Vai 2026. gads būs miera gads? Analītiķi iezīmē trīs iespējamos scenārijus Krievijas karam pret Ukrainu 0
2026. gadā Krievijas karš pret Ukrainu varētu izvērsties pēc vairākiem scenārijiem – sākot no ilgstoša strupceļa līdz sarežģītiem miera līgumiem. Analītiķi izvērtē ASV lomu, Krievijas nostāju un riskus Ukrainai.
Amerikāņu vīzija par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu šķiet samērā vienkārša: Kijivai būtu jāpiekrīt atdot daļu teritoriju, kas vairāk nekā desmit gadus bijušas nozīmīgas tās aizsardzībai pret Krieviju.
Pretī Ukrainai tiek piedāvātas Rietumu drošības garantijas – ideja, kas Maskavai nav pieņemama. Vienlaikus abas puses cer uz ekonomiskiem ieguvumiem pēc karadarbības beigām.
Pēc piektdien un sestdien Abū Dabī notikušajām sarunām, kas norisinājās ar ASV starpniecību, ASV amatpersonas ziņoja, ka Krievijas un Ukrainas pārstāvju tikšanās notikusi “optimistiskā, konstruktīvā un pozitīvā atmosfērā”.
Atklājās, ka delegācijas savā komunikācijā demonstrējušas savstarpēju cieņu un pieklājību. Sarunām būtu jāturpinās.
Vienlaikus Krievija turpina raķešu un bezpilota lidaparātu triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, atstājot pilsētas bez elektrības un siltuma.
Rietumu analītiķu ieskatā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav atteicies no saviem stratēģiskajiem mērķiem – pakļaut Ukrainu un vājināt Rietumu pozīcijas Austrumeiropā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, rodas būtisks jautājums: vai ilgākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara tuvojas miera līgumam, vai arī 2026. gads kļūs par vēl vienu nogurdinoša kara posmu, bet ASV diplomātiskie centieni – par vēl vienu kaujas lauku?
Analītiķi iezīmē trīs pamata scenārijus, kā notikumi varētu attīstīties.
Gan karš, gan sarunas turpināsies
Visticamākais scenārijs ir izsīkuma kara turpināšanās paralēli nerezultatīvām sarunām. ASV administrācija norāda, ka Putins varētu piekrist mieram apmaiņā pret pilnīgu kontroli pār Donbasu. Tikmēr Ukraina uz šo scenāriju raugās ar lielu skepsi.
Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zagorodņuks norāda, ka ukraiņi neiebilst pret mieru kā tādu, taču visas Krievijas darbības liecina par vēlmi turpināt karu. Viņaprāt, Donbasa nodošana faktiski nozīmētu “bezmaksas” atlīdzību Maskavai un atspēriena punkta radīšanu jaunai ofensīvai.
Prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt paziņojis, ka jebkādi teritoriāli kompromisi ir iespējami tikai ar reālām drošības garantijām, tostarp Eiropas karaspēka iesaisti un ASV atbalstu. Tomēr Krievija kategoriski noraida jebkādu Rietumu militāro klātbūtni Ukrainā.
Ukrainas armija vājinās
Otrais scenārijs paredz pakāpenisku Ukrainas armijas vājināšanos cilvēkresursu trūkuma dēļ. Gadiem ilgas cīņas, rezervju izsīkums un personāla nogurums varētu piespiest Kijivu piekrist stingriem nosacījumiem, tostarp teritoriālām koncesijām, karaspēka ierobežojumiem un minimālām drošības garantijām.
Eksperti norāda, ka izsīkuma kari bieži tiek zaudēti pēkšņi, nevis pakāpeniski. Tajā pašā laikā šeit nav runa par sabrukumu, bet gan par sarežģītu izvēli starp sliktu un vēl sliktāku scenāriju.
Krievijas problēmas
Trešā iespēja izriet no Krievijas iekšējām problēmām. Tās ekonomikā vērojamas stagnācijas pazīmes, augstās procentu likmes negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību, savukārt sankcijas un uzbrukumi naftas pārstrādes infrastruktūrai samazina budžeta ieņēmumus. Tomēr Kremlis līdz šim nav izrādījis vēlmi mainīt kursu.
Analītiķi uzskata, ka sankciju pastiprināšana un stingrāka to izpilde varētu padarīt karu Maskavai pārāk dārgu. Tikai šādā gadījumā sarunas varētu pāriet no formalitātes uz reālu kompromisu meklējumiem.
Tomēr vairums ukraiņu neuzskata, ka Krievija jau ir sasniegusi šo punktu. Kā norāda Zagorodņuks, Kremlis joprojām uzskata, ka tam ir labāka alternatīva nekā miers, un tikai strauja šīs alternatīvas pasliktināšanās varētu piespiest to mainīt savu nostāju.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
