Putins jāpiespiež piekrist mieram 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ritot 25. dienai, kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, Krievijas karaspēks turpina Ukrainas pilsētu bombardēšanu, bet tam nav izdevies gūt stratēģiskus panākumus. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma savas mājas bijuši spiesti pamest aptuveni desmit miljoni cilvēku jeb vairāk nekā ceturtā daļa valsts iedzīvotāju, vakar paziņojis ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos.
ASV amatpersonas apliecinājušas raidsabiedrībai CNN, ka Krievija Ukrainā pagājušajā nedēļā izmantojusi hiperskaņas raķetes, norādot, ka tas ir pirmais zināmais gadījums, kad šādi ieroči lietoti kaujas apstākļos.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka ar hiperskaņas raķetēm “Kinžal” iznīcinājusi munīcijas noliktavu Ukrainas rietumos, Ivanofrankivskas apgabala Deļatinas ciemā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodēvējis šīs raķetes par “ideālu ieroci”.
Hiperskaņas raķetes lido ar ātrumu, kas vismaz piecas reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Atšķirībā no ballistiskajām raķetēm tās pārvietojas pa zemu trajektoriju un lidojumā var mainīt virzienu, tāpēc ir grūti pārtveramas.
Sūta algotņus Zelenska nogalināšanai
Nepārtrauktās apšaudes dēļ glābējiem nav izdevies attīrīt no gruvešiem ieeju patvertnē zem Mariupoles teātra ēkas, kur patvērumu meklējuši vairāki simti cilvēku. Nedēļas nogalē Mariupolē sabombardēta mākslas skola un zem drupām aprakti cilvēki. Krievijas armijas artilērijas apšaudē Harkivā iznīcinātas simtiem daudzstāvu ēku. Krievijas iebrucēji turpina pilsētas dzīvojamā fonda un infrastruktūras iznīcināšanu.
Vairākās Krievijas armijas vienībās briest neapmierinātība ar uzbrukumiem pilsētu dzīvojamiem rajoniem, tāpēc okupētajās Doneckas apgabala teritorijās, pārkāpjot starptautiskās tiesības, izsludināta kārtējā “mobilizācija”, maksimālo iesaucamo vecumu paaugstinot līdz 65 gadiem.
Kā ziņo “Radio Brīvība”, atsaucoties uz Ukrainas Drošības dienesta informāciju, čečenu bruņotās vienības, tā dēvētie kadirovieši, no Ukrainas atgriezušies Čečenijā. Čečenijas vietvaldis Ramzans Kadirovs, kurš 13. martā publiskotajā videoierakstā apgalvoja, ka atrodoties Ukrainā, patiesībā Ukrainā nav bijis, norāda Ukrainas pretizlūkošanas dienests.
Kadirovieši no Kijivas apgabala izvesti uz Baltkrieviju, bet no turienes nogādāti Čečenijā. Marta sākumā tika vēstīts, ka kadirovieši nogalinājuši vairākus Zaporižjas atomelektrostacijas darbiniekus.
Ukrainā ieradusies vēl viena Krievijas algotņu grupa, kuras mērķis ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nogalināšana, liecina Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija. Algotņi saistīti ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošo uzņēmēju Jevgēņiju Prigožinu, kas, kā tiek uzskatīts, finansē Krievijas algotņu grupu “Vagner”.
Algotņu mērķis ir Zelenskis, prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks, Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs un citas augstu stāvošas Ukrainas amatpersonas. Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkdienests piebilst, ka atentātu organizēšana pret Ukrainas pirmajām personām ir Krievijas stratēģijas sastāvdaļa.
Aicina Šveices bankas pārtraukt darbību Krievijā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Šveices bankas un uzņēmumus, to vidū pārtikas koncernu “Nestle”, pārtraukt darbību Krievijā.
“Šie uzņēmumi darbojas Krievijā, lai gan mūsu bērni mirst un mūsu pilsētas tiek iznīcinātas, un cilvēki Mariupolē ir bez pārtikas, bez ūdens, bez elektrības, tiek bombardēti,” sacīja Zelenskis, videoformātā uzrunājot Ukrainas atbalsta mītiņu pie Šveices parlamenta valsts galvaspilsētā Bernē, kurā bija sapulcējušies tūkstošiem cilvēku.
Ukrainas prezidents arī mudināja iesaldēt Krievijas elites līdzekļus Šveices bankās.
“Šo karu izraisījušo cilvēku nauda ir jūsu bankās. Palīdziet pret to cīnīties,” teica Zelenskis. Viņš arī aicināja atņemt Krievijas oligarhiem nekustamos īpašumus Šveicē.
Francijas varasiestādes iesaldējušas Krievijas Centrālās bankas līdzekļus 22 miljardu eiro apmērā, pavēstījis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs. Arestēti sankciju sarakstā iekļauto fizisko personu rēķini un īpašumi. Lemērs piebildis, ka nekustamo īpašumu arests nenozīmē to atsavināšanu par labu valstij. Mērķis ir neļaut to īpašniekiem īpašumus pārdot vai tos izmantot peļņas gūšanai, norādījis ministrs.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tālruņa sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu atzinis, ka “miera sarunas nav vienkāršas, bet nepieciešamas, jo runa ir par cilvēku dzīvībām”.
“Mēs runājām par mūsu sadarbību, miera meklējumiem, par mūsu teritoriju atbrīvošanu,” viņš teica. Pēc viņa vārdiem, “Ukraina ir vienmēr meklējusi mierīgu risinājumu, jo mēs skaitām katru kritušo. Mums katrs cilvēks ir augstākā vērtība.”
Putins izvirza priekšnosacījumus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Erdoganu izvirzījis vairākus priekšnosacījumus, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pavēstījis Turcijas prezidenta preses sekretārs Ibrahims Kalins. Putins paziņojis, ka ir jāatrisina vairāki faktori, pirms var notikt jebkādas sarunas valsts vadītāju līmenī, sacīja Kalins.
“Pirmkārt, Ukrainas neitralitāte, respektīvi, atteikšanās no iestāšanās NATO. Otrkārt, atbruņošanās un abpusējas drošības garantijas Austrijas modeļa kontekstā. Treškārt, process, kuru Krievijas puse dēvē par “denacifikāciju”, šķēršļu noņemšana plašai krievu valodas lietošanai Ukrainā. Tiek uzskatīts, ka pirmajos četros punktos ir kaut kāds progress notiekošajās sarunās, bet pāragri runāt par pilnīgu vienošanos,” sacīja Kalins.
Viņš piebilda, ka Putins izvirzījis vēl divas prasības, kas ir paši sarežģītākie jautājumi – Krimas aneksijas un divu Donbasa “republiku” atzīšana. Kalins norādīja, ka šie divi jautājumi ir nepieņemamas prasības Ukrainai un starptautiskajai sabiedrībai.
Nekādus kompromisus uz Ukrainas rēķina
Ukrainas bijušais prezidents Petro Porošenko aicinājis Eiropas valstis apvienot spēkus, lai piespiestu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu piekrist mieram, bet vienlaikus brīdinājis nepiekāpties un neuzticēties viņam.
“Esmu pārliecināts, ka sarunas vienmēr jāturpina, un diplomātiski soļi karadarbības apturēšanai ir tieši tas, kas mums pašlaik vajadzīgs. Taču man ir daži ieteikumi sarunvedējiem,” viņš sacīja intervijā Francijas raidsabiedrībai BFMTV.
“Pirmais ieteikums – nekādus kompromisus uz Ukrainas rēķina, jo tā būtu vājuma izpausme, bet vājumu Putins ļoti labi prot izmantot,” teica Porošenko. “Otrais ieteikums – neuzticieties Putinam. Viņš ne reizi nav pildījis tās saistības, ko uzņēmusies Krievija vai viņš pats. Mums jābūt stipriem un jāpiespiež Putinu piekrist mieram,” piebildis bijušais prezidents.
“Gribu uzsvērt – tie, kuri domā, ka Ukrainā pašlaik norisinās parasts karš, dziļi maldās. Putina uzbrukums atomelektrostacijām nozīmē, ka kodoldraudu elements jau pastāv. Kodolpiesārņojums nepazīst robežas un viegli tiek tām pāri – arī NATO valstu robežām, un te [alianses līguma] piekto pantu vairs nevarēs likt lietā,” viņš brīdinājis.
“Ja Putins neapstāsies, ja Putins neatvilks karaspēku, jums jānosaka bargākas sankcijas. Jāpalielina militārā palīdzība Ukrainai, jāstiprina Ukrainas bruņotie spēki, un tieši ar šādu mehānismu palīdzību jāaptur Putins kā agresors,” uzsvēris Porošenko.
Lielākā daļa ukraiņu uzskata par nepieņemamu pagaidu pamiera parakstīšanu ar Krieviju bez Krievijas karaspēka izvešanas no Ukrainas, liecina aptauja. Pret šādu soli iebilst 89% aptaujāto.
