Foto: Antonio Guillem/SHUTTERSTOCK

Top likums kredītu procentu likmju samazināšanai – bankas draud pārtraukt kreditēšanu 53

Pēdējā pusotra gada laikā Latvijas iedzīvotāju dzīve kļuvusi daudz dārgāka. Pērn piedzīvota strauja energoresursu sadārdzināšanās, tai sekoja pārtikas cenu krīze; tagad kārta hipotekāro kredītu maksājumiem. Saeimas deputāti šonedēļ uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt likumu, kas piespiestu bankas samazināt procentu likmes uz pusi. Uz tik drastiskām metodēm kredītiestādes atbild ar draudiem pārtraukt kreditēšanu vispār.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts?
TV24
“Viss ir slikti!” Krievijas karavīrs raudot dalās ar notiekošo frontē
“Kad esi ko parādā VID, atgādinājumi nāk nemitīgi, bet, ja esi strādājošs pensionārs, neviens neatgādina…” Iveta par pensionāru iespējām saņemt pārrēķinu
Lasīt citas ziņas

2022. gada sākumā Eiropā sākās straujš inflācijas kāpums. Latvijā tā savā pīķī sasniedza 22%. Gada vidū Eiropas Centrālā banka ķērās pie inflācijas apkarošanas. Tā palielināja starpbanku procentu likmi, kas vairākus gadus bija nulle un pat negatīvs skaitlis. Kopš tā brīža ECB desmit sanāksmēs pēc kārtas lēmusi likmi pacelt. Pēdējā reize bija pagājušajā nedēļā. Starpbanku likme EURIBOR sasniedz jau 4%.

ANDRIS LĀRIŅŠ SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropas Centrālās bankas galvenais uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti un viņu mērķis ir inflācija 2% gadā. Ņemot vērā to, ka saistībā gan ar Covid pandēmijas izbeigšanos, saistībā arī ar karu Ukrainā, kur bija energoresursu cenu jautājums, bija ļoti straujš cenu lēciens, Centrālajai bankai nācās bremzēt cenu kāpumu. Rezultātā kā blakus parādība šiem pasākumiem ir mazāks pieprasījums pēc kredītiem, jo ja kredīti ir dārgāki, daļa kredītņēmēju pārdomā un nogaida, tas nozīmē mazāku pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem un tas nozīmē beigās ekonomikas bremzēšanos, kas ir kā nenovēršama blakus parādība šādos gadījumos.

Vēlamais efekts ir panākts – inflācija Eiropā krīt, bet līdz mērķim – 2% – tai vēl jātiek. Arī pēc tam ECB kādu laiku likmes turēs augstas, lai pārliecinātos, ka, piemēram, algu pieauguma ietekmē inflācija nesāk kāpt. Šādas politikas mērķis ir palēnināt naudas ieplūšanu ekonomikā, atturot cilvēkus no aizņemšanās. Taču eiro valūtas starpbanku likmes – EURIBOR – palielināšana ietekmē arī iepriekš izsniegtos kredītus.

Cilvēki sociālajos tīklos dalās, kā tas ietekmē viņu mājsaimniecības. Piemēram, Inesei iepriekš ikmēneša maksājums par privātmājas hipotekāro kredītu bija 560 eiro, bet tagad 820 eiro, turklāt no summas tikai 180 eiro nonāk pamatsummas dzēšanai. Mārtiņam procentu maksājums no 188 eiro pieaudzis līdz 492.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopotajiem datiem šādas izmaiņas esot retums. Lielākajai daļai kredītņēmēju pieaugums nepārsniedz 100 eiro. Bet tiem, kam pieaugums ir liels, bankas piedāvā restrukturēt aizdevumu.

ANDRIS LĀRIŅŠ SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs

Kas ir pozitīvi salīdzinājumā ar iepriekšējo krīzi, finanšu sektors ir spēcīgāks un tas varētu būt atbalstošs grūtā situācijā, nevis tā kā tas pats bija jāglābj iepriekšējā krīzē.

Problēmas skalu arī , protams, ir jāskatās. Ja mēs runājam par to, ka Latvijā ir vairāk nekā 800 000 strādājošo, tad hipotekāro kredītu tirgū ir iesaistīti aptuveni 124 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir gan kredītņēmēji, gan galvotāji. Tie ir 15% no strādājošajiem. Kopējā ekonomikā tas nav sāpīgākais jautājums šobrīd, bet tas ir viegli diskutējams jautājums, jo nevienam nepatīk dārgāka nauda. Tas skar visus kredītņēmējus, bet ne visiem situācija ir vienāda. Līdz ar to mērķēts pabalsts un sinhronizēta komunikācija ar sabiedrību būtu tas, ko varētu vēlēties.

Politiķus banku solījumi neapmierina. Iedzīvotāji sūdzas, ka banku pieprasītās komisijas par līguma grozījumiem ir lielākas nekā ieguvums no tiem.

EURIBOR pieaugums ievērojami palielina banku ienākumus, un arī peļņu. Visticamāk, jau nākamgad to apliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas valsts budžetā ienesīs papildu 140 miljonus eiro.

Taču kredītņēmēji no tā savos maciņos nekādu labumu neredzēs, tāpēc politiķi nolēmuši bankas piespiest samazināt procentu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Reklāma
Reklāma

JĀNIS REIRS Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

Vidēji valstīs sākotnējais riska procents ir 0,8, 0,9, 1%; mums sākas ar 1,5%. Tālāk situācija ir tāda, ka dažas komercbankas ir ieviesušas valsts risku – 0,4% -, kuram nav vispār pamatojuma. Mēs sastāvam visās drošības un starptautiskajās organizācijās – OECD, Eiropas Savienība, NATO.

EDGARS PASTARS Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks

Banka nevar tā pateikt: procentu likme būs tik, es tā izdomāju. Ir modeļi, kas ir saskaņoti, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, kādi kritēriji tiek ņemti vērā, nosakot bankas pievienoto procentu likmi, kā vispār jāceno kredīti.

Banku aizdevumu likmju piedāvājumu sagatavo pati banka un iesniedz saskaņošanai Frankfurtē. Latvijas Bankas prezidents, kurš ir arī Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis, apgalvo, ka riska komponentes aprēķins nav uzspiests no regulatora puses. Tā ir pašu banku politika.

MĀRTIŅŠ KAZĀKS Latvijas Bankas prezidents

NP: Vai tā ir taisnība un vai šīs – pat vēl augstākas likmes nekā citur – nāk no Eiropas Centrālās bankas?

Tas nav vienīgais faktors. Protams, tur ir zināmas atskaņas no 2008. gada krīzes, un tas iet arī riska modeļos iekšā. Mūsu analīze rāda, ka ir gadījumi, kad tirgus joprojām ir fragmentēts, ka konkurence ir nepietiekama, un tas arī ļauj šādas pievienotās likmes uzturēt. Viennozīmīgi, ka šie riska modeļi ir viens no faktoriem. Galu galā Latvijas ekonomika arī risku pusē ir būtiski mainījusies. Mēs esam daļa no Eirozonas, kas nozīmē, ka finanšu plūsmas arī krīzes situācijās ir vieglāk pieejamas nekā tas bija, piemēram 2008. gada krīzes laikā.

“Trekno gadu” kredītu burbuļa laikā bankām nebija pieejams kredītreģistrs, kurā pārbaudīt, vai klientam nav vēl kādi citi aizņēmumi. Daudz vārgāks bija gan regulējums, lielāka – pašu banku riska apetīte. Tagad tas viss ir mainījies, un pašas bankas neuzņemas teju nekādus riskus. Lielākajai daļai visu hipotekāro kredītu ir valsts uzņēmuma “Altum” izsniegtas garantijas.

ULDIS RUTKASTE Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

Situācija ir tāda, ka bankas pašas nevēlas uzņemties risku. Risks, kas ir komercbanku bilancēs, ir starp zemākajiem visā Eiropas Savienībā. Banku klientu maksātspēja cauri visām krīzēm ir bijusi ļoti laba, nav pasliktinājusies, bet bankas šos kredītus ceno tā it kā šie klienti būtu ļoti riskanti.

Bankas politiķu pēkšņo spiedienu samazināt likmes sauc par populismu, kas iet pret Eiropas Centrālās bankas politiku. To ieskatā neko jaunu nav jāievieš, jo kredītiestādēm jau ir instrumenti, lai palīdzētu saviem klientiem.

Līdz vasaras beigām interese restrukturēt kredītus bija maza. Augustā un septembrī iesniegumu skaits strauji audzis, bet tikai neliela daļa parakstījusi līguma grozījumus. Kavēšanās varētu būt saistīta ar to, ka izmaiņas kredītā nozīmē negatīvu ierakstu Kredītreģistrā. To varētu labot, nosakot izņēmumu, ka EURIBOR krīzes pārstrukturēšana nesabojā kredītvēsturi. Līdzīgs izņēmums attiecās arī uz Covid laika atliktajiem maksājumiem.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija vēlas izlēmīgāku rīcību. Tā šonedēļ uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt jaunu likumu, ar kuru uz diviem gadiem banku procentu likmes samazinātu uz pusi.

JĀNIS REIRS Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (Jaunā Vienotība)

Kā mēs atceramies, mums uz leju bija tā – kad bija negatīvs, bankas uzturēja nulles procentu nevis negatīvo, bet tad, kad ir uz augšu, tad pa pilnu programmu to visu dara. Tā, sakrājoties pusprocentiņiem un procentiņiem, arī veidojas vislielākā likme Eiropas Savienībā.

EDGARS PASTARS Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks

Mēs varam mēģināt šādu riskantu soli iet, bet vairāk mēs tam redzam negatīvas nekā pozitīvas sekas, turklāt ilgtermiņā. Ja mums ir viens vai divi gadi, kuri ir jāpārdzīvo ar augstākām likmēm, iespējams, var atrast labāku risinājumu, kas nerada šādu ietekmi.

Līdzīgu soli jau spērusi Polija, kur aizdevumiem četrus mēnešus gadā nebūs jāmaksā procentu likmes. Citur vienošanās ar bankām notikušas labprātīgi, piemēram, Grieķijā kredītiestādes labprātīgi savas likmes samazinājušas par 0,2%. Latvijas situācijā tik mazs samazinājums gan neatstātu jūtamu ietekmi.

EDGARS PASTARS Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks


Jebkura konstruktīva sadarbība ir iespējama tad, kad nav kliegšanas un populisma. Šobrīd tas, ko bieži vien var just diskusijās, ka ir paaugstināti toņi un vēlme vispār nerunāt. Un to īpaši var just no politiķu puses – ne visu, bet vairāku.

MĀRTIŅŠ KAZĀKS Latvijas Bankas prezidents

Banku rīcība līdz šim ir bijusi samērā negribīga, samērā kūtra, līdz ar to, manuprāt, administratīvi risinājumi, par ko pašlaik banku peļņas nodokļa ieviešana, kas ir paliekošs un permanents risinājums, un vēl citi risinājumu, manuprāt, ir ļoti adekvāti.

Nesen Rīgā uz tikšanos ar Latvijas Banku ieradās Latvijā strādājošo Skandināvu banku akcionāru pārstāvji. Taču arī tad abām pusēm vienai otru pārliecināt neesot izdevies.


MĀRTIŅŠ KAZĀKS Latvijas Bankas prezidents

NP: Vai šāda tikšanās ir notikusi un kāda ir viņu nostāja?

Šādas tikšanās notiek regulāri, pēdējo mēnešu laikā ir bijušas tikšanās arī ar īpašnieku pārstāvjiem, tieši skaidrojot šo situāciju par banku konkurenci un gaidot agresīvāku šo banku iesaisti šo problēmu risināšanā.

Ja Saeima nolems piespiedu kārtā regulēt banku kredītu cenas, tad Finanšu asociācija brīdina, ka daļa kredītiestāžu pārtrauks izsniegt jaunus aizdevumus, bet dažas var nolemt tirgu pamest vispār.

EDGARS PASTARS Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks

Ja valstij ir ieskats, ka peļņa ir apliekama ar nodokli vairāk, tad tā to apliek ar nodokli, un tas ir vieds, kā regulēt šos instrumentus kapitālismā un demokrātiskā sabiedrībā, nevis regulējot cenas veikalā.

ULDIS RUTKASTE Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

Es šādus draudus neuztvertu nopietni. Galu beigās latviešiem ir tāds teiciens: zārks jau nevar palikt tukšā. Ja kāds aizies, tad kāds atnāks vai pārpirks kapitāla daļas. Es teiktu, ka šis jautājums pašlaik nav aktuāls.

Eiropas Komisija uzstāj, ka atbalstam jābūt mērķtiecīgam, proti, tiem, kas tiešām nonākuši grūtībās, nevis visiem. Latvija saņēmusi kritiku par Covid laika atbalstiem un sagaidāms, ka Brisele aizrādīs arī par energoresursu kompensācijām. Attiecībā uz EURIBOR krīzi aplēsts, ka tā smagi skars aptuveno 10% no visiem kredītņēmējiem. Intervijā uzreiz pēc tikšanās ar Eiropas komisāru darba un sociālo lietu jautājumos finanšu ministrs uzsver, ka jāpalīdz tieši tiem, kas nonākuši grūtībās.

ARVILS AŠERADENS Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība)

Mēs meklējam mehānismu, kā varētu palīdzēt tieši šiem cilvēkiem, tad tas būtu mērķēts. Atbalsts tiem, kas ir nonākuši patiesā, objektīvā krīzē.

Šādam atbalstam Finanšu ministrija piedāvā nākamā gada budžetā rezervēt 12 miljonus eiro no naudas, ko iekasēs no banku peļņas nodokļa. Šo naudu Finanšu ministrija grib nodot “Altum”.

ARVILS AŠERADENS Finanšu ministrs (Jaunā Vienotība)

Tajā brīdī, kad kredītņēmējs ir nonācis krīzes situācijā, viņš saņemt “Altum” garantiju, kas ļauj bankai paturēt viņu kā optimālu klientu.

Finanšu ministrs un Latvijas Banka uzskata, ka jāizvēlas tas risinājums, kas radīs mazākos tiesvedību un finanšu riskus, kā arī ļaus kreditēšanai atjaunoties pēc krīzes.

Šonedēļ pēc Ministru kabineta rīkojuma izveidota darba grupa, kas piedāvās savu risinājumu, kā palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Valdošais noskaņojums liecina, ka Reira vadībā Saeimā topošajam radikālajam risinājumam plaša atbalsta nebūs. Taču tas var mainīties, jo eksperti neizslēdz, ka šoziem stagnācija var pāraugt recesijā. Tādā gadījumā pieaugs arī sabiedrības spiediens.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.