tiesa, skatot pašvaldību pieteikumus tagad, atgādināja J. Pūce.

 

Pēc pašvaldību reformas

Pēc pašvaldību reformas Latvijā ir 43 pašvaldības – 36 novadi un septiņas valstspilsētas, kas nav apvienotas ar novadiem (trīs valstspilsētas – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – ir novadu centrā).

No 1. jūlija pilsētas statusu iegūst Ādaži, Ķekava un Mārupe.

Lielākais novads – Ogres novads (61 148 iedzīvotāji).

Mazākais novads – Valkas novads (8487 iedzīvotāji). Varakļānu novads, kurā ir 3032 iedzīvotāji, nav iekļauts salīdzinājumā. Līdz 2023. gada 1. janvārim valdībai ir jāiesniedz Saeimā priekšlikums par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.

Lielākie plānotie budžeta ieņēmumi ir Valmieras novadā (84 miljoni eiro).

Kopējais deputātu skaits pašvaldībās samazinājies no 1614 uz 758.

Pēc VARAM aplēsēm, deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi no 2021. gada jūlija līdz 2022. gada jūlijam samazinājušies par aptuveni 10 miljoniem eiro.

Darbu turpina visi līdzšinējie valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri. No 2022. gada atvērti astoņi jauni centri. Pavisam pašlaik darbojas 131 klientu apkalpošanas centrs, plānots paplašināt centru pieejamību, lai tie būtu katrā pagastā un pilsētā.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pēc novadu apvienošanas vismaz viena vidusskola ir visās 43 pašvaldībās.

Dati: VARAM

Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
Ja informācija apstiprināsies, tas būs ievērojams ukraiņu spēku taktiskais panākums. Slaidiņš ieskicē situāciju Ukrainā 1
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
VZD ziņo par darījumiem ar privātmājām Rīgā un Pierīgā 2022. gada 1.pusgadā: cenas augušas vidēji par 20%, reģistrēts par 37% mazāk darījumu nekā pērn
VIDEO. Neiztīrītas gultnes dēļ jau divus gadus burāšanai slēgta Jūrmalas osta, bet ostas pārvaldnieks tik aizbildinās 3
VIDEO. Slaidiņš: Lai Ukraina gūtu uzvaras, nevajag celt “gaisa pilis” ilgtermiņā 5
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
23:35
1942. gada 19. augustā. Djepes katastrofa
23:30
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 19. augustā
23:25
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Zelenskis ar Gutērrešu apspriedis arī Krievijas piekopto kodolšantāžu Zaporižjes AES. Putins piekritis ielaist ekspertus 35
“Attīstībai/Par!” rosinājusi koalīcijā nemarinēt LNG termināļa būvniecības projektu, lai Latvija neatpaliktu no kaimiņvalstīm 34
Ēriks Loks, Ieva Akuratere un Āris Ziemelis ielūdz uz “Dziesminieku dienām Sēlijā”
FOTO: Ieskaties spēlfilmas “Mīlulis” filmēšanas aizkulisēs ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā
Tanku biatlons Krievijā kā samērā absurda disciplīna
Krāpnieki pielieto jaunu triku – uzdodas par policijas darbiniekiem, lai izmānītu naudu 4
Lokdauni izraisījuši vairāk nāves gadījumu nekā Covid-19 vīruss, atzīst pētnieki. Neatliekamā medicīniskā palīdzība kļūst neaizsniedzama Lielbritānijā 8
VIDEO. “Čuk čuk čuk!” Ministrs Linkaits dzimšanas dienā soctīklotājus pārsteidz ar amizantu dziesmu 24
FOTO. Kāda sena tradīcija pat vēl mūsdienās britu karaliskajai ģimenei pusdienās liedz izmantot vienu galda piederumu 11
Sestdien Kurzemē iespējams pērkona negaiss, karstums līdz pat 30 grādiem 1
Ogrēnieši netiek uz darbu, pie ārsta un uz bērnudārzu, bet ATD līgumu ar “Liepājas Autobusu parks” lauzt negrasās
LVM padome noraida bažas par AS “Latvijas valsts meži ” valdes locekļu atlases neatbilstību tiesiskajam regulējumam un aicina uz konstruktīvu dialogu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs