Britu pilsonības iegūšana ir piņķerīgs process, kas var izmaksāt 2000 eiro. Pieredzes stāsts 6
Ilze Kalve, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Covid-19 pandēmija ieviesusi izmaiņas Apvienotās Karalistes (AK) pilsonības iegūšanas procesā, galvenokārt to pamatīgi aizkavējot.
Lai kļūtu par pilsoni, ne tikai jāizpilda daudzi nosacījumi, bet arī obligāti jāpiedalās pilsonības ceremonijā personīgi, tādēļ kopš pavasara izveidojies pamatīgs sastrēgums, jo ceremonijas atsākušās tikai rudenī.
Līdz nākamā gada 30. jūnijam visiem ES pilsoņiem nepieciešams reģistrēties jaunajam rezidenta statusam. Tas nākotnē dos teju tādas pašas tiesības kā AK pilsoņiem, taču daudzi izvēlas kļūt par AK pilsoņiem, pieļaujot, ka nākotnē likumi varētu mainīties. Pašlaik ir 5104 AK un Latvijas dubultpilsoņi, iespējams, ka visi par dubultpilsonību nav vēl paziņojuši, kā arī daudzi uz pilsonības ceremoniju joprojām gaida.
Jāmaksā ir par visu
AK pilsonības iegūšana ir diezgan piņķerīgs process, kas aizņem gadu vai vairāk, un kopumā var izmaksāt pat virs 2000 eiro.
Jāmaksā ir par visu – par eksāmeniem, par dokumentu un pirkstu nospiedumu skenēšanu, par pieteikuma iesniegšanu, kas maksā visvairāk – šobrīd 1330 sterliņu mārciņas (1455 EUR). Ir daudz kritēriju, kam jāatbilst, turklāt nupat britu valdība pieņēmusi stingrākus noteikumus, kas atsijās tos, kuru pēdējo piecu gadu atrašanās valstī dažādu iemeslu dēļ neatbilst likumiem.
Piemēram, nestrādājošam studentam vai mājsaimniecei teorētiski vajadzētu būt privātajai veselības apdrošināšanai, un, ja tās nav, tad jauno rezidenta statusu iegūt var, bet pilsonību – ne.
Rezidenta statuss neļauj piedalīties parlamenta vēlēšanās, kas gan nebūtu liela bēda, taču atšķirībā no pilsonības rezidenta statusu var pazaudēt, ja pieci gadi nodzīvoti ārpus valsts. Tāpat dažām profesijām pilsonība ir obligāta.
Lielākais bieds – vēstures eksāmens
Vispirms jānoliek divi eksāmeni – vēstures un angļu valodas. Angļu valodas eksāmens ir ikdienas sarunvalodas līmenī, jāspēj pastāstīt par paša izvēlētu tēmu – dzīvesvietu, profesiju, hobiju – jāatbild uz eksaminētāja uzdotajiem jautājumiem. Lai arī eksāmens ir vieglāks par vieglu, tomēr sertifikāts būs derīgs tikai divus gadus.
Toties vēstures eksāmens, kam derīguma termiņa nav, liks pamatīgi pasvīst.
Kad Britānijā parādījās pirmās kristiešu kopienas, 1.–2. gadsimtā vai 4.–5.? Kurš bija pirmais brits, kas ieguva olimpisko medaļu 10 000 metru skrējienā? Kuras divas no četrām dotajām ir AK ārzemju teritorijas? Kad sākās pilsoņu karš – 1598., 1588., 1640., 1642. gadā? Kurā universitātē mācījās Īzaks Ņūtons?
To un daudz ko citu var iegaumēt, izlasot nelielu “Life in the UK” (latv. val. – “Dzīve AK”) grāmatiņu, taču faktu, skaitļu un iepriekš nedzirdētu uzvārdu tur ir tik daudz, ka topošajam pilsonim nākas neskaitāmas reizes apšaubīt savu motivāciju mācīties.
Vēl jo vairāk tādēļ, ka paši briti neatbildētu pareizi pat desmito daļu un pilsonības eksāmenā izgāztos ar troksni.
Tie, kuri vēlas pārbaudīt savas zināšanas, var mēģināt izpildīt kādu no pilsonības testa uzdevumiem, piemēram, “www.lifeintheuktest.net”, kur tie pieejami par brīvu. Jāatbild uz 24 jautājumiem, pareizi jābūt vismaz 18. Izgāšanās gadījumā zaudētas ir 50 mārciņas (55 EUR) un ceļa nauda, jo eksāmenu var kārtot atkal un atkal. Liela daļa nokārtojušo atzīst, ka vislabākais mācīšanās veids ir internetā pieejamie testi, kur jautājumi noformulēti līdzīgi kā īstajā eksāmenā.
Pārpratumi ar valstī nodzīvoto laiku
Britu valdības saitē skaidrojumi par to, kad īsti var pieteikties, ir diezgan sarežģīti, taču visbiežāk būs pieci gadi plus gads pēc rezidenta statusa saņemšanas. Tiem, kuri precējušies ar britu, pietiek ar trīs gadiem, taču rezidenta statuss ir obligāts, bet to savukārt var saņemt tikai pēc pieciem gadiem.
Pilsonības pieteikumā jānorāda personas dati, adreses un darbavietas, ceļojumi ārpus valsts pēdējo piecu (britu laulātajiem – trīs) gadu laikā ar precīziem datumiem, valstīm un iemesliem, turklāt šo piecu gadu laikā nedrīkst uzturēties ārpus valsts ilgāk par 450 dienām.
Jānorāda bijušie un esošie dzīvesbiedri, bērni, arī pieteicēja vecāku dzimšanas dati. Jāatklāj visi vairāk vai mazāk krimināli grēku darbi, pat sodi par ātruma pārsniegšanu. Jāsameklē divi galvotāji, vienam jābūt AK pilsonim un vienam jāpārstāv profesija no īpaša saraksta, kurā minēti tie, kas acīmredzot tiek uzskatīti par īpaši uzticamiem, piemēram, policisti, skolotāji, ārsti, juristi, ugunsdzēsēji. Iesniegums tiek pieņemts tikai pēc 1349 mārciņu (1485 EUR) samaksāšanas, tad jāsavāc vēl kaudze dažādu dokumentu un pierādījumu tam, ka topošais pilsonis tiešām atradies valstī likumīgi.
Darba ņēmējiem tās ir algas lapiņas, pašnodarbinātajiem – gada atskaites nodokļu inspekcijai. Ja jautā britiem, vai viņi cītīgi maksā nodokļus, tad atbilde vienmēr ir “jā”, taču, pajautājot to pašu britu firmās strādājošajiem tautiešiem, atbilde būs pavisam cita.
Ir daudz un dažādu iespēju, kā vairāk vai mazāk legāli norakstīt peļņu, turklāt britu nodokļu inspektori neskries pakaļ katram sīkumam, tādēļ bieži vien pašnodarbinātie maksā mazākos iespējamos nodokļus vai nemaksā nemaz.
Vēl jāuzmanās tiem, kuri saņem pabalstus, jo briti nevēlas jaunus pilsoņus, kuri nākotnē varētu būt slogs sabiedrībai.
Kad samaksāts par klātienes vizīti, dokumentu kopijas pārbaudītas un nodotas, pirkstu nospiedumi noskenēti un topošais pilsonis nofotografēts, sākas atbildes gaidīšana. Ja atbilde negatīva, var atvadīties no savām 1349 mārciņām, tās atmaksātas netiks. Diemžēl ir atteikts arī latviešiem, vismaz vienā gadījumā iemesls bija pabalsti, taču atteikt var vēl daudzu citu iemeslu dēļ.
Haoss ar ceremonijām
Lēmums par pilsonības piešķiršanu parasti tiek saņemts 2–6 mēnešu laikā, taču vēl jāpiedalās pilsonības ceremonijā. Normālos apstākļos tas ir svinīgs pasākums ar skatītājiem, runām un zvēresta došanu, kopīgu himnas dziedāšanu un pilsonības sertifikāta saņemšanu. Tagad, pandēmijas laikā, palikušas tikai pašas nepieciešamākās lietas – uzticības zvērēšana karalienei Elizabetei II un pilsonības sertifikāta saņemšana. Topošajiem pilsoņiem jāievēro Covid-19 drošības nosacījumi, kādi nu tie attiecīgajā pilsētā ir, jāvalkā maskas un jāturas pa gabalu vienam no otra.
Knapi desmit minūtes ilgajā ceremonijā, kurā piedalījās arī šī raksta autore, netika novilkti pat mēteļi, laimīgie jaunie pilsoņi paši paņēma savu sertifikātu no galda un uzreiz devās prom.
Taču citas pašvaldības ceremonijās joprojām atļauj gan fotografēties, gan atskaņo himnu, tiesa, bez līdzdziedāšanas.
Pase pa pastu
Jaunās pases foto var uzņemt pats un augšupielādēt tiešsaistē, arī samaksāt var, neizejot no mājas. Pēc tam, kā ierasts AK, jāsūta divi svarīgākie dokumenti – pilsonības sertifikāts un esošā pase – pa pastu. Vai tiešām dokumenti nekad nepazūd? Protams, pazūd.
Jāatceras, ka Latvijas pilsoņiem jāpaziņo Latvijai par citas valsts pilsonības iegūšanu pašiem, tas nenotiek automātiski, turklāt turpmāk par jebkādām izmaiņām būs jāinformē divas valstis.
Jāatceras arī, ka AK pilsonim ieceļošanas dokuments Anglijā ir AK pase, bet ieceļošanas dokuments Latvijā – Latvijas pase vai eID. Atrodoties AK, dubultpilsonis tiks uzskatīts par AK pilsoni, bet, atrodoties Latvijā, par Latvijas pilsoni. Vai visa šī jezga ir AK pilsonības vērta? Uz to laikam jāatbild katram pašam.
