Andžejs Duda.
Andžejs Duda.
Foto: SCANPIX/AFP/LETA

Prezidenta vēlēšanas Polijā notiks 10.maijā 0

Prezidenta vēlēšanas Polijā notiks 10.maijā, trešdien paziņojusi parlamenta apakšpalātas spīkere Elžbeta Viteka.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar aptaujām šobrīd pārliecinošā vadībā izvirzījies pašreizējais valsts galva Andžejs Duda, kuru atbalsta valdošā nacionālkonservatīvā partija “Likums un taisnīgums” (PiS).

Duda, kurš atrodas prezidenta amatā kopš 2015.gada, vēl nav oficiāli paziņojis par kandidēšanu vēlēšanās, bet tiek sagaidīts, ka viņš to darīs.
CITI ŠOBRĪD LASA

Nākamie populārākie kandidāti uz prezidenta amatu ir Malgožata Kidava-Bloņska, kuru izvirzījusi lielākā opozīcijas partija – liberāli konservatīvā “Pilsoniskā platforma” (PO), un trīs kreiso partiju kopīgais kandidāts Roberts Bedrons.

Par prezidenta amatu cīnīsies arī Polijas Tautas partijas (PSL) līderis Vladislavs Kosiņaks-Kamišs, galēji labējās partijas “Konfederācija – Brīvība un neatkarība” kandidāts Kšistofs Bosaks un žurnālists Simons Holovņa.

Lai uzvarētu jau vēlēšanu pirmajā kārtā kandidātam jāiegūst vairāk nekā 50% balsu. Pretējā gadījumā 24.maijā tiks rīkota otrā kārta, kurā sacentīsies divi pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušie kandidāti.

Polijā prezidentam pamatā ir ceremoniāla loma, taču prezidents var uzlikt veto parlamenta apstiprinātajiem likumprojektiem. Prezidenta veto var atcelt, ja par to nolemj trīs piektdaļas no parlamenta apakšpalātas deputātiem.

Prezidents ir arī armijas virspavēlnieks, prezidentam ir tiesības ierosināt jaunus likumus un prezidents palīdz veidot Polijas ārpolitiku.

Prezidents ir arī atbildīgs par vairāku amatpersonu iecelšanu amatos.

Dudas uzvara vēlēšanās 2015.gadā daudziem bija pārsteigums, jo tolaik viņš tika uzskatīts par salīdzinoši jaunu un mazpazīstamu spēlētāju lielajā politikā. Duda uzvarēja vēlēšanu otrajā kārtā, kurā sakāva toreizējo prezidentu Broņislavu Komorovski.

Vēlāk togad parlamenta vēlēšanās uzvarēja “Likums un taisnīgums”, līdz ar to ne tikai prezidenta, bet arī premjerministra amats nonāca konservatīvo rokās.

Duda kopš tā laika kļuvis par vienu no Polijas populārākajiem politiķiem.

Aptauja, ko janvāra beigās pēc raidorganizācijas TVN pasūtījuma veica pētījumu kompānija “Kantar”, liecina, ka par Dudu gatavi balsot 44% aptaujāto.

Otrajā vietā ierindojās Kidava-Bloņska, kuru atbalstīja 24% respondentu.

Lai gan tautā Duda bauda lielu popularitāti, Polijas opozīcija ir prezidentu asi kritizējusi par visu “Likums un taisnīgums” lēmumu atbalstīšanu, nešķirojot tos. Dudas atbalstītāji šo kritiku noraida.

Reklāma
Reklāma

Prezidenta preses pārstāvis otrdien paziņoja, ka Duda parakstījis pretrunīgi vērtēto likumprojektu par disciplinārsodiem tiesnešiem. Šis likumprojekts ir izraisījis domstarpības starp Varšavu un Briseli, kas lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu iesaldēt jaunos noteikumus.

Kritiķi apgalvo, ka jaunie noteikumi var graut tiesu neatkarību un ļaus valdībai apklusināt opozicionārus.

Taču “Likums un taisnīgums” uzstāj, ka šīs un citas reformas nepieciešamas, lai izskaustu korupciju un pārskatītu tiesu sistēmu, kas vēl nav pilnībā atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.