Putinam var nākties atvirzīt spēkus no Ukrainas, jo paša valstī draud sākties čečenu ierosināts pilsoņu karš 181
Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu saskarties ar vēl vienu kara fronti, šoreiz savā teritorijā, jo čečenu bataljons gatavojas otrajai ofensīvai pret Maskavu, sacījis brīvprātīgo kaujas spēku Ukrainā pārstāvis, ziņo “FOX News”.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī brīvprātīgie čečenu spēki pievienojās cīņai, lai atbalstītu Kijivu. Viņos jau ilgstoši veidojies naids ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Putinu.
“Mēs zinām ienaidnieka pozīcijas, zinām, kur atrodas Krievijas militārās bāzes,” šeiha Mansura bataljona pārstāvis Islams Belokijevs sacījis videoziņojumā, kuru šonedēļ ieguva “Fox News Digital”. Minētajā video viņš paziņojis par plānu atkal cīnīties par Čečenijas neatkarību.
Čečenu pretestība Krievijas varai ir gadsimtiem sena, un aicinājumi cīnīties par neatkarību sākās vairāk nekā pirms 30 gadiem – pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā.
Plaša autonomija Čečenijai tika piešķirta saskaņā ar miera līgumu, ko parakstīja toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins pēc tam, kad republiku no 1994. līdz 1996. gadam izpostīja brutāls karš.
Tomēr nicinājums pret Putinu un desmit gadu karš sākās pēc tam, kad viņš anulēja līgumu un sāka nāvējošu militāru kampaņu 1999. gadā pēc tam, kad toreizējais prezidents Boriss Jeļcins viņu iecēla par premjerministru.
Vismaz divi brīvprātīgie čečenu bataljoni, kuru vidū ir gan pirmā, gan otrā Čečenijas kara veterāni, šobrīd Ukrainā ir paņēmuši ieročus, lai cīnītos pret Krieviju, tostarp šeiha Mansura bataljons un Džohara Dudajeva bataljons.
Abas grupas ir skaļi nosodījušas Čečenijas Republikas līderi Ramzanu Kadirovu, kuru Putins iecēla šajā amatā 2007. gadā un kurš ir brutāli atbalstījis viņa kara centienus pret Ukrainu.
Šeiha Mansura bataljona pārstāvis sacīja, ka pretošanās grupa ir sadalījusi Čečeniju trīs sektoros un apgalvoja, ka viņi sākuši strādāt ar vietējiem iedzīvotājiem, “lai atklātu ienaidnieka karaspēka pārvietošanos, transporta veidus, bruņojuma veidus, karaspēka skaitu un ieroču daudzumu. ”
Krievijas eksperte un bijusī izlūkdienesta virsniece Krievijas doktrīnās un Aizsardzības izlūkošanas aģentūras (DIA) stratēģijā Rebeka Koflere sacījusi, ka tā varētu kalpot kā stratēģija, lai novērstu Putina kara centienus Ukrainā.
“Iespēja, ka viņi izmantos Putina spēkus Ukrainā, lai apliecinātu savu neatkarību, ir ļoti ticama,” viņa skaidroja.
