Politoloģe Lelde Metla-Rozentāle: “Progresīvo” aiziešana no valdības nāktu par labu Latvijai nedraudzīgiem spēkiem 0
Partijas “Progresīvie” politiski atbildīgākais lēmums būtu palikt koalīcijā, jo aiziešana vēl vairāk destabilizētu situāciju un nāktu par labu Latvijai nedraudzīgiem spēkiem, aģentūrai LETA vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.
Viņasprāt, “Progresīvie” patlaban vilcina laiku un apsver, kā rīkoties tālāk, lai nebūtu jāpieņem lēmums par aiziešanu no koalīcijas.
Politoloģe atzīmēja, ka trešdien ir gaidāmi Valsts kontroles (VK) secinājumi tā dēvētajā kokrūpnieku lietā un tajā pašā dienā “Progresīvie” plāno tikties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV). “Progresīvie” ir paziņojuši, ka pēc attiecīgiem Valsts kontroles secinājumiem zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) demisijas pieprasīšana būtu likumsakarīga. Metlas-Rozentāles ieskatā sabiedrības uztverē tie ir nesalīdzināmi lielumi, proti, iespējami pārkāpumi Zemkopības ministrijā ar izaicinājumiem, ar kuriem patlaban saskaras aizsardzības nozare.
Viņa uzsvēra, ka pagājušās nedēļas notikumi, kad Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem divi nokrita Rēzeknē, sabiedrībā radīja nopietnas bažas par stāvokli aizsardzības sistēmā. Metla-Rozentāle secināja, ka patlaban premjeres atbildība aizsardzības jomā ir nesamērojami lielāka nekā zemkopības jautājumos, ņemot vērā arī aizsardzības nozarei novirzīto valsts finansējumu.
Politoloģe arī atzīmēja, ka “Progresīvo” pārstāvji, kuri nolēma nepiedalīties Siliņas sasauktajā sanāksmē, atsaucoties uz komandējumiem un citiem pienākumiem, parādīja nespēju izvērtēt prioritātes un radīja zināmu subordinācijas pārpratumu. Viņa uzsvēra – ja notiek valstiska mēroga krīze, premjeres aicinājumam ir jāatsaucas, jo var pieslēgties attālināti.
Situāciju koalīcijā politoloģe raksturoja kā tuvu strupceļam, jo valdības darba spējas ir “kritiski mazas”. Viņasprāt, ja domā par valsts interesēm, nevis tikai priekšvēlēšanu periodu, būtu jāiesaistās arī Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Jau rakstīts, ka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) svētdienas vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata un vienlaikus viņa demisiju pieprasīja Siliņa, kura jau uzrunājusi pulkvedi Raivi Melni ieņemt aizsardzības ministra amatu un viņš esot piekritis. Premjere uzskata, ka ministrija jāvada profesionālim.
Lēmumu premjere pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.
Savukārt Sprūds paziņojis par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs. Vienlaikus turpinās izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas.
Premjere pirmdien TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina, ka “Progresīvajiem” nepiedāvāja virzīt savu ministra amata kandidātu, jo partijas pārstāvji nepiedalījās svētdienas sarunā.
“Es neko viņiem nepiedāvāju, jo es ar viņiem nemaz nevarēju to izrunāt. Viņi vakar uz tikšanos neieradās,” teica premjere, piebilstot, ka kultūras ministre Agnese Lāce (P) sarunai pieslēgusies un tad atslēgusies.
Premjere no rīta arī teica, ka Sprūds viņai joprojām neesot ne pazvanījis, ne pateicis, ka viņš atkāpjas. Savukārt pirmdienas pusdienlaikā plānotā abu amatpersonu tikšanās tika atcelta.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, taujāts par iespējamo tālāko rīcību, ja, piemēram, krīt valdība, pirmdienas rīta pusē žurnālistiem sacīja, ka scenāriji var būt dažādi, taču detaļās ZZS tos nav apspriedusi.
Krauze piebilda, ka drošības jomā nav vietas politiskām intrigām vai spēlēm, tāpēc ir jārīkojas pragmatiski, lai tiktu iecelts jauns aizsardzības ministrs. Politiķis akcentēja, ka ZZS ir gatava turpināt darbu koalīcijā. Vienlaikus ZZS norāda, ka savu kandidātu aizsardzības ministra amatam nevirzīs.
