Pārtiek no tējas un uzgrauž sausiņu? Iedzīvotāji netic, ka publiskotie statistikas dati par izdevumiem pārtikai ir reāli 0
Latvijas mājsaimniecības 2025. gadā pārtikai tērējušas vidēji 318 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību jeb 151 eiro uz katru tajā dzīvojošo personu, vēsta LETA, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākajiem datiem.
Sešu gadu laikā mājsaimniecību izdevumi pārtikai pieauguši par 53,5%, tomēr šis kāpums bijis nedaudz lēnāks par kopējo pārtikas cenu sadārdzinājumu.
Lielākā daļa naudas pārtikai pērn aizgājusi gaļai un gaļas produktiem, kā arī pienam, piena produktiem un olām – katrai no šīm produktu grupām 17% no kopējiem pārtikas izdevumiem. Graudaugiem un to produktiem tērēti 12,3%, bet dārzeņiem, salātiem un pākšaugiem – 11,7%.
CSP dati rāda arī būtiskas atšķirības starp dažādām mājsaimniecībām. Vientuļie seniori vecumā no 65 gadiem pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem tērēja 30,4% no saviem ikdienas izdevumiem, kamēr pāru ar bērniem mājsaimniecībās šī daļa bija 20,8%.
Taču tieši skaitlis – vidēji 151 eiro pārtikai uz vienu cilvēku mēnesī jeb aptuveni pieci eiro dienā – izraisījis aktīvu diskusiju sociālajā tīklā “X”. Daudzi lietotāji raksta, ka viņu pašu ikdienas tēriņi ir krietni lielāki.
Kāds lietotājs norāda, ka mēneša sākumā ģimenes izdevumi jau esot ievērojami, lai gan visi rēķini vēl nemaz nav saņemti: “Jā, protams ir 10.09., nav saņemti un apmaksāti vēl visi rēķini, tāpat vēl gaidām rēķinus par dažiem bērnu pulciņiem un jau ir šādi.”
Savukārt Daniels ironizē: “Gan jau, ka pensionāri, kas ir bada maizē rauj uz leju.”
Diskusijā iesaistījās arī Intars, kurš dalījās savā pieredzē ar CSP aptauju un lika aizdomāties, cik precīzi cilvēki vispār spēj atcerēties savus izdevumus ilgākā laika periodā: “Pavisam nesen CSP intervētājs izlūdzās mani aptaujāt. Pēc jautājuma par konta atlikumu, kuru nezināju 1k robežās, tanti nekas nesamulsināja un turpināja uzzināt dažādus izdevumus gada griezumā, kur bez stingras xls uzskaites nezina neviens, īpaši es, tad nu dabūja skaitļus.”
Citi savukārt sociālajos tīklos sākuši salīdzināt konkrētus ģimenes budžetus.
DžozefsLieliskais raksta: “Kolēģu vidū šo apspriedām – 500-800€ pārtikai. Nevienam nav vairāk par vienu bērnu.”
Vēl kāda lietotāja norāda, ka trīs cilvēku ģimenei pārtikas izdevumi mēnesī sasniedz aptuveni 600 eiro:
“Mums vidēji ~600 eur/trim cilvēkiem. Skatos līdz ko pērku, akciju preces, baigi nešikojam, bet arī netaupam, ēdam arī ārpus mājas.”
Tikmēr Jānis Rišis atgādina par vēl kādu faktoru, kas statistikā var būt ļoti būtisks – pašu izaudzēto pārtiku: “Kādas muļķības es te savus kartupeļus un olas vien ēdu pārsvarā. ābolu, bumbieru, arbūzu, tomātu, gurķi, ogas paņemu no dārza.”
CSP datos šādi iegūta pārtika patiešām tiek ņemta vērā atsevišķi – pērn tās vidējā naudas izteiksmē novērtētā vērtība bija 8,5 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli. Šajā kategorijā ietilpst piemājas saimniecībā izaudzētais, ogojot, zvejojot vai medījot iegūtais, kā arī no radiem un draugiem bez maksas saņemtais.
Savukārt Sandis vidējo summu pārrēķinājis uz vienu dienu un netic, ka ar to iespējams pilnvērtīgi paēst: “5 EUR/dienā… Ko tad tas cilvēciņš pārtika no tējas vien uzgraužot kādu sausiņu? Ja nemaldos, tad pat cietumniekiem ēdināšana sanāk dārgāk.”
Cik vidēji mēnesī pārtikai tērējat jūs (uz vienu cilvēku)?
