Sarkozī cer uz Lepēnas atbalstītāju balsīm 0
Desmit nedēļas pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām pašreizējais valsts galva Nikolā Sarkozī sācis uzrunāt galēji labēji noskaņotos vēlētājus, cerot, ka viņu favorīte Marina Lepēna nespēs panākt savas kandidatūras oficiālo reģistrāciju.
Lai Sarkozī vēlēšanu otrajā kārtā varētu stāties pretī sociālistu kandidātam Fransuā Olandam, kurš šobrīd aptaujās izvirzījies pirmajā vietā, viņam nepieciešams novērst draudus, ko pašreizējam Elizejas pils saimniekam pirmajā kārtā rada Lepēna.
Šobrīd šķiet, ka viņa varētu pārspēt sava tēva un Nacionālās frontes (FN) dibinātāja Žana Lepēna panākumus 2002. gadā, kad viņš sagādāja šoku visai Francijai, iekļūstot prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā. Lai viņa varētu startēt vēlēšanās, Lepēnai jāpārvar procesuālie šķēr-šļi. Katram kandidātam, lai viņš tiktu oficiāli reģistrēts, ir jāsavāc 500 vēlētu pašvaldību amatpersonu paraksti. Neskatoties uz to, ka aptaujās Lepēnai atbalstu izsaka 16 līdz 20 procenti vēlētāju, ir maz tādu pašvaldību mēru vai reģionālo padomju deputātu, kas būtu gatavi uzņemties politisko risku, saistot sevi ar FN kandidātes kampaņu. Un laika šīs prasības izpildīšanai paliek arvien mazāk. Lepēna apsūdz Sarkozī sazvērestībā, kuras nolūks esot nepielaist FN līderi vēlēšanām. Lepēna paziņojusi, ka viņai šobrīd izdevies savākt nedaudz mazāk kā 350 parakstus, un līdz parakstu vākšanas oficiālajam noslēgumam atlicis vairs nepilns mēnesis.
Neskatoties uz Lepēnas tradicionālo populistisko retoriku, daudzi politiķi un komentētāji piekrīt, ka būtu nedemokrātiski nepielaist vēlēšanām kandidāti ar tik lielu atbalstītāju skaitu. Kā atzīst analītiķi, parakstītāju vārdu publiskā pieejamība kalpo kā atturošs faktors. Lepēna vērsusies arī Konstitucionālajā padomē, norādot, ka parakstītāju vārdiem būtu jāpaliek slēptiem, lai tādējādi pasargātu viņas atbalstītājus no iebaidīšanas vai atriebības. Sagaidāms, ka padome, kas pilda Francijas augstākās tiesu iestādes funkcijas, spriedumu šajā lietā pasludinās 22. februārī.
