Premjeram Krišjānim Kariņam (no kreisās) neesot iebildumu pret Jāņa Vitenberga darbu, par ko viņš demisijas dienā ekonomikas ministram pateicās. Izvēli par demisijas pieprasījumu premjers izdarījis, atsaucoties uz to, ka no Nacionālās apvienības ministriem Jānis Vitenbergs valdībā ir strādājis īsāko laiku.
Premjeram Krišjānim Kariņam (no kreisās) neesot iebildumu pret Jāņa Vitenberga darbu, par ko viņš demisijas dienā ekonomikas ministram pateicās. Izvēli par demisijas pieprasījumu premjers izdarījis, atsaucoties uz to, ka no Nacionālās apvienības ministriem Jānis Vitenbergs valdībā ir strādājis īsāko laiku.
Foto: Gatis Rozenfelds/Valsts kanceleja

Premjers atlaiž ekonomikas ministru 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 174
TV24
Vai rudenī tiks palielinātas pensijas? Saeimas deputāts par plānotajām izmaiņām pensiju aprēķinā
“Krievi mūs burtiski aprīs!” Ukraiņu komandieris skaidro iespējamās kara pauzes briesmas
Lasīt citas ziņas

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“JV”) trešdien parakstīja rīkojumu par ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju. Līdz jauna ministra apstiprināšanai šos pienākumus uzticēts pildīt zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (NA). “Nacionālās apvienības rīcība, ar ultimātu vēršoties pret vienu no partneriem valdībā, ir destabilizējusi situāciju koalīcijā,” norāda premjers K. Kariņš, kurš informējis partiju par viena tās ministra nomaiņu politiskā līdzsvara atjaunošanai.

Premjers atgādināja, ka Nacionālajai apvienībai (NA) bija izvēle, kuru no saviem ministriem tā būtu gatava mainīt. NA nebija noskaņota šādu izvēli izdarīt. Jāpiebilst, ka J. Vitenbergam ir iespēja atgriezties Saeimā, kurā viņš ievēlēts no partijas “KPV LV” saraksta.

CITI ŠOBRĪD LASA

K. Gerhardam šādas iespējas nebūtu, jo viņš nekandidēja Saeimas vēlēšanās. Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis nav ievēlēts Saeimā, jo pirms apstiprināšanas amatā bija iepriekšējā sasaukuma Rīgas domes deputāts. K. Kariņam neeesot iebildumu pret J. Vitenberga darbu, par ko viņš demisijas dienā ministram pateicās. Izvēli premjers izdarīja, atsaucoties uz to, ka J. Vitenbergs ir īsāko laiku strādājis valdībā un sagadīšanās pēc – no NA ministriem ir arī gados jaunākais.

K. Kariņš bija vēlējies, lai jau šajā ceturtdienā Saeima balsotu par uzticību jaunajiem ministriem, bet, ja arī tas notiks pēc nedēļas, “mēs ar to tiksim galā”. “AP” viens no līderiem Daniels Pavļuts atzina, ka ceturtdien “AP” vēl nav gatava piedāvāt nākamo iekšlietu ministra kandidātu. NA sola lēmumu pieņemt šonedēļ.

Principi svarīgāki par amatiem

Pirms premjera paziņojuma trešdien no rīta Nacionālā apvienība sarīkoja preses konferenci, kurā vēlreiz aicināja K. Kariņu pārdomāt un neatbrīvot J. Vitenbergu, jo neesot skaidrs, kā tas varētu stiprināt koalīciju. Pēc tam premjers žurnālistiem teica: “Būtu labi, ja mēs beigtu komunicēt caur presi, bet runātu viens ar otru tieši. Tas rīkojums tiks parakstīts. Tur nav jautājumu.” Partijas priekšsēdis Raivis Dzintars nepiekrīt pārmetumiem par šantāžu, jo šantāža nozīmējot piespiest kādu rīkoties pretēji viņa pārliecībai.

Taču K. Kariņš esot bijis tieši tādās pašās domās kā NA, ka iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“AP”) ir jāuzņemas politiskā atbildība par notikumiem pie okupācijas pieminekļa, “kur notika Latvijas valsts pazemošana”. Jāatgādina, ka 10. maijā nu jau bijusī iekšlietu ministre bija atstājusi valsti, jo piedalījās ANO Augsta līmeņa konferencē Spānijā. Vizītē Kanādā bija arī K. Kariņš. Tāpēc NA nav varējusi tieši informēt valdības vadītāju par nodomu atsaukt savus ministrus, ja M. Golubeva paliks amatā. Taču partija uzskata – ja valde šādu lēmumu ir pieņēmusi, tad tas uzreiz ir jādara zināms sabiedrībai. R. Dzintars uzsvēra, ka jebkurā gadījumā NA būtu atbalstījusi K. Kariņa valdību, bet “mums bija svarīgi parādīt, ka mūsu principi ir svarīgāki par amatiem”.

Reklāma
Reklāma

Preses konferencē R. Dzintars turpināja slavēt J. Vitenbergu, kuram esot liels nozares organizāciju atbalsts. Uz vaicāto, kāpēc partija tādā gadījumā neizvēlējās nomainīt citu savu ministru, R. Dzintars paskaidroja, ka ikvienam NA ministram būtu tāds nozares organizāciju atbalsts. Kad pēc Latvijas Zemnieku savienības kongresa, kurā zemkopības ministru K. Gerhardu kritizēja vairāki partijā esošie lauksaimnieki, “Latvijas Avīze” lūdza vienas lauksaimnieku organizācijas vadītāju raksturot K. Gerharda darbību, uzrunātais atbildēja, ka K. Gerhards esot panācis lielu dažāda veida finansiālo atbalstu lauksaimniekiem, kas neesot izdevies viņa priekšgājējiem.

Jāteic, ka NA šajā valdībā ir bijusi diezgan uzstājīga un pratusi iestāties par finansiālo atbalstu tās atbildībā esošajām ministrijām, kā arī tās vadītajām pašvaldībām, publiski ar to lepojoties. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tās ministru atbrīvošanu nozarēs strādājošie līdz šim neprasīja. Šā iemesla dēļ aiziešana no valdības NA arī nebūtu izdevīga.

Premjera kandidāta meklējumos

Kopš Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles paziņojuma, ka viņš vairs nebūs NA premjera kandidāts, Nacionālajā apvienībā sākās jauna premjera kandidāta meklējumi. Līdz šim ir izskanējuši trīs pretendentu vārdi – nu jau bijušais ekonomikas ministrs J. Vitenbergs, ministrijas līdzšinējā parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, kā arī Siguldas novada priekšsēdētājs Uģis Mitrevics. Iepriekš gan NA nav nopietni gatavojusies vadīt valdību, par ko liecināja arī tas, ka pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kad R. Zīlem piedāvāja šo iespēju, viņš atteicās. Tikai pēc tam tika uzrunāts K. Kariņš, kura pārstāvētā “Jaunā Vienotība” vēlēšanās ieguva vismazāk – astoņas vietas parlamentā. Tagad gan “JV” balsu skaitu frakcijā palielinājusi, jo tai pievienojušies vairāki neatkarīgie deputāti.

NA vēl nav lēmusi par premjera kandidātu, trešdien teica R. Dzintars, atbildot uz vaicāto, vai J. Vitenbergs varētu būt viens no viņiem. NA priekšsēdis tikai informēja, ka J. Vitenbergs būs viens no NA kandidātu saraksta līderiem Zemgalē, kur vēlētājiem būs iespēja viņu novērtēt. Iespējams, svaru kausi premjera kandidāta izvēlē var nosvērties arī par labu I. Indriksonei, ja NA izšķirsies viņu nominēt ekonomikas ministra amatam. Vairāki J. Vitenberga un R. Dzintara izteikumi preses konferencē liecināja, ka viņai ir priekšrocības. I. Indriksone jau strādā Ekonomikas ministrijā, un viņai “būs nepieciešams mazāks ieskriešanās laiks”. Pēc partijas biedru domām, I. Indriksone ir profesionāla un pārzina tos uzdevumus, kas ministrijai jāpaveic.

Premjers K. Kariņš norādīja, ka valdībai pēc iespējas drīzāk ir jāstrādā pilnā sastāvā. “Mums ir lieli izaicinājumi Ukrainas bēgļu jautājumu risināšanā, mums ir jāpārliecina starptautiskie partneri, ka Latvijas un Baltijas valstu drošība ir jāturpina stiprināt NATO ietvaros, mums ir jāturpina gan pašiem atbalstīt Ukrainu, gan jāpārliecina Rietumu sabiedrotie, ka ir jāsniedz atbalsts Ukrainai līdz tās pilnīgai uzvarai karā pret Krieviju. Es stingri turēšu vadības grožus un virzīšu valdības darbu uz priekšu, lai kopā ar partneriem varētu īstenot šos mūsu valstij nozīmīgos darbus,” paziņojumā medijiem ir uzskaitījis K. Kariņš.