NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piedalās pasākumā, kurā iepazīstina ar secinājumiem par “Daesh” (Islāma valsts) informācijas kampaņu un tās ietekmi.
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts piedalās pasākumā, kurā iepazīstina ar secinājumiem par “Daesh” (Islāma valsts) informācijas kampaņu un tās ietekmi.
Foto – LETA

Sārts: NATO klātbūtnes palielināšana ir atbilde uz Krievijas darbībām 0

NATO klātbūtnes palielināšana Austrumeiropā ir atbilde uz to, kā Krievija ir rīkojusies pie Baltijas valstu robežām, kādu uzvedību ir demonstrējusi Ukrainā un Krievijā, intervijā LTV raidījumam teica NATO Izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos direktors Jānis Sārts.

Reklāma
Reklāma
“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 124
Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32
Kokteilis
VIDEO. “Tā ir Rita? Ko tu stāsti!” Lauris Reiniks nosauc attiecību eksperti Ritu Lasmani par bezpajumtnieci
Lasīt citas ziņas

Vienlaikus Sārts norādīja, ka NATO ir daudz dalībvalstu, tāpēc ne vienmēr tiek pieņemti zibenīgi lēmumi. Vienlaikus akumulējoties noteiktai situācijai, seko atbilde, viņš piebilda.

Runājot par Krievijas informācijas aģentūrai “Rossya Segodnya” piederošo mediju “Sputnik”, Sārts akcentēja, ka “Sputnik” nav nekas īpašas ievērības cienīgs; jāstrādā pie tā, lai žurnālisti nebūtu gatavi par lielu naudu sākt strādāt šādā izdevumā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sārts arī uzskata, ka neko jauno no “Sputnik” sagaidīt nevarēs – tiks izplatīti tie paši stāsti, kuri izmantoti līdz šim.

NATO valstu aizsardzības ministri sanāksmē Briselē apstiprināja plānu, kas paredz palielināt militāro klātbūtni alianses austrumos.

Aizsardzības ministrijā (AM) aģentūru BNS informēja, ka sanāksmes laikā netika pārrunāti konkrēti jautājumi par vienību un bruņotu tehniku skaitu. Konkrēti lēmumi par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Eiropas austrumos, tostarp Baltijā, būs jāpieņem Varšavas samitā. Savukārt šobrīd Latvija turpina uzsākto darbu pie uzņemošās valsts atbalsta pilnveidošanas, lai būtu gatava uzņemt sabiedrotos.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc ministru sanāksmes pauda, ka nolūks ir radīt daudznacionālu spēku klātbūtni, kas dos “ļoti spēcīgu signālu” par to, ka alianse ir vienota. “Uzbrukums vienam sabiedrotajam ir uzbrukums visim sabiedrotajiem,” uzsvēra alianses ģenerālsekretārs. Viņš piebildis, ka jebkādas agresijas gadījumā reaģēs visas NATO dalībvalstis.

Pēc NATO amatpersonu neoficiāli teiktā, gaidāms, ka rotācijas kārtībā Baltijas valstīs un Polijā tiks dislocēti vairāki tūkstoši alianses karavīru. Vēstīts arī, ka Lielbritānija paziņojusi, ka nosūtīs savus Jūras spēku kuģus uz Baltijas jūru, lai paplašinātu NATO klātbūtni alianses austrumu pierobežā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.