Rinkēvičs aicina Latvijas tiesībsargus nesēdēt rokas klēpī salikušiem un izpētīt Epstīna failu informāciju 0
Latvijas tiesībsragiem būtu jāizpēta notiesātā ASV dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna failu informācija, kur Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām, pirmdien intervijā LTV “Rīta panorāmai” sprieda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pēc politiķa vārdiem, Latvijas tiesībsargiem būtu jāizpēta atklātībai nodotā informācija, lai izvērtētu, vai mūsu iestādēm būtu kaut kā jāreaģē. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka virkne notikumu un sarakšu ir tik veca, ka jau būtu iestājies noilgums saukšanai pie atbildības.
Pēc Rinkēviča rīcībā esošās informācijas, Latvijas atbildīgās iestādes pagaidām nav saņēmušas tiesiskās palīdzības lūgumus no ASV, lai sniegtu kādu papildus informāciju no mūsu valsts.
Jebkurā gadījumā nav labi, ka Latvijas iedzīvotāji, iespējams, tikuši ļaunprātīgi izmantoti, Epstīna failu informāciju vērtēja politiķis.
Kā ziņots, 2026. gada janvāra izskaņā publiskotajos notiesātā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna lietas jaunākajos materiālos Latvija figurē kā viena no iespējamām nepilngadīgu meiteņu vervēšanas vietām, vēstīja LTV.
Latvija dokumentos dažādā kontekstā minēta vairāk nekā 500 reižu, Rīga – vairāk nekā 800. Publiskotajos failos minēti vairāku latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi, kā arī atklājas Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes.
Latvijas vārds pirmoreiz minēts 2001. gadā, kad Epstīna sabiedrotā apspriež uzaicinājumu apmeklēt Latviju it kā no tā laika premjera. Anonīms sūtītājs 2001. gadā raksta, ka saņēmis personīgu uzaicinājumu no Latvijas premjera apmeklēt valsti un apsveicināties. Vēstulē vaicāts, vai Latvijā makšķerē. 2001. gadā premjers bija Andris Bērziņš.
Kādreizējais premjers Bērziņš LTV noliedza, ka būtu aicinājis Epstīnu apmeklēt Latviju, bet portālam “Delfi” Bērziņš sacīja, ka ar konkrētajā sarakstē piesaukto makšķerēšanu nekad nav nodarbojies.
Kā vēsta LTV, lielākā daļa Latvijas ierakstu Epstīna lietas materiālos datēti ar 2007. gadu. Tajos minēti vairāki latviešu modeļu un aģentūru vārdi, kas liek nojaust, ka aģentūras varētu būt viens no galvenajiem Epstīna loka saskares punktiem ar latvietēm. Daudzajos Latvijas ierakstos atrodamas latviešu meiteņu pases, aviobiļetes uz un no Rīgas, Rīgas viesnīcu rezervācijas – visvairāk bijusi iecienīta “Grand Palace Hotel”, kas parādās 67 ierakstos, dažādu dāvanu sūtījumi, arī personiskas sarakstes starp Epstīnu un latviešu meitenēm.
Viens no tuvākajiem Epstīna sabiedrotajiem ārvalstu modeļu aģentūru aģents Žans Luks Brunels vairākus gadus bijis žūrijā modeļu aģentūras “Natalie” rīkotajā modeļu konkursā “Baltic Beauty”, kurā piedalījās meitenes vecumā no 14 gadiem. Raidījums “de facto” 2011. gadā ziņoja, ka notiek izmeklēšana par to, ka Brunels Epstīnam varētu būt piegādājis nepilngadīgas meitenes. Tolaik “Natalie” aģentūras vadītājs Ēriks Meisāns, kurš minēts arī sarakstē, raidījumam noliedza, ka būtu to zinājis.
Jau ziņots, ka ASV Tieslietu ministrija janvārī publiskoja vēl vismaz trīs miljonus Epstīna lietas lappušu. Publiskoti arī vairāk nekā 2000 video un 180 000 attēlu.
Epstīns tika apsūdzēts vairāku desmitu nepilngadīgu meiteņu seksuālā izmantošanā un cilvēku tirdzniecībā seksuālas izmantošanas nolūkā. Tiesu tā arī nesagaidījis, viņš izdarīja pašnāvību federālajā aizturēšanas centrā Ņujorkā 2019. gada augustā dienu pēc tam, kad tika publiskoti dokumenti, kas dod plašāku ieskatu viņa vadītajā seksuālo pakalpojumu tirdzniecības tīklā laikā no 2002. gada līdz 2005. gadam.
Pakļaujoties republikāņu politiskajam spiedienam, Tramps pagājušā gada novembrī parakstīja likumprojektu, kas Tieslietu ministrijai deva 30 dienas, lai publiskotu lielāko daļu ar Epstīnu saistīto lietu.
Tieslietu ministrija pēc tam, kad bija nokavējusi 19. decembra termiņu, kurā bija jāpublisko visi dokumenti, paziņoja, ka uzticējusi simtiem juristu pārskatīt dokumentus, lai noteiktu, kas ir jārediģē, lai aizsargātu seksuālās vardarbības upuru identitāti un neapdraudētu notiekošo izmeklēšanu.
Pārbaudāmo dokumentu skaits ir pieaudzis līdz aptuveni sešiem miljoniem, ieskaitot kopijas, norādīja ministrija.
Pirms Ziemassvētkiem Tieslietu ministrija publicēja tūkstošiem dokumentu, arī fotogrāfijas, interviju stenogrammas, zvanu žurnālus un citus materiālus. Daudzi no tiem jau bija publiski pieejami vai arī bija stipri rediģēti.
