Strādājošie no Spānijas, uzrādot pasi, 4. janvārī dodas strādāt uz Gibraltāru, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvā, bet izņēmuma kārtā paliek ES Šengenas zonā.
Strādājošie no Spānijas, uzrādot pasi, 4. janvārī dodas strādāt uz Gibraltāru, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvā, bet izņēmuma kārtā paliek ES Šengenas zonā.
Foto A Carrasco Ragel/EPA/SCANPIX/LETA

Uz robežas var apturēt un liegt iebraukšanu. Vai tagad izdevīgi doties peļņā uz Lielbritāniju? 4

Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Lai arī Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes (AK) tirdzniecības līgums ir atrisinājis virkni sasāpējušu jautājumu, tomēr daudz kas vēl miglā tīts un arī parastiem cilvēkiem dzīve nu kļuvusi daudz grūtāka.

Sākot ar to, ka studēt un strādāt uz AK varēs doties tikai ar vīzu, un beidzot ar muitas maksājumiem, par ko pat AK oficiālajā valdības mājaslapā ievietots paziņojums, ka informācija neatbilst patiesībai un tiks mainīta.
CITI ŠOBRĪD LASA

Karaliskā pasta informācija atšķiras no pašu uzrādītā avota britu nodokļu inspekcijā, un arī breksita sadaļa Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā drīzumā tiks aktualizēta atbilstoši jaunajam tirdzniecības līgumam.

Tādēļ šoreiz vairāk par to, kas skaidrāks – kā tikt pie darba vīzas.

Kam vajag darba vīzu?

Nepārtraukti tiek atgādināts, ka jaunajam rezidenta statusam – “presettled” vai “settled” atkarībā no valstī nodzīvotā laika – var pieteikties līdz 30. jūnijam. Ja tas nebūs izdarīts, tad eiropietis AK atradīsies nelegāli un var tikt izsūtīts.

Jāatgādina, ka jauno statusu vajag nokārtot arī maziem bērniem, ja viņiem nav AK pilsonības, savukārt tiem, kuriem ir vecā “Permanent Resident Card”, to nepieciešams apmainīt pret jauno statusu.

Ir arī daži izņēmumi, taču jebkurā gadījumā labāk lieku reizi pārliecināties, vai visi dokumenti kārtībā nekā, kļūt par nelegālo imigrantu.

Tie, kuri kādreiz strādājuši AK un atgriezušies Latvijā, diemžēl jauno rezidenta statusu dabūt nevarēs, jo obligāts nosacījums ir atrasties valstī pusgadu pirms breksita, kas ir 2020. gada 31. decembris.

Savukārt tie, kuriem jaunais rezidenta statuss piešķirts, var droši turpināt dzīvot, strādāt, studēt AK. Īpaši labvēlīga sistēma iebraukšanai valstī būs arī rezidentu ģimenes locekļiem, taču par to sīkāk citreiz.

Jāpiebilst, ka, ieceļojot valstī, rezidenta statusa apliecinājums ir pats dokuments, ar ko šis statuss iegūts. Piemēram, pase. Ja pase tiek mainīta, tad par to jāziņo arī britu varasie­stādēm, pretējā gadījumā var izrādīties, ka cilvēks netiek ielaists valstī, jo dati nesakrīt.

Ja apliecinājums ir eID karte, tad jāatceras, ka no 1. oktobra eID karte vairs nebūs derīgs ieceļošanas dokuments AK, taču, ja eID karte ir bijis dokuments, ar kuru iegūts rezidenta statuss, tad nāksies līdzi ņemt gan pasi, gan eID.

Noziedznieki valstī nav vēlami

Vēl būtiski piebilst, ka tūristiem vīzas nevajag, AK var ciemoties līdz pat sešiem mēnešiem gada laikā, taču strādāt nedrīkst.

“Tas statuss jums diemžēl nedos iespējas strādāt, mācīties, izmantot medicīnisko aprūpi. Jums būs tiesības šeit paciemoties, kā tūristam apskatīt Lielbritāniju. Bet jums nebūs atļaujas šeit strādāt un dzīvot pa­tstāvīgi,” skaidro imigrācijas juriste Daiga Bārzdiņa, Londonas juristu biroja “Sterling & Law” darbiniece.

Viņa arī brīdina, ka nedrīkstēs pēkšņi izdomāt – tā, man te iepatikās, eju strādāt nelegāli, jo tad darbinieks riskē ar deportāciju un darba devējs ar tūkstošiem lielu sodu.

“Lielbritānija ir paziņojusi, ka tos cilvēki, kas ir pārkāpuši likumu Latvijā vai citā valstī un ir saņēmuši nosacītu sodu vai ieslodzījumu uz gadu un vairāk, briti nevēlas redzēt pie sevis. Ja jūs iesniegsiet darba vīzas pieteikumu, sodāmība būs jādeklarē, tas būs iemesls atteikt vīzu. Arī tad, ja brauksiet uz Lielbritāniju kā viesis, jūs uz robežas var apturēt un iebraukšanu liegt,” brīdina imigrācijas juriste, kurai šādu un līdzīgu jautājumu risināšana ir ikdiena.

Sarakstā – teju visas iespējamās profesijas

Reklāma
Reklāma

Sākotnēji jaunā imigrācijas sistēma bija ieplānota visai skarba, ļaujot iebraukt valstī tikai augstu kvalificētiem un labi apmaksātiem viesstrādniekiem.

Taču uzņēmēji protestēja, un britu Iekšlietu ministrijai nācās nolaisties uz zemes, saprotot, ka paliks bez santehniķiem un celtniekiem. Tā nu profesiju saraksts papildināts ar teju visām iespējamajām specialitātēm, der ne tikai universitātes izglītība, bet arī koledža, tehnikums vai pat vidējā speciālā izglītība, ja vien tā atbilst veicamajam darbam.

Iebraukt drīkstēs celtnieki, galdnieki, krāsotāji, santehniķi, fermeri, skolotāji, klavierskaņotāji, šuvēji, kurpnieki, konditori, pārdevēji, pavāri, policisti, ugunsdzēsēji, sociālie darbinieki, arī mūziķi, dejotāji un mākslinieki.

Visu veidu medicīnas darbinieki, zinātnieki, programmētāji, dažādi menedžeri un vadītāji. Apkopēja sarakstos nebija, taču diez vai šādam darbam iespējama profesionālā kvalifikācija. Toties sarakstā ir atkritumu utilizēšanas un pārstrādes centru menedžeri.

Obligāta prasība ir alga, kam jābūt vai nu 25 500 mārciņu gadā (28 240 EUR) vai arī jāatbilst nākamā darba devēja minimālajai algai attiecīgajā profesijā atkarībā no tā, kura summa ir augstāka.

Piemēram, ja minimālā alga profesijā ir 30 000 mārciņu gadā (33 224 EUR), tad viesstrādnieka algai jābūt 30 000. Taču ir izņēmumi, kad plānotā alga drīkst būt mazāka par 25 500. Viens no izņēmumiem ir profesija no steidzami nepieciešamo profesiju saraksta (“shortage occupations”), tādā gadījumā alga var būt 80% no standarta likmes, piemēram, arheologiem – 20 720 gadā (22 946 EUR).

Arī darba devējam jāsaņem īpašs sponsora sertifikāts, ko izdod britu Iekšlietu ministrija – “Home Office”. Darba piedāvājumam jābūt apstiprinātam, pirms tiek iesniegts pieteikums darba vīzai.

Vīzas kārotājam jāmāk arī angļu valoda B1 līmenī. Eksāmenā rakstība netiek pārbaudīta, nepieciešams izvēlēties tēmu, par ko runāt, turklāt paredzēts, ka līdzi var ņemt lapu ar stāstījuma plānu.

Pēc tam ir jāvar atbildēt uz eksaminētāja jautājumiem. Šī raksta autorei arī nācās likt B1 eksāmenu, piesakoties pilsonībai, un jāatzīst, ka eksāmens ir izcili viegls, tiem, kuri ir spējīgi brīvi sarunāties angliski, gatavošanās nav nepieciešama vispār. Kā jau visur, arī šeit ir izņēmumi, piemēram, ja studēts angļu valodā, tad iespējams, ka derēs universitātes diploms.

Izmaksas – vairāki tūkstoši

Viens no nepatīkamākajiem momentiem ir maksa par vīzas pieteikumu un veselības apdrošināšana.

Standarta pieteikuma maksa ir no 610 mārciņām (675 EUR) līdz pat 1408 (1559 EUR), tas atkarīgs no individuālās situācijas. Ja profesija ir steidzami nepieciešamo profesiju sarakstā, tad maksa var būt mazāka.

Veselības apdrošināšana ir 624 mārciņas (691 EUR) gadā, taču vēl jāspēj uzrādīt, ka vīzas ieguvējs spēs sevi uzturēt, tādēļ bankas kontā jābūt vismaz 1270 mārciņām (1406 EUR). Taču kā jau visam arī šeit ir izņēmumi, kas izskaidroti britu valdības oficiālajā mājaslapā www.gov.uk/skilled-worker-visa.

Darba vīzu var iegūt uz pieciem gadiem, pēc tam to var pagarināt tik reižu, cik vien grib, ja vien kvalificējas.

Visu var nokārtot, ja vien grib!

Tā uzskata uzņēmējs Miks Vizbulis, viens no darbā iekārtošanas aģentūras “Amber Staff Ltd” īpašniekiem: “Darba apjoms turpina pieaugt, un darbaspēks būs nepieciešams, tā trūkst jau šobrīd. No ES valstīm turpināsies kvalificētu darbinieku iekārtošana darbā.

Nekvalificētiem darba meklētājiem diemžēl šobrīd nebūs izdevīgi pārcelties, Lielbritānija vairs nebūs izdevīga, jo būs papildu izmaksas darba vīzas sakārtošanai.

Manuprāt, pirmie divi gadi Lielbritānijā būs ļoti interesanti gan darba devējiem, gan ņēmējiem no ES, kamēr visi visu izpratīs praksē, kā tas strādā. Noteikti uzņēmumi sertificēsies, jo darbaspēks no ES ir ļoti būtisks Lielbritānijas ekonomikā.”

Latvijas autovadītāja apliecība NAV jāmaina

Lai arī Latvijas medijos ir izskanējusi informācija, ka Latvijas autovadītāja apliecība jānomaina trīs gadu laikā pēc pārcelšanās uz AK, tomēr tā nav taisnība.

Sazinoties ar DVLA (britu analogs mūsu CSDD), tika paskaidrots, ka ES izdota autovadītāja apliecība ir derīga tik ilgi, cik uzrādīts uz pašas apliecības. Vienīgais izņēmums ir tad, ja apliecības īpašnieks ir sasniedzis 70 gadu vecumu, tad to nepieciešams atjaunot.

Tāpat sajukums radies arī ar EVAK kartēm. Šobrīd tās ir derīgas arī AK.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.