Depozītu sistēmas pirmā darbības gada laikā pārstrādei nodotas vairāk nekā 8500 tonnas depozīta iepakojuma. “Izklājot šos iepakojumus uz zemes, mēs varētu noklāt aptuveni 436 hektārus, kas ir piecas reizes lielāka platība par Vecrīgu,” tēlaini salīdzina SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Depozītu sistēmas pirmā darbības gada laikā pārstrādei nodotas vairāk nekā 8500 tonnas depozīta iepakojuma. “Izklājot šos iepakojumus uz zemes, mēs varētu noklāt aptuveni 436 hektārus, kas ir piecas reizes lielāka platība par Vecrīgu,” tēlaini salīdzina SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Foto: Karīna Miezāja

Taras automāti – kā sistēma attaisnojusi sevi pirmā gada laikā un ko gaidīt turpmāk? 52

Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
Kokteilis
Lielā Mēness ilūzija – nepalaidiet garām zemeņu pilnmēnesi 22. jūnijā, tas būs īpašs
Lasīt citas ziņas

Lai arī taras depozītu sistēmas pirmais darbības gads nav bijis pavisam bez klupšanas akmeņiem, visas sistēmas darbības nodrošināšanā iesaistītās puses to saista ar iesācēju grūtībām un kopumā uzskata startu par veiksmīgu.”Pirmā gada laikā depozīta sistēma veiksmīgi sākusi savu darbību, uzrādot labus rezultātus,” vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ­(VARAM) pārstāve Jana Jentkus, norādot, ka jau tagad, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijas depozīta sistēmas pieņemšanas vietu pārklājums ir iedzīvotājiem visdraudzīgākais.

“Patlaban kopējais depozīta punktu skaits sasniedzis 1428 punktus, kas nozīmē, ka viens depozīta punkts darbojas uz vidēji 1322 iedzīvotājiem, kamēr Lietuvā viens punkts darbojas uz vidēji 1650 iedzīvotājiem,” skaidro Jentkus.
CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt SIA “Depozīta iepakojuma operators” (“DIO”) informē par gada laikā savākto iepakojuma apjomu. “Depozīta sistēmas pirmā darbības gada laikā (1.02.2022.–31.01.2023.) iedzīvotāji sistēmā nodeva vairāk nekā ceturtdaļmiljardu jeb 250 miljonus tukšo depozīta iepakojumu – tie ir vairāk nekā vidēji 130 sistēmā atgrieztu iepakojumu uz vienu iedzīvotāju,” stāsta SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis. “Savukārt dzērienu ražotāji un importētāji pirmā darbības gada laikā tirgū laiduši 397 miljonus depozīta iepakojuma vienību.”

“DIO” dati liecina, ka izaugsmi piedzīvojusi arī iepakojumu atgriešanas aktivitāte. “Pirmo sešu mēnešu laikā depozīta sistēmā tika nodoti 83,3 miljoni depozīta iepakojumu, bet no 1. augusta līdz 2023. gada 31. janvārim jau divtik – 166,7 miljoni iepakojuma vienību,” norāda “DIO” valdes priekšsēdētājs.

Pieci līderi

“DIO” lielāko sadarbības partneru piecniekā ir tirdzniecības tīkli “Rimi”, “Maxima”, “Mego”, “Lidl” un “Top!”. Depozītu sistēmas operators gan neatklāj konkrētus šo tīklu savākto depozītu apjomus, kā arī nevēlas nosaukt kādu vislielāko. Savukārt “Rimi”, “Maxima” un “Top!”, ko “Latvijas Avīze” uzrunāja šī rak­sta tapšanas gaitā, ir gatavi par saviem sadarbības apmēriem stāstīt arī paši.

Visvairāk taromātu no uzrunātajiem ir “Top!” – 199, tomēr šim veikalu tīklam ir arī salīdzinoši vairāk nelielas platības veikalu, līdz ar to ne visi taromāti ir vienlīdz jaudīgi, tādēļ pēc savāktā depozīta iepakojuma apjoma vairāki citi tīkli bijuši ražīgāki.

“Veikalu tīklā “Top!” ir trīs veidu taromāti,” stāsta “Top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte un piebilst, ka no februāra līdz decembrim “Top!” taromātos savākti pāri par 25 miljoniem depozīta taras vienību.

“Rimi Latvia” ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite atklāj, ka “Rimi” tīklā ir uzstādīti 102 depozīta punkti un ik mēnesi tiek apstrādāti gandrīz septiņi miljoni taras vienību. Tātad gada laikā – vairāk nekā 80 miljoni. Arī “Maxima Latvija” korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā ziņo, ka veikalu tīkla 136 depozīta iepakojuma nodošanas punktos gada laikā iedzīvotāji nodevuši aptuveni tikpat – pāri par 80 miljoniem depozīta iepakojuma vienību.

Jautāju veikaliem, kā gada gaitā mainījies depozīta taras pieņemšanas serviss, un katram ir ko pastāstīt.

“Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā pozitīvi vērtē to, ka depozīta sistēmas ieviešanai bija dots pārejas laiks – līdz 2022. gada 31. jūlijam: “Tieši tas deva iespēju ikvienam no mums pielāgoties jaunajiem paradumiem un ieviest sistēmas darbību mūsu ikdienā – gan tirgotājiem, gan arī ražotājiem un iedzīvotājiem.”

Reklāma
Reklāma

Veikalu tīkla “Top!” pārstāve Ilze Priedīte stāsta, ka, lai spētu maksimāli efektīvi apkalpot klientus un taromāts būtu retāk jātukšo, atsevišķos veikalos, kur to atļāvusi vieta, gada gaitā taromāts ir ticis nomainīts ar lielāku. Savukārt “Rimi Latvia” pārstāve Inga Bite ziņo, ka gada laikā uzņēmums par saviem līdzekļiem ir veicis uzlabojumus taromātu infrastruktūrā, lai atvieglotu darbinieku ērtības taras konteineru iztukšošanā. “Piemēram, esam pielāgojuši rampas,” precizē Bite. “Tāpat esam radījuši vieglāku taras nodošanu loģistikai.”

Pilnveido jaudas

Foto: Karīna Miezāja

Taujāti, kas tiek darīts, lai taromāti tiktu laikus iztukšoti un pircējiem nevajadzētu meklēt taras nodošanas vietu citur, par preventīviem pasākumiem stāsta gan “DIO”, gan veikali.

“Nevar noliegt, ka šajā pārejas laikā ikviens depozīta sistēmas dalībnieks saskārās ar ko pavisam jaunu, piemēram, nodoto depozīta iepakojumu jaudām, it sevišķi pirmajās siltajās vasaras dienās un svētku laikā, kad dzērienu iepakojumu apjomi būtiski palielinājās. Sākotnēji tas bija izaicinājums, līdz taras savākšanas grafiki normalizējās un tika pilnveidota sistēmas darbības norise,” stāsta “Maxima Latvija” pārstāve Laura Bagātā.

Savukārt depozīta sistēmas uzturētāja “DIO” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāsta, ka jau kopš 2022. gada notiek taromātu tīkla optimizēšana un pašlaik tiek strādāts, lai līdz vasarai jeb aktīvās dzērienu lietošanas sezonas sākumam tīkls būtu optimizēts.

“Tirdzniecības vietās, kur pieprasījums pēc iepakojumu nodošanas ir lielāks, tiek uzstādīti jaudīgāki taromāta modeļi, savukārt vietās, kur iepakojumu nodošanas apjomi ir mazāki, nekā tika paredzēts, taromāti tiek nomainīti ar mazākas jaudas modeli, lai vienlaikus mazinātu arī aizņemto platību un patērētās elektrības daudzumu,” skaidro Miks Stūrītis. “Patlaban ir astoņas vietas, kur ir veiktas izmaiņas un esošie taromāti papildināti ar jauniem vai nomainīti ar jaudīgākiem. Plānots, ka izmaiņas tiks veiktas vēl vismaz 20 iepakojumu pieņemšanas vietās.”

Arī veikali mudina “DIO” reaģēt, ja nepieciešamas izmaiņas taromātu sistēmā. “Mums ir monitoringa sistēma, kas ļauj sekot līdzi taromātu noslodzei. Esam identificējuši vietas, kur pēc pircēju plūsmas ir iespēja vēl attīstīt un pievienot papildu taromātu,” stāsta “Rimi” pārstāve Inga Bite. Viņa stāsta, ka “Rimi” tīklā taromāta apkalpošanai tiek algots atsevišķs darbinieks: “Viņa rīcībā ir mobilais tālrunis, kur telefona lietotne ziņo, kad taromāts ir pilns.”

Kā norāda “Rimi” pārstāve, zināmas grūtības rada tas, ka Latvijā depozīta sistēma salīdzinājumā ar citām valstīm tika ieviesta tik vēlu.

“Tas liedza taromātu atrašanos ieplānot tirdzniecības vietās, kamēr tās vēl ir projektā. Taromātus nācās būvēt atsevišķi – būvvalžu atļautās vietās, kas nereti var sarežģīt to iztukšošanu,” atklāj Bite.

Plastmasas piena taru nodot nevarēs

No šī gada 1. janvāra depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi.

“Lai nodrošinātu sekmīgu jauno depozīta produktu ienākšanu tirgū, noteikts pārejas periods līdz 2023. gada 30. jūnijam. Šajā laikā veikalu plauktos atradīsies gan dzērienu iepakojumi ar depozīta zīmi, gan bez tās, un veikalu plaukti ar jaunā tvēruma produktiem piepildīsies pakāpeniski,” skaidro ­VARAM pārstāve Jana Jentkus.

Pēc depozīta sistēmas operatora prognozēm, 2023. gadā tirgū tiks laisti vairāk nekā 485 miljoni depozīta iepakojuma vienību, no kurām aptuveni 30 miljonus veidos jaunā tvēruma dzērienu iepakojumi. “2023. gada pirmajos divos mēnešos tirgū laists apmēram pusmiljons jaunā tvēruma iepakojumu,” prognozē “DIO” valdes priekšsēdētājs. “Vēl līdz š.g. 30. martam dzērienu ražotāji un importētāji var ražot un laist tirgū jaunos produktus bez depozīta zīmes, līdz ar to lielāku marķētās produkcijas pieplūdumu paredzam pēc tam.”

Zinot, ka plastmasas pudelēs dažkārt tiek pārdots arī piens, bet stiprie alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti stikla tarā, “Latvijas Avīze” vēlējās zināt, vai depozīta sistēmas tvērums netiks vēl paplašināts.

“Patlaban nav plānots depozīta tvēruma paplašinājums, īpaši ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas priekšlikumu par iepakojumu un izlietoto iepakojumu,” skaidro VARAM. Papildina Miks Stūrītis: “Tādi iepakojumi kā, piemēram, piena un jogurta pudeles, šampūnu pudeles, tetrapakas un burkas depozīta sistēmā nav iekļauti. Papildus tam piena produktu īpašības būtiski atšķiras no citiem dzērieniem, jo tie ātri bojājas un pastiprināti rūgst, tādēļ pastāv vairāki higiēnas riski – šādu ­iepakojumu ­nodošana var radīt nepatīkamas smakas depozīta punktos, kā arī radīt higiēnas riskus tirgotājiem.”

Savukārt VARAM norāda, ka Latvijas depozīta sistēma jau pašlaik Eiropas mērogā ir pasteigusies notikumiem pa priekšu.

EP Regulas priekšlikums par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, kas vēl ir projektā, obligātu depozīta sistēmas ieviešanu ar ļoti pietuvinātu dzērienu klāstu un iepakojuma veidiem, kādi ir Latvijas depozītu sistēmā, prasa tikai no 2029. gada. Turklāt arī šajā regulā nav plānots depozīta sistēmu attiecināt uz stiprā alkohola, piena un piena produktu iepakojumu.

Vēl kādu īpašo Latvijas depozīta sistēmas iezīmi atklāj VARAM pārstāve Jana Jentkus: “Latvijā ir viena no retajām depozīta sistēmām pasaulē, kas nodrošina universālo stikla pudeļu centralizētu savākšanu un nodošanu plašam ražotāju lokam atkārtotai uzpildei.” Šo pieeju slavē arī zaļā dzīvesveida eksperti. Savukārt veikali norāda, ka atsevišķas nianses šajā otrreizēji izmantojamās taras sistēmā varētu vēl būt pilnveidojamas. “No šķirošanas viedokļa darbinieku ērtībām liels ieguvums būtu standartizētākas vairākas reizes lietojamās stikla pudeles, jo šobrīd darbiniekiem nākas šķirot 11 dažādas stikla taras vienības. Tā būtu laba iespēja ražotājiem sadarboties un vienādot taras veidus, lai no tā iegūtu visas iesaistītās puses,” vērtē “Rimi” pārstāve Inga Bite.

Kuponus ilgi netaupa

Veikalu pārstāvji ir novērojuši, ka depozītu sistēmā saņemtos kuponus pircēji ilgi netaupa, bet gandrīz nekavējoties dodas izmantot daļējai iepirkumu apmaksai. “Veikalos “Top!” esam novērojuši, ka lielākoties pircējs pirms iepirkšanās nodod tukšo taru un, maksājot par pirkumu, uzreiz izmanto saņemto kuponu. Pircēji ļoti reti uzkrāj kuponus,” saka “Top!” pārstāve Ilze Priedīte, piebilstot, ka “Top!” veikalu tīklā reģionos novērota īpatnēja nianse – tur depozīta tara tiek pieņemta lielākā apjomā, nekā pārdoti produkti ar depozīta sistēmas zīmi.

“Mūsu veikalos pircēji aktīvi atprečo saņemtos depozīta taras kuponus,” tā stāsta Inga Bite par “Rimi” tīklu. “Ap 96–99% taras depozīta kuponu atgriežas veikalā.” Arī “Maxima” veikalu tīklā pieredze līdzīga. “Teju visi no izdotajiem kuponiem tiek atprečoti salīdzinoši īsā laikā, līdz ar to var teikt, ka iedzīvotāji kuponus izmanto aktīvi, lieki neglabājot,” saka “Maxima” pārstāve Laura Bagātā.

Samaksu par depozīta sistēmā nodoto taru ir iespējams arī ziedot. “DIO” ziņo, ka periodā no 8.12.2022. līdz 28.02.2023. iedzīvotāji taromātos labdarībai novirzījuši depozīta maksu par 685 000 depozīta iepakojumiem jeb 68 500 EUR.

Visvairāk ziedojumu bijis Ukrainas bērnu atbalstam (29 455 EUR), kam seko barība patversmju dzīvniekiem (25 345 EUR) un atbalsts trūcīgiem senioriem (13 700 EUR). “Dati par ziedošanas aktivitāti liecina, ka aktīvākie ziedotāji ir Rīgā un Vidzemes reģionā, taču starp aktīvākajiem ziedotājiem ierindojas arī Pierīga un Kurzeme,” saka Miks Stūrītis.

Saziedotie līdzekļi ar “Ziedot.lv” starpniecību novirzīti praktiskas palīdzības sniegšanai. Vairākiem sirmgalvjiem ir apmaksāta medikamentu un malkas iegāde; atbalsts sniegts arī smagi slimiem sirmgalvjiem, kuriem bija nepieciešama aprūpes preču iegāde. Vairākiem desmitiem Ukrainas bēgļu bērnu iegādātas ikdienā nepieciešamas lietas. Savukārt vairāk nekā 100 pamestiem dzīvniekiem nodrošināts siltums un barība, uzturoties dzīvnieku patversmēs.

Piecas Vecrīgas

“DIO” informē, ka sistēmas pirmā darbības gada laikā pārstrādei nodotas vairāk nekā 8500 tonnas depozīta iepakojuma. “Izklājot šos iepakojumus uz zemes, mēs varētu noklāt aptuveni 436 hekt­ārus, kas ir piecas reizes lielāka platība par Vecrīgu,” tēlaini salīdzina Miks Stūrītis.

“Viss šis iepakojumu apjoms pārtaps jaunos iepakojumos vai ikdienā noderīgās lietās. Piemēram, no pārstrādāta PET materiāla varēs ražot arī saimniecības preces un pat apģērbu.” Savukārt universālo stikla pudeļu centralizētā savākšana un nodošana ražotājiem atkārtotai uzpildei ietaupījusi 15 700 tonnas stikla, kas būtu nepieciešamas jaunu pudeļu ražošanai. “Lai izgatavotu šādu pudeļu apjomu no jauna, būtu jāiztērē vairākas reizes lielāks enerģijas apjoms nekā tas, ko saražo visi Latvijā esošie saules paneļi,” uzskatāmu salīdzinājumu atradis Miks Stūrītis.

VARAM, vērtējot savāktā depozīta iepakojuma pārstrādes iespējamos nākotnes scenārijus, atzīst, ka no dzērienu iepakojuma veidiem, kuriem piemēro depozīta sistēmu, tikai plastmasas (PET materiālu grupas) iepakojumu pārstrādā Latvijā uzņēmumā “PET Baltia”. “No iepakojuma pārstrādes jaudām ir iztrūkums stikla iepakojumam un skārdenēm,” norāda ­VARAM pārstāve Jana Jentkus. “Stikla iepakojums pašlaik tiek pārstrādāts Lietuvā, skārdenes (pārsvarā no alumīnija) – Vācijā. Ievērojot stikla iepakojuma svaru, līdz ar to arī pārvadājumu izmaksas, būtu svarīgi attīstīt pārstrādes jaudas stikla iepakojumam Latvijā. Tās būtu arī jaunas darba vietas un produktu ražošana ar pievienoto vērtību, tātad ieguvums tautsaimniecībai.”

Cerība uz jauno paaudzi

Depozīta sistēmas operatora šī gada mērķis ir sasniegt 88% lielu iepakojumu atgriešanas rādītāju.

“Taras uzkrāšana un nodošana jau kļūst par paradumu,” saka veikalu tīkla “Top!” pārstāve Ilze Priedīte. “Depozīta sistēma tiek paplašināta, un ir cerība, ka aizvien mazāk tukšā tara nonāks sadzīves atkritumos, aizvien mazāk tā tiks atstāta dabā. Arī darbinieki to vairs neuztver kā slogu, bet kā ikdienišķu darbu kopēja mērķa labad. Jau pirmais depozīta sistēmas gads nesis lieliskus rezultātus, jo tara, kas agrāk tika mesta pie kopējiem atkritumiem, tagad tiek kontrolēta, šķirota un atkārtoti lietota, tas mazina kopējo atkritumu daudzumu, kas nozīmē arī tīrāku mūsu Latviju!”

Depozīta sistēmas operators uzsver, ka vides mērķu sasniegšanā būtiska ir visas sabiedrības iesaiste. “Saredzam, ka tieši jaunā paaudze ir cilvēces lielākā cerība nākotnes rūpēs par tīras vides saglabāšanu,” atklāj Miks Stūrītis.

Video skatīt šeit:

Depozīta sistēmas pirmais gads

* Nodots pārstrādei:

• vairāk nekā 3750 tonnas PET iepakojuma;

• 3800 tonnas stikla;

• 1000 tonnas alumīnija;

• 7 tonnas tērauda.

* 46,4 miljoni stikla pudeļu atdoti ražotājiem atkārtotai uzpildei.

* Aktīvākie periodi:

• Jāņu brīvdienas: nodoti 1,49 milj. iepakojuma dienā;

• Vasaras sezonas noslēgums: 1,66 milj. iepakojuma dienā;

• Ziemassvētki un Jaungads: 1,18 milj. iepakojuma dienā;

* Vidējais 1 reizē nodoto iepakojumu skaits:

• darba dienās: ~15

• brīvdienās: ~ 20

* Iecienītākās dienas iepakojumu nodošanai ir darbdienu vakari un brīvdienas.

* Lielākā kupona summa: 99,9 eiro.

Avots: “DIO”

Padomi

Kā izmantot depozīta sistēmu?

* Konteineri pie depozīta punktiem ir uzstādīti, lai tajos varētu ievietot visus tos plastmasas, metāla vai stikla dzērienu iepakojumus, kurus taromāts nav pieņēmis. Tur nav jāmet citi sadzīves atkritumi.

* Iepakojumam jābūt pilnīgi iztukšotam.

* Alus, sulu un saldo dzērienu iepakojumiem būtu jābūt izskalotiem, lai izvairītos no dzērienu iztecēšanas taromātā, kas rada nevēlamu aromātu veikalos. Tāpat mazināsies arī taromātu sensoru sasmērēšanās risks. (Ja sensori tiek sasmērēti, ir nepieciešama biežāka taromāta apkope, savukārt lietotājiem tas nozīmē ierobežotas iespējas nodot iepakojumu konkrētajā taromātā.)

Avots: veikalu tīkls “Top!”

EKSPERTA KOMENTĀRS

Latvijas dabā plastmasas krietni mazāk

Mairita Lūse
Foto: Timurs Subhankulovs


Mairita Lūse, kustības “Zero Waste” pārstāve: “Katru gadu, arī pērn, veicām zīmolu auditu. Tā ir aktivitāte, kad mēs pludmalē lasām atkritumus un saprotam, kas tieši veido piesārņojumu: kādi atkritumu tipi un kādi zīmoli. Ļoti gaidījām pagājušā gada zīmolu auditu, lai redzētu depozītu sistēmas efektu. Un efekts tiešām bija.

Atkritumu savākšanas procesā mēs pludmalē neatradām tikpat kā nevienu pudeli. Visbeidzot noslēgumā uzgājām trīs maisus ar pudelēm, kas izrādījās pilni ar taru bez depozīta zīmes, un secinājām, ka tie pludmalē atrodas jau ilgāku laiku un ir piepildīti, pirms depozīta sistēma sāka darboties. Arī no iedzīvotājiem saņemam atsauksmes, ka tagad pavasarī, kad sniegs ir nokusis, pretēji iepriekšējiem gadiem ceļmalās vairs nemana izmestas pudeles. Kopējais secinājums ir šāds: kopš Latvijā darbojas taras depozīta sistēma, pudeles un skārdenes ar depozīta zīmi dabā atrast ir krietni grūtāk.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.