Aizsardzības ministra amatam virzītais Melnis saglabās iespēju atgriezties militārajā dienestā 0
Ja pulkvedis Raivi Melni ievēlēs aizsardzības ministra amatā un viņš vēlāk izlems politisko karjeru neturpināt, viņš varēs atgriezties militārajā dienestā, noskaidroja aģentūra LETA.
Kā aģentūrai LETA apliecināja Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) komunikācijas padomnieks Sandris Sabajevs, pirms Saeima lems par to, vai atbalstīt Melni aizsardzības ministra amatā, viņam no dienesta būs jāatvaļinās. Tas būs jādara tādēļ, ka Militārā dienesta likums aizliedz karavīram veikt politisko darbību.
Sabajevs skaidroja, ka aizsardzības ministram Militārā dienesta likumā ir noteikta kompetence pieņemt noteiktus lēmumus, tai skaitā par noteiktu pakāpju karavīriem. Piemēram, lai Melnis izbeigtu profesionālā dienesta līgumu, viņam jāadresē attiecīgs iesniegums aizsardzības ministram. Šos pienākumus no 12. maija ir uzņēmusies pati Siliņa.
Tāpat, pēc Sabajeva teiktā, no dienesta atvaļinājies karavīrs var atjaunoties dienestā, ja atbilst veselības stāvokļa, izglītības, profesionālās un fiziskās sagatavotības prasībām un morālajām un psiholoģiskajām īpašībām un, ja līdz Militārā dienesta likuma profesionālajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai var dienēt ne mazāk kā divus gadus.
No tā izriet, ka tad, ja Melnis negūs Saeimas atbalstu vai arī gūs, bet pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām izlems politisko karjeru neturpināt, viņš varēs atgriezties militārajā dienestā.
Melnis patlaban ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ukrainā, kā arī Siliņas ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos. Melnis NBS dienē kopš 1998. gada, savulaik bijis Sauszemes spēku Kājnieku brigādes Operatīvās plānošanas Operatīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona komandieris un NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks.
Jau ziņots, ka svētdienas vakarā par atkāpšanos no amata paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) un vienlaikus viņa demisiju pieprasīja Siliņa, kura jau uzrunājusi pulkvedi Melni ieņemt aizsardzības ministra amatu un viņš esot piekritis. Premjere uzskata, ka ministrija jāvada profesionālim.
Lēmumu premjere pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.
Savukārt Sprūds paziņojis par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs. Vienlaikus turpinās izvērtējums par Nacionālo bruņoto spēku rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas. Pirmdien Sprūds aizvada pēdējo dienu ministra amatā.
Partija “Progresīvie” pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka uzskata, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību, vienlaikus politiskais spēks savās turpmākajās rīcībās “būs nosvērts” un vispirms Ministru prezidenti aicinās uz sarunu. “Progresīvie” cer, ka gaidāmā tikšanās ar premjeri ļaus iegūt skaidrību par turpmāko rīcību un valdības darba perspektīvām.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, taujāts par iespējamo tālāko rīcību, ja, piemēram, krīt valdība, pirmdienas rīta pusē žurnālistiem sacīja, ka scenāriji var būt dažādi, taču detaļās ZZS tos nav apspriedusi. Krauze piebilda, ka drošības jomā nav vietas politiskām intrigām vai spēlēm, tāpēc ir jārīkojas pragmatiski, lai tiktu iecelts jauns aizsardzības ministrs. Politiķis akcentēja, ka ZZS ir gatava turpināt darbu koalīcijā. Vienlaikus ZZS norāda, ka savu kandidātu aizsardzības ministra amatam nevirzīs.
Krauze klāstīja, ka ZZS vērtēs Ministru prezidentes noskatīto aizsardzības ministra amata kandidātu Nacionālo bruņoto spēku pulkvedi Melni. Viņš atzina, ka nevar pateikt, vai ZZS atbalstīs šī kandidāta virzīšanu, jo tas nav pārrunāts politiskajā spēkā.
