Debates Saeimā 5
Debatēs par šo jautājumu Saeimā deputāte Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka kategoriski nepiekrīt tam, ko raksta likumprojekta iesniedzēji – ka, mācoties lauku skolās, bērniem būtu sliktāki pedagogi un sliktāki mācību apstākļi. “Es zinu ļoti daudzas [tā] sauktās mazās skolas ar pietiekami lielu piepildījumu, kuros pedagogi strādā daudz kvalitatīvāk, kur vidusskolas izglītība ir labāka par tuvumā esošās ģimnāzijas izglītību, kur bērni ir daudz spējīgāki, daudz vairāk uzvar olimpiādēs, ir daudzpusīgāki, kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka pedagogs viņam var veltīt daudz vairāk sava individuālā laika, daudz vairāk īpašas uzmanības,” skaidroja politiķe.
Sudraba norādīja, ka tā kā uzstāšanās laikā Saeimā kāds vienmēr redz kaut kādas intrigas un interešu pārstāvniecību, tad deputāte vēlas norādīt, ka, paužot šo viedokli, pārstāv vismaz 50 vidusskolu novados un pilsētās intereses.
Deputāts Juris Viļums (LRA) sacīja, ka piekrīt tam, ka ļoti svarīga ir izglītības kvalitāte un, iespējams, varētu piekrist, ka “varbūt patiešām būtu jāslēdz” tās skolas, kur ir palikuši tikai daži skolēni, lai gan attiecīgās pašvaldības ietiepīgi turas pie šo skolu saglabāšanas. Taču ne vienmēr aritmētiski vienkāršota rēķināšana, ka, piemēram, 10 bērni pietiek klasē, bet deviņi ir par maz, ir labākais lēmums, pauda parlamentārietis.
Savukārt deputāte Ilze Viņķele (V) aicināja atbalstīt likumprojektu un neatkāpties no tā, ko Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam – līdz simtgadei tikt pie skolu tīkla, kas bērniem garantē kvalitatīvu izglītību. “Un tas nozīmē arī noteiktu skolu izmēru un arī vidusskolu izmēru,” skaidroja politiķe.
“Mazliet skumji par to, ka mēs neredzam aiz tām trim priedēm mežu. (..) Un mēs neatceramies arī to, ko mēs paši esam uzdevuši Ministru kabinetam (MK), proti, Ilgtspējīgas attīstības komisija bija sagatavojusi uzdevumu MK sagatavot optimālu skolu tīklu, ietverot gan bērnu izvadāšanas iespējas, ārpusskolas nodarbību iespējas, paturot prātā tādu skolu kartējumu, lai tas nodrošinātu bērniem jebkurā Latvijas vietā kvalitatīvu izglītību,” norādīja politiķe.
Debatēs izskanēja atšķirīgi viedokļi par Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir noteikts skolēnu skaits vidusskolas klasēs. Par attiecīgo MK noteikumu atsevišķām normām Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu par to atbilstību valsts pamatlikumam.
