Ogrē ienāk tirdzniecības milzis: zināms, cik lielas algas sola darbiniekiem
16
Soctīklos ogrēnieši pamanījuši un tālāk dalījušies ar K Senukai sludinājumiem, liekot noprast, ka tirdzniecības milzis K Senukai drīzumā plāno atvērt veikalu arī Ogrē.
Cilvēki komentāros apspriež arī sludinājumos redzamās algas.
Piemēram, veikala vadītājam tiek piedāvāti 2900 eiro. Vakance atrodama šeit.
Darbiniekam tiks uzticēts ndrošināt veikala ikdienas darbības efektivitāti, rentabilitāti un pārdošanas mērķu sasniegšanu. Vadīt, plānot un kontrolēt veikala darbinieku darbu un maiņu grafikus. Nodrošināt augstu klientu apkalpošanas kvalitāti un pozitīvu iepirkšanās pieredzi. Plānot un īstenot pārdošanas stratēģijas, akcijas un sortimenta attīstību. Uzraudzīt preču pieejamību, ekspozīciju un sezonalitāti tirdzniecības zālē. Analizēt veikala darbības rādītājus un veikt uzlabojumus rezultātu sasniegšanai. Plānot un kontrolēt veikala budžetu, izdevumus un krājumus. Organizēt darbinieku atlasi, apmācību, adaptāciju un motivēšanu. Nodrošināt iekšējo procedūru, darba drošības un normatīvo prasību ievērošanu. Risināt ikdienas operatīvos un ar veikala darbību saistītos jautājumus.
Daži komentāros min, ka tā ir ļoti liela alga, cits norāda, ka apmēram 2000 eiro uz rokas veikala vadītājam ir labs atalgojums.
Pēc pieejamiem datiem internetā, veikala vadītāji Latvijā vidēji pelna ap 1 500–2 000 eiro bruto mēnesī, bet realitātē amplitūda ir diezgan plata.
Mazākos veikalos, kas atrodas reģionos cenas svārstās no 1 200–1 500 eiro bruto, savukārt, lielveikalu tīklos Rīgā un Pierīgā tiek ir jau 1 600–2 200 eiro bruto. Pieredzējis vadītājs ar labiem rezultātiem var pelnīt par 2 500 eiro bruto un vēl vairāk.
Tāpat publiski atrodama pārdošanas nodaļas vadītāja vakance, kur norādītā alga ir 1900 eiro bruto. Sludinājums atrodams šeit.
Kā vērtē piedāvātās algas?
Algu jautājumus mums visiem ir aktuāls, tādēļ ekonomists Pēteris Strautiņš iezīmē, par cik procentiem šogad algas vidēji varētu palielināties, kā arī pastāsta vairāk, kas vispār gaidāms darba tirgū.
“Šobrīd visas prognozes par algu pieaugumu 2026. gadā ir apbrīnojami līdzīgas jeb 7% gadā.
Kas varētu nozīmēt, ka tās ir pilnīgi nepareizas, un notiks kaut kas pavisam cits. Ja nopietni, kas var likt realitātei atšķirties no prognozēm? Ir pašsaprotami, ka spēcīga ekonomikas izaugsme var novest pie straujāka algu kāpuma. Šobrīd ir labi nosacījumi gan patēriņa, gan investīciju, gan eksporta kāpumam. Strauji attīstās kreditēšana, eksporta tirgi būs drīzāk spēcīgāki nekā pērn, ES fondi tiek apgūti.
Arī par valsts tērē daudz, tas palielina valsts parādu, kas ir ilglaicīgs risks, bet tūlītēja ietekme uz ekonomiku ir stimulējoša. Vēsturiski algu pieaugums Latvijā ir drīzāk pārsniedzis prognozes. Uzņēmumi nepriecājas par to, ka jāmaksā vairāk, taču dzīve jeb darba tirgus piespiež to darīt.
Ir pašsaprotami, ka iznākums var būt arī pesimistiskāks (no darbinieku viedokļa) par prognozēm, taču ir tiešām grūti uzzīmēt scenāriju, kurā šī atpalikšana būtu ļoti izteikta, teiksim, par diviem procentpunktiem vai vairāk. Algu samazināšanās nav ticams scenārijs, ne naudas izteiksmē jeb tīri skaitliski, ne arī pirktspējas izteiksmē,” viņš norāda.
Cik strauji kāpa algas pērn? Ko varam mācīties no 2025. gada?
“Dati par pirmajiem trim ceturkšņiem rāda, ka algas pērn pieauga par 8%. Nav pamata domāt, ka 4. ceturksnis kaut ko ir nozīmīgi mainījis, bet par to drīz uzzināsim. Dati par algu pieaugumu, kas 2022. gadā sasniedza pat 12%, nereti disonē ar ikdienas pieredzi, radot iebildumus un neticību. Tāpēc ir svarīgi paskaidrot, ko tie nozīmē. Iepriekš sniegtā prognoze nenozīmē, ka cilvēkiem, kas strādā vienā un tajā pašā organizācijā un dara to pašu darbu, alga šogad vidēji pieaugs par 7%. Darba tirgus pakalpojumu uzņēmumu pētījumi mēdz uzrādīt par pāris procentpunktiem lēnāku algu kāpumu. Abi rezultāti ir savā ziņā pareizi. Vidējās algas lielumu ekonomikā ietekmē strukturālās izmaiņas. Cilvēki maina darbavietas nozaru ietvaros un maina nozares. Notiek arī paaudžu maiņa.
Iedomāsimies situāciju – cilvēks, kas ir strādājis kokapstrādes uzņēmumā no galvaspilsētas attālā novadā, saņēmis 1500 eiro mēnesī, aiziet pensijā. Vienlaicīgi viņa meita vai dēls pēc studijām Rīgā sāk darbu programmēšanas uzņēmumā, tātad nozarē, kur vidējā alga ir ap 3500 eiro mēnesī (bruto). Arī šādi notikumi veido algu statistiku.
Vērtē, ka strukturālo pārmaiņu komponente Baltijā veido pāris procentpunktus no vidējo algu kāpuma. Šo neapzinoties, algu statistika var radīt nevajadzīgas domstarpības uzņēmumu un darbinieku starpā. Tāpat neizpratne par to, ka vidējās algas saņēmējs nav vistipiskākais darbinieks. Mediānas alga, kas ir pa vidu visam ienākumu spektram, ir apmēram par piektdaļu zemāka par vidējo algu,” ekonomists min.
Strautiņš arī uzsver, ka darba tirgus ir ļoti lielu pārmaiņu priekšā. “Visi ir dzirdējuši vārdu salikumu “mākslīgais intelekts”. Šogad Financial Times citējuši Londonas mēru Sadiku Khanu, runājot par masveida bezdarba risku viņa pārvaldītajā pilsētā. Ir plašs viedokļu spektrs par to, kāda galu galā būs MI ietekme. Daži eksperti runā par iespējamu darbavietu skaita samazināšanos pat par desmitiem procentu. Citi uzsver to, ka MI var aizstāt atsevišķas funkcijas, bet cilvēku darbs mūsdienās pārsvarā ir dažādu funkciju apvienojums. Vēsturiski tehnoloģiskās revolūcijas ir drīzāk palielinājušas, nevis samazinājušas pieprasījumu pēc cilvēku laika. Taču ir ticami, ka MI uzlabos t.s. zilo apkaklīšu profesiju potenciālu salīdzinājumā ar tīri intelektuālu darbu,” viņš norāda. Līdzīgus datus uzrādījušas arī vietējās aptaujas.
Jau ziņots, ka Latvijā 18% darba devēju nākamo 12 mēnešu laikā plāno samazināt darbinieku skaitu, kas ir trīs reizes vairāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informēja SIA “Alma Career Latvia”, atsaucoties uz veikto aptauju.
Vienlaikus aptaujas dati rāda, ka 26% darba devēju šogad plāno palielināt darbinieku skaitu, bet 23% uzņēmumu norādīts, ka izmaiņas nav plānotas.
“Alma Career Latvia” norāda, ka darbinieku skaita samazināšana visbiežāk saistīta ar uzņēmumu reorganizāciju, darbības efektivitātes uzlabošanu un augstākām prasībām pret darbinieku sniegumu. Tas liecina, ka samazinājumi nav tikai īslaicīga reakcija uz situāciju ekonomikā, bet arī daļa no strukturālām pārmaiņām uzņēmumu iekšienē.
Vienlaikus “Alma Career Latvia” atzīmē, ka tiem uzņēmumiem, kas plāno pieņemt jaunus darbiniekus, galvenais iemesls joprojām ir izaugsme un darba apmēra pieaugums. Tas apliecina, ka darba tirgus šogad attīstīsies nevienmērīgi – kamēr daļa uzņēmumu paplašinās komandas, citos būs vērojama darbinieku skaita optimizācija.
Aptaujas dati arī liecina, ka 47% darba devēju šogad plāno palielināt darbinieku atalgojumu, lielākoties to plānojot mērenu, robežās no 3% līdz 6%. Algu pieauguma galvenais mērķis ir noturēt esošos darbiniekus un mazināt inflācijas ietekmi.
“Alma Career Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa norāda, ka šis gads Latvijas darba tirgū nebūs vienkāršs – algas augs lēnāk, darba devēji kļūs piesardzīgāki, bet konkurence par kvalificētiem darbiniekiem un talantiem saglabāsies augsta, tāpat kā darba ņēmēju cīņa par pievilcīgāko darba devēju vakancēm.
Roziņa atzīmē, ka darbinieku skaita samazinājuma plānu pieaugums skaidri parāda, ka darba devēji kļūst piesardzīgāki, rūpīgi izvērtē izmaksas un efektivitāti, vienlaikus cenšoties saglabāt tos darbiniekus un talantus, kuri ir būtiski uzņēmuma veiksmīgai darbībai.
“Alma Career Latvia” min, ka kopumā darba devēju plāni iezīmē darba tirgu, kurā vienlaikus notiek gan izaugsme, gan optimizācija, taču piesardzība kļūst par dominējošo noskaņojumu.
Darba devēju aptauja norisinājās interneta vidē 2025. gada decembrī, Latvijā kopumā aptaujājot 118 uzņēmumu pārstāvjus no dažādām nozarēm.
Cik liela ir tava alga? Vai esi saskāries ar kādu negodprātīgu rīcību no priekšniecības? Varbūt ķildas ar kolēģiem? Raksti man uz [email protected].
