Sankcijas noslīkušas? Atklāts šokējošs kvantums ar jēlnaftu, ko krievi ik mēnesi eksportē arī caur Baltijas jūru 0
Krievija pa jūru turpina eksportēt aptuveni 22 miljonus tonnu jēlnaftas mēnesī un šī gada septembrī šiem apjomi palielinājās līdz 23 miljoniem tonnu. Atgādinām, ka ēnu flotē šobrīd ir 756 kuģi.
Maršruts galvenokārt ir pa Melno jūru.
“Ne velti ukraiņi te pēdējās dienās ar droniem vairākus kuģus varēja sašaut,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” izsakās Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Maršruti esot daudz un dažādi: apmēram puse izmanto Baltijas jūru, Melno jūru apmēram 25%, Murmansku apmēram 6%.
Kāpēc sankcijas nedarbojas? Jo pārāk vēlu ieviestas – tad apvedceļu ķēdes jau bija sākušas darboties. Krievija ir samazinājusi savu atkarību no dolāra un eiro, izmanto sarežģītas maksājumu shēmas, tostarp bartera, kriptovalūtas un bankas Dienvidaustrumāzijā, un galvenās plūsmas nonāk Ķīnā, Indijā un citās valstīs, kas nav pievienojušās sankcijām.
Par Eiropā joprojām ir “logs”, tankkuģi var šķērsot šaurumus un teritoriālos ūdeņus tranzītā, nepiestājot ostās un neizmantojot ostu pakalpojumus.
Jau ziņots, ka līdz šim noteiktās sankcijas nespēj atturēt Latvijas uzņēmumus no Krievijas ēnu flotes apkalpošanas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums noskaidrojis, ka zem Kipras karoga kuģojošais, bet Latvijā bāzētais tankeris “Zircone” nodarbojas ar kuģu uzpildīšanu. Lielākā daļa tā klientu ir Krievijas ēnu flote. Aizvadītajā nedēļā “Zircone” ienācis Rīgas ostā, lai, iespējams, iegādātos un pildītos ar kuģu degvielu. Tas piestājis pie degvielas naftas produktu vairumtirgotāja SIA “Ovi” naftas produktu termināla.
“Ovi” pārstāvji raidījumam nesniedza informāciju ne par klientiem, ne arī pārkrautajām kravām. Taču publiski pieejamās kuģu datu bāzēs redzams, ka īsajā vizītē Rīgas ostā uz “Zircone” veikta pārbaude, kuras laikā atklāti astoņi drošības defekti. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka kuģi inspicēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārstāvji. Taču nopietni pārkāpumi netika atklāti, un “Zircone” atkal devies jūrā.
Kā raidījumam “Nekā personīga” skaidroja VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine, klasiskā bunkurēšana šobrīd ir atļauta tikai ostas teritorijā. Un tas nozīmē to, ka VID Muitas pārvalde uzrauga jebkuru bunkurēšanas procedūru caur pieteiktajām muitas procedūrām.
“Ja kuģi pārkrauj šos naftas produktus neitrālajos ūdeņos, tas vairs nav Latvijas muitas uzraudzībā, un līdz ar to no mūsu puses eksports ir noformēts un krava jau ir izvesta no Latvijas,” sacīja Kārkliņa-Ādmine.
Atbildīgās iestādes un amatpersonas raidījumam atzina, ka situācija neizskatās labi. Tomēr bunkurēt aizdomīgus kuģus nav aizliegts, tādēļ nav rīku, kā pārtraukt ēnu flotes apkalpošanu.
“Nekā personīga” un citu Baltijas žurnālistu iepriekš izpētītie kuģi “Zircone” un “Rina” ir uzmanīgi, proti, kuģus, ko iekļauj Eiropas vai Amerikas sankciju sarakstos, tie pārstāj apkalpot. Taču saukt tos pie atbildības par citu ierobežojumu neievērošanu nevar, jo bunkurēšanai noteikts izņēmums.
Pagājušajā mēnesī izskanējusi informācija, ka jaunajā sankciju paketē Eiropas Savienība (ES) vērsīsies ne tikai pret pašiem ēnu flotes kuģiem, bet arī to bunkurētājiem. Taču aizliegumi vai sankcijas nesekoja. Kā raidījumam “Nekā personīga” norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV), Eiropā patlaban nav vienprātības par bunkurēšanas aizliegšanu vai ierobežošanu.
Kā ziņots, Baltijas valstīs reģistrēti uzņēmumi, tostarp Latvijā bāzētas kompānijas, nodrošina degvielas piegādes Krievijas tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas turpina eksportēt Krievijas naftu uz trešajām valstīm, liecina TV3 raidījuma “Nekā personīga” un Baltijas žurnālistu kopīgais pētījums.
Krievijas ēnu flote, kas sastāv no simtiem tankkuģu ar neskaidru izcelsmi, tiek izmantota sankciju apiešanai, nogādājot naftu uz Indiju, Ķīnu un citām valstīm. Saskaņā ar ES datiem šajā flotē varētu būt līdz pat sestajai daļai no visiem pasaules naftas pārvadātājiem.
Lietuvas mediju “LRT English” un “15 min”, Igaunijas “Eesti Ekspress” un “Nekā personīga” kopīgajā pētījumā atklāts, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā reģistrēti uzņēmumi ar kuģu “Zircone” un “Rina” palīdzību 2023. un 2024. gadā veikuši gandrīz 300 bunkurēšanas operācijas, apkalpojot 177 tankkuģus. No tiem 159 devušies uz vai no Krievijas ostām, bet vismaz 20 vēlāk iekļauti ES un ASV sankciju sarakstos. Aptuveni trešdaļa apkalpoto kuģu saistīti ar sankcijām pakļautām firmām.
Abi bunkurēšanas kuģi ilgstoši darbojušies ar Latvijas uzņēmuma “Fast Bunkering” zīmolu, kas bija reģistrēts Rīgas ostas teritorijā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā uzņēmums mainījis nosaukumus, adreses un īpašniekus, iespējams, turpinot darbību caur citiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem – “Welton Enterprises” un “Ship Service”. Šo firmu struktūrās iesaistīti uzņēmēji, kas iepriekš darbojās ar Igaunijas kompāniju “NT Bunkering”.
