Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Timurs Subhankulovs

Sagatavoti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji. Uzskaitām, kādi varianti tiek izskatīti 84

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Daži jūtas kā no ķēdes norāvušies, citi otru reizi uz tā paša grābekļa neuzkāps. Es… nekad nevēlos tur atgriezties” – Līnas stāsts par tikšanu prom no krīzes centra 14
Kokteilis
VIDEO. Iemīļotais aktieris Andris Keišs benzīntankā piedzīvojis smieklīgu “tikšanos” pats ar savu balsi 8
Skolas direktora viedoklis par skolotāju apdāvināšanu mācību gada noslēgumā: “Sabiedrība ir morāli slima ar šīm dāvanām un pateicībām”
Lasīt citas ziņas

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā – 670 eiro un trešajā – 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro – 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro – 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro – 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Otrais scenārijs, kuru iesūtījusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku IIN likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,5% jeb mīnus 257,7 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 14% jeb mīnus 379,6 miljoni eiro.

Otrajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā – 670 eiro un trešajā – 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 12 000 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 12 000 līdz 33 600 eiro gadā – 26%, ienākumiem no 33 600 līdz 78 100 – 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro – 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Trešais scenārijs paredz fiksētā neapliekamā minimuma ieviešanu pakāpeniski piecos gados un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,3% jeb mīnus 88,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 24,5% jeb mīnus 663,5 miljoni eiro.

Trešajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 540 eiro, otrajā gadā – 580 eiro, trešajā – 620 eiro, ceturtajā – 650 eiro un piektajā – 690 eiro. IIN 20% likmes piemērošanas slieksnis pirmajā gadā paredzēts gada ienākumiem līdz 22 800 eiro, 26% likme – ienākumiem no 22 800 līdz 78 100 eiro, bet ienākumiem virs 78 100 eiro – 34% likme. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt ienākumu sliekšņus.

Reklāma
Reklāma

Ceturtais scenārijs paredz diferencētu neapliekamo minimumu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 2,5% jeb mīnus 67,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 6,5% jeb mīnus 176,5 miljoni eiro.

Ceturtajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā – 660 eiro, bet trešajā – 700 eiro. IIN 20% likmes piemērošanas slieksnis pirmajā gadā paredzēts gada ienākumiem līdz 22 800 eiro, 26% likme – ienākumiem no 22 800 līdz 78 100 eiro, bet ienākumiem virs 78 100 eiro – 34% likme. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt ienākumu sliekšņus.

Savukārt LBAS iesūtītais piektais scenārijs paredz diferencētu neapliekamo minimumu un IIN otrās likmes paaugstināšanu, vienlaicīgi paaugstinot IIN piemērošanas sliekšņus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 5,4% jeb mīnus 146,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 10,5% jeb mīnus 295,6 miljoni eiro.

Piektajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā – 660 eiro, bet trešajā – 700 eiro. IIN 20% likmes piemērošanas slieksnis pirmajā gadā paredzēts gada ienākumiem līdz 27 600 eiro, 26% likme – ienākumiem no 27 600 līdz 78 100 eiro, bet ienākumiem virs 78 100 eiro – 34% likme. Nākamajos gados ienākumu sliekšņus nav paredzēts mainīt.

Sestais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pārējos rādītājus saglabājot nemainīgus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,3% jeb mīnus 89,7 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 23,5% jeb mīnus 636,1 miljons eiro.

Sestajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā – 520 eiro, trešajā – 550 eiro, ceturtajā – 570 eiro, bet piektajā – 610 eiro.

Septītais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,3% jeb mīnus 88,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 24,9% jeb mīnus 673,5 miljoni eiro.

Septītajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā – 520 eiro, trešajā – 540 eiro, ceturtajā – 560 eiro, bet piektajā – 590 eiro. Savukārt IIN 20% likmes slieksnis paredzēts gada ienākumiem līdz 21 600 eiro, 23% likme – ienākumiem no 21 600 līdz 78 100 eiro, bet 31% likme – ienākumiem virs 78 100 eiro. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt 20% likmes ienākumu slieksni.

Astotais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pārējos rādītājus saglabājot nemainīgus. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,7% jeb mīnus 100,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 16,9% jeb mīnus 456,5 miljoni eiro.

Astotajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums jau no pirmā gada paredzēts 500 eiro, bet minimālais pakāpeniski tiek paaugstināts no 100 eiro līdz 500 eiro.

Devītais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu 500 eiro apmērā ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,6% jeb mīnus 124,9 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 21,7% jeb mīnus 586,6 miljoni eiro.

Devītajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums jau no pirmā gada paredzēts 500 eiro, bet minimālais pakāpeniski tiek paaugstināts no 100 eiro līdz 500 eiro. Savukārt IIN 20% likmes slieksnis paredzēts gada ienākumiem līdz 24 000 eiro, 23% likme – ienākumiem no 24 000 līdz 78 100 eiro, bet 31% likme – ienākumiem virs 78 100 eiro. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt 20% likmes ienākumu slieksni līdz 48 000 eiro.

Desmitais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pakāpeniski sasniedzot 70% no minimālās algas, pārējos rādītājus nemainot. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 3,6% jeb mīnus 96,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 28% jeb mīnus 756,9 miljoni eiro.

Desmitajā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā – 550 eiro, trešajā – 600 eiro, ceturtajā – 650 eiro, bet piektajā – 690 eiro. Savukārt minimālais diferencētais neapliekamais minimums piecos gados tiek paaugstināts no 100 eiro līdz 690 eiro.

Vienpadsmito scenāriju ieteikusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā, pakāpeniski sasniedzot 70% no minimālās algas, un paaugstināt IIN piemērošanas slieksni. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 113,8 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 29,6% jeb mīnus 801,7 miljoni eiro.

Vienpadsmitajā scenārijā scenārijā maksimālais diferencētais neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 500 eiro, otrajā gadā – 550 eiro, trešajā – 600 eiro, ceturtajā – 650 eiro, bet piektajā – 690 eiro. Savukārt IIN 20% likmes slieksnis paredzēts gada ienākumiem līdz 22 800 eiro, 23% likme – ienākumiem no 22 800 līdz 78 100 eiro, bet 31% likme – ienākumiem virs 78 100 eiro. Nākamajos gados iecerēts paaugstināt 20% likmes ienākumu slieksni līdz 26 400 eiro.

Divpadsmito scenāriju ir rosinājusi Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) – fiksētu neapliekamo minimumu pirmajā gadā noteikt 500 eiro un noteikt vienu IIN likmi 25% apmērā, atceļot solidaritātes nodokli. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 5,6% jeb mīnus 150,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 14% jeb mīnus 379,3 miljoni eiro.

Divpadsmitajā scenārijā trīs gadu laikā neapliekamo minimumu plānots paaugstināt līdz 600 eiro – pirmajā gadā 500 eiro, otrajā – 550 eiro, bet trešajā gadā – 600 eiro.

Arī trīspadsmito scenāriju ieteikusi FICIL – fiksētu neapliekamo minimumu pirmajā gadā noteikt 500 eiro un noteikt vienu IIN likmi 25% apmērā, saglabājot solidaritātes nodokli. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 2,7% jeb mīnus 74,2 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,8% jeb mīnus 265,8 miljoni eiro.

Trīspadsmitajā scenārijā trīs gadu laikā neapliekamo minimumu plānots paaugstināt līdz 600 eiro – pirmajā gadā 500 eiro, otrajā – 550 eiro, bet trešajā gadā – 600 eiro. Savukārt ienākumiem virs 78 100 eiro rosināts samazināt IIN likmi no 31% uz 29%.

Četrpadsmitais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu pirmajā gadā noteikt 500 eiro un pakāpeniski sasniegt 80% no minimālās algas, ja pārējie rādītāji nemainās. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 14% jeb mīnus 379,7 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 25,9% jeb mīnus 700,2 miljoni eiro.

Četrpadsmitajā scenārijā neapliekamo minimumu pirmajā gadā plānots noteikt 500 eiro apmērā, otrajā gadā – 600 eiro, bet trešajā gadā – 700 eiro apmērā. IIN un solidaritātes nodokļa piemērošanu – sliekšņi un apmēri – netiek mainīti.

Savukārt piecpadsmitais scenārijs paredz fiksētu neapliekamo minimumu ieviest pakāpeniski trijos gados, vienlaicīgi paaugstinot IIN otro likmi, saglabājot solidaritātes nodokli, bet līdzšinējo IIN daļu 10 procentpunktu apmērā pārvirzīt veselības aprūpes finansēšanai. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 7,7% jeb mīnus 208,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 23,2% jeb mīnus 628,3 miljoni eiro.

Piecpadsmitajā scenārijā maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu pirmajā gadā plānots noteikt 620 eiro apmērā, otrajā gadā – 670 eiro, bet trešajā gadā – 720 eiro. – IIN 20% likmes piemērošanas slieksni paredzēts noteikt ienākumiem līdz 24 000 eiro gadā, bet lielākiem ienākumiem piemērot 25% likmi.

Izvērtējumā ir iekļauti un arī darba grupas sēžu laikā tika analizēti būtiskākie darbaspēku un nodarbinātību ietekmējošie rādītāji, piemēram, iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, produktivitāte pa nozarēm, vidējais atalgojuma līmenis, darba algas struktūra, darbaspēka nodokļu slogs un tā ietekme uz konkurētspēju reģionā, brīvās darbavietas valstī, valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumi, piemērotie iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi un citi.

Kopā ar sadarbības partneriem diskutēts arī par veselības rādītājiem un sociālo apdrošināšanu darbaspēka izmaksu kontekstā, kā arī par nevienlīdzības un nabadzības rādītājiem un to ietekmējošiem faktoriem. Analīze ietver arī šo rādītāju salīdzinājumu Baltijas valstīs, Polijā un vidēji Eiropas Savienībā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka koalīcijas partiju izveidotā nodokļu darba grupa, balstoties uz politisko un sociālo partneru piedāvātajiem darbaspēka nodokļu attīstības scenārijiem, ir veikusi padziļinātu izmaiņu analīzi un izstrādājusi potenciālos scenārijus darbaspēka nodokļu izmaiņām.

Ašeradena ieskatā ir radīts labs darba materiāls tālākajai lēmumu pieņemšanai.

“Darba devēju vēlme harmonizēt Baltijas darbaspēka nodokļus ir labi saprotama. Tomēr jārēķinās, ka darbaspēka nodokļu sloga izlīdzināšana prasa ievērojamus līdzekļus. Vai to varam atļauties šobrīd, rādīs jaunākās nodokļu ieņēmumu prognozes. Jūnijā par iespējamiem darbaspēka nodokļu izmaiņu scenārijiem plānojam panākt vienošanos darba grupā, ņemot vērā valsts makroekeonomiskos attīstības scenārijus,” skaidro Ašeradens.

Ziņojumā apkopoti sadarbības partneru definētie galvenie mērķi – darbaspēka izmaksu konkurētspējas nodrošināšana Baltijas reģionā, darbaspēka nodokļu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanas sistēmas vienkāršošana, kopējā nodarbināto skaita palielināšana (mērķgrupas), darbaspēka pieejamības palielināšana caur mobilitātes veicināšanu, rīcībā esošo ienākumu palielināšana (nevienlīdzības mazināšana), ilgtspējas nodrošināšana.

Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem. Tajā vēl turpinās darbs pie iespējamiem kompensējošiem pasākumiem, kas būs svarīgi, pieņemot lēmumu par apstiprināšanai virzāmo priekšlikumu.

Priekšlikumu izstrādes gaitā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tostarp LDDK, LBAS, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, FICIL un citiem.

Izvērtējums un uz tā pamata pieņemtie tālākie lēmumi tiks iekļauti vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.