Raimonds Vējonis. Foto – LETA

Priekšā naudas lobēšana no ES budžeta 0

Ministriem un ministrijām būs aktīvi jālobē attiecīgo nozaru intereses, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) vakar norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

RAKSTA REDAKTORS
“Jūs tur tajā valdībā esat nojūgušies?” Valdība par tautas naudu reklamē sevi komercmedijos 19
Zeme ir nolemta bojāejai: atklāts, kad un kāds būs pasaules gals
Veselam
Antivakseri tagad dziļi nožēlo?! Pētījumā atklāta sensacionāla informācija par Covid-19 vakcīnām 8
Lasīt citas ziņas

Prezidents skaidroja, ka Eiropas Komisija (EK) savus priekšlikumus par ES nākamo daudzgadu budžetu 2021. – 2027. gadam publicējusi vien pirms nedēļas (2. maijā) un patlaban notiek attiecīgo priekšlikumu vērtēšana, tādēļ šobrīd esot pāragri spriest par katru piedāvāto pozīciju.

Jau vēstīts, ka EK ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vējonis uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir lobējusi savas intereses ES, tajā pašā laikā paturot prātā, ka jebkura lēmuma pieņemšana bieži vien notiek uz vienprātības pamata, kad nepieciešams kādos jautājumos piekāpties, lai varētu pieņemt attiecīgo dokumentu.

“Būs paredzamas smagas diskusijas, kas turpināsies mēnešiem vai pat vairāk nekā divus gadus. Šodien ar premjeru pārrunājām to, ka ministriem un ministrijām būs aktīvi jālobē attiecīgo nozaru intereses, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu budžeta diskusijās un Latvijai iespējamais ieguvums būtu pietiekami liels. Darbs notiek nepārtraukti, un Latvijas intereses aizstāv un aizstāvēs arī Latvijas premjers,” norādīja Valsts prezidents.

Ārlietu ministrija (ĀM) jau norādījusi, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021. – 2027. gadam samazināt finansējumu KLP un kohēzijas politikai. ĀM atzīmē, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu breksita radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas – kohēzijas politiku un KLP –, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.