Valdība to zināja, bet cilvēki – ne? 25 gadus pēc 11. septembra Ņujorka atver slepenībā turētus dokumentus 0
Gandrīz 25 gadus pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem Ņujorka publiskojusi aptuveni 170 000 lappušu dokumentu par pilsētas rīcību pēc Pasaules tirdzniecības centra sabrukšanas, tostarp par gaisa kvalitāti, toksisko piesārņojumu un veselības riskiem. Dokumenti iepriekš plašākai sabiedrībai nebija pieejami, un to publiskošana notikusi pēc gadiem ilgas cīņas par informācijas atklāšanu, par to ziņu ārvalstu mediji.
Ņujorkas mēra Zohrana Mamdani administrācija 8. septembrī paziņoja par pirmā publiskā pilsētas 11. septembra dokumentu portāla izveidi. Tajā ievietoti aptuveni 170 000 lappušu, un pilsēta sola nākamo 12 mēnešu laikā publiskot vēl.
Dokumentu atklāšana notikusi vienlaikus ar 25. gadadienu kopš teroraktiem un pēc divu tiesvedību noslēgšanas starp Ņujorkas pilsētu un organizāciju 9/11 “Health Watch”, kas gadiem centusies iegūt informāciju par to, ko pilsētas amatpersonas zināja par gaisa kvalitāti un veselības riskiem pēc uzbrukuma.
Desmitiem gadu glabāti 68 dokumentu kastes
Īpašu uzmanību izpelnījušās arī 68 kastes ar Ņujorkas Vides aizsardzības departamenta jeb DEP dokumentiem, par to vēstīts vietnē 911healthwatch.org. Tās tika atrastas tikai 2025. gadā, lai gan iepriekš bija iesniegti informācijas pieprasījumi par 11. septembra sekām un ar gaisa kvalitāti saistītiem materiāliem.
Šajos materiālos ir dokumenti par gaisa kvalitāti un piesārņojumu pēc uzbrukumiem. Pilsētas publiskotajā informācijā norādīts, ka dokumenti ļauj izsekot DEP reakcijai un tam, kā tika risināti jautājumi par piesārņojumu, tostarp azbestu. Pilsētas amatpersonas norāda, ka pārbaudēs azbests tika konstatēts gandrīz visur, kur inspektori to meklēja.
Tieši šo dokumentu pieejamība ir būtiska arī cilvēkiem, kuri dzīvoja, strādāja vai mācījās Manhetenas lejasdaļā pēc teroraktiem. Pilsēta norāda, ka dokumenti var palīdzēt cilvēkiem pierādīt savu atrašanos tā dēvētajā 11. septembra iedarbības zonā un pieteikties federālajām veselības aprūpes un kompensāciju programmām.
Bīstamība bija ne tikai ugunsgrēka dienā
Pēc Pasaules tirdzniecības centra torņu sabrukšanas Manhetenas lejasdaļu vairākus mēnešus klāja putekļi un dūmi. Tajos bija dažādas vielas un daļiņas, kas vēlāk tika saistītas ar ilgtermiņa veselības problēmām cilvēkiem, kuri atradās katastrofas vietā vai tās tuvumā.
Ņujorkas Ugunsdzēsības departaments savā 2026. gada 11. septembra veselības ietekmes ziņojumā norāda, ka vairāk nekā 15 000 FDNY darbinieku – ugunsdzēsēji, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki un civilie darbinieki – tika pakļauti Pasaules tirdzniecības centra putekļiem, daļiņām gaisā, kaitīgām gāzēm, ķīmiskām vielām un šķiedrām glābšanas un seku likvidēšanas darbu laikā, tā ziņots portālā Home4.nyc.gov.
Viens no svarīgākajiem dokumentiem – “Harding memorands”
Starp publiskotajiem materiāliem ir tā dēvētais “Harding memorands”, kas datēts ar 2001. gada oktobri. Tas bija adresēts toreizējam Ņujorkas mēra vietniekam Robertam Hardingam un attiecās uz pilsētas iespējamo juridisko atbildību saistībā ar 11. septembra sekām.
Memorandā tika apspriesta iespēja, ka cilvēki varētu vērsties tiesā saistībā ar toksisku vielu iedarbību un nepietiekamu vai nepiemērotu aizsargaprīkojumu. Dokumentā tika lēsts, ka varētu rasties līdz pat 10 000 prasību.
Tajā pašā laikā tika apspriesti veidi, kā pilsēta varētu ierobežot savu juridisko atbildību, tostarp iespēja lūgt Kongresam izveidot cietušo atbalsta fondu un saņemt federālās valdības aizsardzību pret prasībām.
Svarīgi, ka pats memorands nav pierādījums tam, ka pilsētas amatpersonas jau 2001. gada oktobrī zināja visu par ilgtermiņa veselības sekām. Tas rāda, ka tobrīd pilsētas iekšienē tika apspriesti iespējamie veselības riski, toksiska iedarbība un ar tiem saistītā juridiskā atbildība.
Ņujorkas pilsētas amatpersonas šā dokumenta nozīmi šobrīd izmanto, lai skaidrotu, ko pilsētas vadība zināja un kādus riskus apsprieda pēc uzbrukumiem.
