“Ja ir kārtīga ziema, tad vasarā…” Laika vērotājs Bukšs vērtē, kāds turpinājums varētu būt šī gada ilgstošajam salam
4
Kamēr iepriekšējās ziemas Latvijā bijušas neparasti siltas, šis gads mums draudzīgi atgādina, ka esam taču ziemeļnieki. Pieredzējušais laika vērotājs Vilis Bukšs sarunā ar LA.LV norāda, ka šī ziema, ar pamatīgu salu un sniegu janvārī, tomēr nav nekāds pārsteigums. Vēl vairāk – tās raksturs un zīmes dabā pasaka priekšā, kad gaidāms pavasaris un vai vasara mūs priecēs ar siltu laiku.
Ziema vēl “iekodīsies” – pavasaris nāks pakāpeniski
Pēc laika zīmēm un senču kalendāra Vilis Bukšs uzskata, ka ziema šogad neatkāpsies strauji. Arī februāris vēl saglabās ziemai raksturīgus laika apstākļus, tā vien aicinot cilvēkus baudīt ziemas priekus līdz pēdējam!
“Janvāris vienmēr ir ziemas kodols. Tas katru gadu ir citāds – vai nu siltāks, vai aukstāks. Šogad tas ir īsts, ar salu, un ar to mums jārēķinās,” saka Bukšs.
Viņš atgādina, ka februāra sākumā – ap Meteņiem (6.–8. februāri) – nereti mēdz būt pat ļoti stiprs sals, un arī šogad tas iespējams.
Par to, ka ziema pamatīgi “iekodīsies”, liecināja zīmes jau Zvaigznes dienā, 6.janvārī. “Arī februārī ziema “iekodīsies” un viss turpināsies. Arī martā jārēķinās, ka temperatūras būs svārstīgas. Protams, nebūs tādi aukstumi kā tagad, bet tikai aprīļa otrajā pusē varētu kāds siltums parādīties.”
Viens no aktuālākajiem jautājumiem – kāda laika prognoze gaidāma ap Lieldienām. Bukša prognoze nav iepriecinoša tiem, kas cer uz stabilu pavasari jau martā vai aprīļa sākumā.
“Aprīļa pirmā puse vēl var būt ar salu naktīs un dažādiem nokrišņiem. Dienā var būt plusi, bet naktīs – mīnusi. Arī sniedziņš var uznākt.”
Pēc viņa teiktā, īstais pavasaris varētu ienākt tikai aprīļa otrajā pusē, kad dienā temperatūra varētu sasniegt ap +15 grādiem.
Bukšs uzsver, lai arī pēdējos gados esam pieraduši pie siltām ziemām, mēs esam ziemeļnieki, tāpēc šāda ziema kā šogad nav nekāds brīnums.
“Mums jārēķinās ar to, ka mēs esam ziemeļnieki, ka mūsu mazā zemīte atrodas Ziemeļu pusē. Mums ir jārēķinās ar to, ka periodiski tomēr šāds aukstums uznāk. Līdzīgi bija 2010. gadā, kad arī janvāris bija auksts un turpinājumā bija ļoti laba vasara.”
Tāds periodiskums ik pa laikam vērojams. Pieredzes bagātais laika vērotājs atminas, ka 2013.gada aprīlī vēl slēpojis.
“2013. gada 15. aprīlī es vēl slēpoju. Ziema bija ilga, pēc kuras ļoti strauji nāca pavasaris. Bija lieli pali. Pēc tam arī 2016. gada ziema bija līdzīga. Tas nav nekāds pārsteigums. Cilvēkiem jārēķinās, ka vienu ziemu sniega lāpstu cilāsim vienu, divas reizes, bet citu ziemu – 10, 12 reizes.”
Daudzi satraucas, vai sals nenodara lielu postu dabai – kukaiņiem, putniem un dzīvniekiem. Bukšs mierina: “Lielākā daļa kukaiņu pārziemo zem sniega. Lai tie masveidā izsaltu, būtu vajadzīgi -20 vai -30 grādi bez sniega segas.”
Viņš gan atzīst, ka dabā notiek dabiskā atlase. “Putni un dzīvnieki, kas bija pieraduši pie maigām ziemām, šogad var ciest vairāk. Bet tas ir dabisks process – daba pati regulē līdzsvaru.”
Laba ziema – laba vasara
Pēc senajām laika zīmēm un novērojumiem Vilis Bukšs ir samērā optimistisks par vasaru.
“Ja ir kārtīga ziema, tad vasarā parasti ir kompensācija.”
Viņš īpaši pievērš uzmanību laikam no 20. janvāra līdz 2. februārim – periodam, ko senči uzskatījuši par svarīgu vasaras prognozēšanai.
“Pagaidām visas pazīmes rāda, ka vasara varētu būt laba un ražīga. Visas pazīmes šobrīd liecina, ka pēc Jāņiem vasara kompensēs to, kas neizdevās pagājušajā gadā.”
Pēc Bukša domām, jūlijs un augusts varētu būt īpaši vasarīgi. “Varētu būt karstuma viļņi, pat virs +30 grādiem. Nokrišņi – īslaicīgi, lokāli, ar lietusgāzēm un brāzmainu vēju.”
Savukārt rudens, visticamāk, būs ilgs un tradicionāls, iespējams, ievelkoties līdz pat Ziemassvētkiem.
