“Ar tādu tautiņu vieglāk manipulēt – lai sēž uz krāsns, dzer šņabi un uzkož lokus!” Slaidiņš atklāj, kas šobrīd notiek Krievijas augstskolās 0
Krievijā turpinās pārmaiņas augstākās izglītības sistēmā, kuras arvien vairāk tiek pakārtotas valsts un militārajām vajadzībām, tā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norādīja NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.
“Kremlis uz augstāko izglītību ieguvušajiem Krievijas pilsoņiem skatās ļoti interesanti. Pārāk gudri – tas nav labi,” ironizēja Slaidiņš. Viņš norādīja, ka šāda attieksme sakņojas vēl padomju laika domāšanā, kur par īsto darbu tika uzskatīts fizisks darbs, nevis akadēmiskā izglītība.
“Ar krievu tautiņu jau vieglāk manipulēt. Gudrinieki tur nav vajadzīgi – lai sēž uz krāsns, dzer šņabi, uzkož lokus, un viss ir kārtībā,” sacīja majors.
Pēc viņa teiktā, Krievijas amatpersonas šobrīd atklāti runā par nepieciešamību reformēt studentu vidi, samazinot studentu skaitu un orientējot augstāko izglītību uz valstij nepieciešamajām profesijām.
Krievijas vicepremjers Dmitrijs Černišenko jau iezīmējis divus prioritārus virzienus. Pirmkārt, lielākā daļa no aptuveni 620 000 valsts finansēto studiju vietu tiks novirzītas inženierzinātņu un tehniskajām specialitātēm.
Otrkārt, pieaugs tā dēvētās speciālās militārās operācijas dalībnieku un viņu bērnu īpatsvars augstskolās, kur viņi varēs iestāties ar atvieglotiem nosacījumiem. “Pārējiem būs jāmaksā. Cenas jau ir cēlušās,” piebilda Slaidiņš.
Viņš uzsvēra, ka Krievijā pakāpeniski tiek demontēta augstākās izglītības sistēma, kas izveidojās deviņdesmitajos un divtūkstošo gadu sākumā.
Par vēl vienu būtisku soli Slaidiņš nosauca Krievijas atteikšanos no Boloņas procesa. Valstī vairs netiks piemērota sistēma, kas nodrošina augstākās izglītības kvalifikāciju salīdzināmību Eiropā un studentu mobilitāti starp augstskolām. “Galvenais ir vervēt karam. Augstskolas vairs nav tik svarīgas,” rezumēja majors.
