“Progresīvie” pievīla koalīciju 14
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz valdības apstiprināšanai, kas plānota decembra vidū, vēl ir cerība nodrošināt, lai grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā stātos spēkā, uzskata “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Taktisku apsvērumu dēļ viņš neatklāja, kā to plānots izdarīt.
Juridiskā komisija abus likumus noraidīja un neatbalstīja to virzīšanu izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā. A. Latkovskis atzina, ka “Jaunā Vienotība” paļāvās uz partiju “Progresīvie”, kas iepriekš sarunās ar Krišjāni Kariņu (“JV”) bija piekritusi abos likumos ietvertajām idejām – gan par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidi, gan starpministriju sadarbības koordināciju. To “Apvienotais saraksts” ierosināja uzticēt ministru biedriem, kas būtu jauns amats.
“JV” frakcijas vadītājs A. Latkovskis pieļāva, ka ir vairākas iespējas, lai šos likumus pieņemtu. Deputāti vērtēšot arī agrākos precedentus, jo šāda situācija ir bijusi. Grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā Saeima nodeva Juridiskajai komisijai, kurā koalīcijai ir piecas, bet opozīcijai – sešas balsis. Tas deva iespēju komisijai nobloķēt šo projektu virzīšanu izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.
Taču jāņem vērā, ka ar Saeimas lēmumu tiem ir noteikta steidzamība, kā arī paredzēts, ka Saeimā par tiem ir jālemj 1. decembrī. No tā izriet, ka Saeimas lēmums ir jārespektē, liecina politiķu teiktais. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (“JV”) projektus ir iesniedzis, informējot par komisijas noraidošo attieksmi pret tiem, un tie ir iekļauti darba kārtībā.
Iepriekš 13. Saeima izmantoja dažādas metodes, lai panāktu vairākuma atbalstu valdības iniciatīvām.
Piemēram, lai pieņemtu Rīgas domes atlaišanas likumu, deputāti par atbildīgo noteica nevis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, bet gan Budžeta un finanšu komisiju.
Taču ar Rīgas domes atlaišanu saistītos grozījumus Pašvaldību likumā, kā arī Pašvaldību vēlēšanu likumā toreiz skatīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras sēdē tiem nebija vairākuma atbalsta, bet Saeimas sēdē likumus toreiz tomēr pieņēma. Ja Saeima ceturtdien pieņems grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā, tad Valsts prezidents tos varēs izsludināt ne agrāk kā desmit dienas pēc pieņemšanas, jo steidzamība ir noteikta ar vienkāršo balsu vairākumu, nevis ar 2/3 balsu.
Juridiskā komisija ir viena no četrām komisijām, kurā koalīcijai nav vairākuma – no “Jaunās Vienotības” tajā ir trīs deputāti, bet no “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības – pa vienam. Toties “Progresīvajiem” šajā komisijā ir divas balsis, uz kurām “JV” paļāvās, jo pēc Saeimas vēlēšanām sarunās ar “Progresīvajiem” esot rasta kopīga izpratne, ka ir jāveido jauna ministrija, lai klimata pārmaiņas kļūtu par vienu no prioritātēm. “Mēs redzējām, ka viņus tā lieta interesē.
Tāpēc mums bija pārsteigums, ka komisijā viņi to nobloķēja. Iespējams, tā ir ambīcija būt pie varas un neļaut izveidot šo koalīciju,” “Latvijas Avīzei” pieļāva A. Latkovskis.
“Progresīvo” frakcijas vadītājs Kaspars Briškens vēlreiz apgalvoja, ka “Progresīvo” mērķis nav torpedēt koalīcijas darbu un frakcija atbalstīs valdības priekšlikumus un likumus, kas būs valsts interesēs.
“Sarunās ar “Jauno Vienotību” mēs bijām vienisprātis, ka ir jāveido Klimata, enerģētikas un vides ministrija, taču pēc tam vides komponenti izņēma laukā, kam mēs nevaram piekrist,” skaidroja K. Briškens. Viņš apstiprināja, ka “Progresīvie” jau vasarā pirms vēlēšanām ir iestājušies par pārnozaru sadarbību, taču partijai ir šaubas, vai to varēs īstenot, izveidojot ministru biedru amatus.
“Manuprāt, tas neuzlabos nozaru sadarbību. Tai ir jābūt citai institūcijai, kas koordinē pārnozaru jautājumus, piemēram, to varētu darīt Ministru prezidenta biedrs vai īpašu uzdevumu ministrs,” uzskata K. Briškens.
Koalīcijai vairākuma nav arī Ārlietu komisijā, kā arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un Nacionālās drošības komisijā.
Pēc valdības apstiprināšanas vairāk nekā desmit deputāti aizies strādāt uz valdību, bet viņu vietā nāks nākamie kandidāti. Līdz ar to var mainīties arī atsevišķu komisiju skaitliskais sastāvs.
Tagad lielā mērā frakcijas ir respektējušas savu deputātu intereses, piemēram, Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī Tautsaimniecības komisijā koalīcijas frakcijām ir septiņi deputāti katrā, bet opozīcijai – tikai četri katrā komisijā.
