Putins iedzīts stūrī, Kremļa rezerves izsmeltas? Slaidiņš brīdina neļauties pārliekam optimismam 0
fundamentālu
Krievija arvien vairāk tuvojas brīdim, kad Kremlim būs jāizdara fundamentāla izvēle – samazināt savus militāros plānus vai arī radikāli palielināt prasības gan ekonomikai, gan sabiedrībai. Tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norādīja NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
Pēc viņa teiktā, tieši šajā kontekstā izskan versijas par iespējamām pārmaiņām Krievijas valdībā. “Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc izskan runas, ka Andrejs Belousovs nākotnē varētu kļūt arī par Krievijas premjeru,” norādīja Slaidiņš.
Viņš uzsvēra, ka gadījumā, ja Kremlis izvēlēsies turpināt kara kursu, iespējami arī daudz radikālāki soļi.
“Ja tiek izvēlēts karš, iespējama jauna mobilizācija, robežu slēgšana un pilnīga ekonomikas militarizācija, kas daudzējādā ziņā atgādinātu padomju laiku pieeju,”
sacīja majors.
Lai gan Krievijas amatpersonas publiski turpina apgalvot, ka jauna mobilizācija nav nepieciešama, Slaidiņš atgādina – juridiskie instrumenti šādam solim joprojām pastāv. “2022. gadā izveidotais tiesiskais regulējums nav demontēts. Tas nozīmē, ka šis instruments sistēmā joprojām ir saglabāts kā iespēja.”
Pēc viņa domām, mobilizācija būtu ļoti riskants lēmums gan sociālajā, gan administratīvajā ziņā, tomēr situācija frontē var piespiest Kremli pie tā atgriezties. “Ja Putina uzsāktā speciālā militārā operācija turpinās ievilkties un fronte prasīs arvien vairāk resursu, jautājums par mobilizāciju atkal kļūs aktuāls – vai tā būs daļēja vai vispārēja.”
Slaidiņš uzsvēra, ka
nepieciešamais mehānisms jau sen ir sagatavots. “Mēs jau par to esam runājuši – mehānisms ir izstrādāts, atliek tikai nospiest pogu un to iedarbināt.”
No pārlieka optimisma vajadzētu atturēties
Komentējot Ukrainas veiksmīgos triecienus pa objektiem Krievijas teritorijā, majors aicināja nesteigties ar secinājumiem, ka tas automātiski piespiedīs Vladimiru Putinu meklēt mieru. “Šobrīd izskan optimistiski paziņojumi, ka Ukrainas spēja turpināt triecienus Krievijas teritorijā varētu piespiest Putinu noslēgt pamieru. Tomēr no šāda optimisma vajadzētu atturēties.”
Viņš norādīja, ka joprojām nav skaidrs, cik ilgi Ukraina spēs saglabāt pašreizējās priekšrocības un kā rīkosies Kremlis situācijā, kad spiediens pieaugs.
“Joprojām ir jautājums, cik ilgi saglabāsies Ukrainas priekšrocības un cik bīstams var kļūt stūrī iedzīts Krievijas diktators.”
Slaidiņš pievērsās arī politiskajām norisēm Eiropā, uzsverot, ka diplomātiskā situācija Putinam kļūst arvien sarežģītāka. Kremlis zaudē sev labvēlīgus spēkus Eiropas politikā, kas līdz šim kavējuši atbalstu Ukrainai. “Kremlis pēc Orbāna ir palicis bez viena no saviem uzticamākajiem sabiedrotajiem Eiropā, un šķēršļi Eiropas finansējumam Ukrainai kļūst arvien mazāki.”
Vienlaikus majors uzskata, ka runas par Krievijas gatavošanos Trešajam pasaules karam ir pārspīlētas.
“Visticamāk, Kremlis negatavojas Trešajam pasaules karam. Drīzāk tas cer, ka militāra iebiedēšana liks Eiropas valstīm samazināt atbalstu Ukrainai
vai atturēs tās no atbalsta Ukrainas triecieniem pa Krievijas teritoriju.”
Tomēr viņš atzina, ka NATO aprindās joprojām tiek apspriesti dažādi iespējamie Krievijas rīcības scenāriji. “Daļa NATO amatpersonu baidās, ka Putins varētu sarīkot nelielu militāru konfliktu, piemēram, īslaicīgi okupēt kādu teritoriju un pēc tam ātri izvest karaspēku, cenšoties diskreditēt NATO un demonstrēt, ka ASV atbalsts Eiropai ir vājinājies.”
Noslēgumā Slaidiņš uzsvēra, ka arī šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. “Tas joprojām ir maz ticams scenārijs, taču
jāatceras, ka Putins ir ieguldījis pārāk daudz Ukrainas karā, lai viegli samierinātos ar neveiksmi. Ar to ir jārēķinās.”
